Karjeras ziņas Nr.3/2022

2.1. Aptaujas rezultāti - aptaujas dalībnieku grupas

Analizējot respondentu pārstāvniecību aptaujā, jāsecina, ka vispārējās izglītības iestāžu skolēnu vecāki ir bijuši atsaucīgāki, piedaloties anketēšanā (skat. 1.tabulu).

1.tabula Aptaujas dalībnieku grupas

Aptaujā visplašāk pārstāvēta ir respondentu grupa, ko veido vispārējās izglītības iestāžu 7.-9.klašu skolēnu vecāki – 64,39%. 

Vecāku ieinteresētība un augsts iesaistīšanās līmenis izskaidrojams ar to, ka 9.klase ir būtisks moments, kad viņu bērniem jāpieņem lēmums par turpmāko izglītību. Latvijā pastāv divas alternatīvas pusaudžiem pēc 9.klases absolvēšanas – vispārējā vidējā izglītība (vidusskola vai ģimnāzija) vai profesionālās izglītības iestāde, kur papildus profesijai iespējams iegūt arī vidējo izglītību. Izdarītā izvēle var ierobežot vai paplašināt turpmākās izglītības ieguves iespējas, kā arī tuvināt vai attālināt iespēju ātri iesaistīties darba tirgū. 

Zemāku aktivitāti izrādīja 10.-12.klašu skolēnu vecāki, taču šī respondentu grupa ir 2.vietā pēc atbilžu skaita. Iespējams, ka vecāki vairāk paļaujas uz savu bērnu patstāvību karjeras lēmumu pieņemšanā un profesionāla pedagoga karjeras konsultanta atbalstu izglītības iestādē. 

1.-6.klašu skolēnu vecāki aptaujā iesaistījās daudz mazākā skaitā (n=573), un tam ir savi argumenti. Latvijas skolās tikai atsevišķos gadījumos šajās klasēs strādā karjeras konsultants, lielākajā daļā skolu par šo audzināšanas darba jomu atbild klases audzinātājs, kas plāno pasākumus dažādu profesiju iepazīšanai un ekskursijas uz uzņēmumiem. Līdz ar to arī informācija par aptauju, iespējams, ne vienmēr sasniedza mērķauditoriju – sākumskolas skolēnu vecākus. 

Zemākā aktivitāte vērojama profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu vecāku grupā – tikai 8,38%. To var skaidrot ar apsvērumu, ka šie jaunieši jau ir izvēlējušies savu profesiju un izglītības iestādi, līdz ar to vecākiem ir mazāka interese un atbildība par turpmāk notiekošo. Notiek paļaušanās uz jaunieša izdarītās izvēles pareizību un atbilstību viņa spējām un interesēm. Arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaits Latvijā proporcionāli ir mazāks par vispārējās izglītības iestāžu skolēnu skaitu attiecīgajā vecuma grupā. 

Aptaujas rezultāti liecina: tikai 52,27% vecāku domā, ka viņiem ir izpratne par jauniešu saņemto karjeras attīstības atbalstu izglītības iestādēs. 39,96% respondentu norāda, ka viņu izpratne vērtējama kā daļēja. Tas nozīmē, ka vai nu vecāki nav informēti par izglītības iestāžu sniegto karjeras attīstības atbalstu jauniešiem, vai arī pastāv organizatoriskas vai komunikācijas problēmas, lai sadarbība starp skolām un jauniešu vecākiem tiktu uzlabota. Vecākiem būtu jāpaskaidro arī karjeras atbalsta būtība, jāraksturo konkrēti karjeras atbalsta pakalpojumi, ko var saņemt izglītojamie un viņu vecāki. Tas jādara regulāri un izmantojot daudzveidīgas formas un tehnoloģijas. 

Savukārt 24,45% aptaujāto vecāku atzīst, ka nav zinājuši par karjeras konsultanta esamību skolā un nav bijuši informēti par viņa pienākumiem, lai gan aptauja tika izplatīta, izmantojot tieši skolu karjeras konsultantu starpniecību. Šāds rezultāts nozīmē, ka ceturtajai daļai respondentu nav nodrošināta jaunākā karjeras informācija un iespēja saņemt individuālo vai ģimenes karjeras konsultāciju. No otras puses, tikai 44,87% (mazāk nekā puse) respondentu apgalvo, ka zina par pedagoga karjeras konsultanta eksistenci un saprot viņa pienākumus. Tātad pašiem karjeras konsultantiem aktīvāk būtu jānodarbojas ar dažādu mērķauditoriju (skolēni, viņu vecāki, skolas personāls, darba devēji, uzņēmēji, pašvaldības pārstāvji) iepazīstināšanu ar sevi, saviem pienākumiem un sadarbības iespējām.