Karjeras ziņas Nr. 2/2025

1.3. Referātu lasījumi

Karjeras ekspertu priekšstati par mūžilga karjeras atbalsta sistēmu attīstību

Referāta lasījumā Dr. Jaana Kettunen, Jiveskiles Universitātes Karjeras atbalsta profesore un Somijas Izglītības pētniecības institūta direktora vietniece, informē par pētījumu, kura līdzautori ir Sally Anne Barnes, Jenny Bimrose, Alan Brown un Raimo Vuorinen.

Pētījums aplūko, kā starptautiski karjeras atbalsta eksperti uztver mūžilga karjeras atbalsta sistēmu attīstību.

Balstoties uz intervijām ar 30 ekspertiem no 18 valstīm, ir identificētas četras karjeras atbalsta sistēmas attīstības koncepcijas – minimāla, attīstībā esoša, stratēģiska un sistēmiska.

Šīs koncepcijas atšķiras sešās dimensijās: likumdošanā, stratēģiskajā vadībā, sadarbībā, pakalpojumu sniegšanā, profesionalizācijā un ietekmes mērīšanā.

Minimālajās sistēmās trūkst normatīvo aktu bāzes (likumdošana), nav koordinācijas un ietekmes izvērtējuma, savukārt, attīstībā esošajās sistēmās raksturīga ir karjeras atbalsta pakalpojumu fragmentācija, nav vienotu prioritāšu, nedz politikas. Stratēģiskās sistēmas piedāvā jau daudz skaidrāku politikas ietvaru un vertikālu koordināciju nozaru ietvaros, taču nav vienotu standartu un dati tiek ievākti neregulāri. Visattīstītākās ir sistēmiskās karjeras atbalsta sistēmas – tās balstās skaidrā normatīvo aktu bāzē, visas ieinteresētās puses ir iesaistītas stratēģiskajā vadībā. Notiek starpsektoru sadarbība, horizontāli koordinētu pakalpojumu sniegšana, regulēta profesionalizācija un sistemātiska datu izmantošana ietekmes mērīšanai.

Pētījuma secinājumos norādīts, ka mūžilgs karjeras atbalsts gan nodrošina indivīda tiesības uz labāku dzīvi, gan kalpo kā politikas instruments sabiedrības pārmaiņām. Lai sistēmas attīstītos, nepieciešams pārorientēties no atsevišķu ekspertu pakalpojumiem uz starpdisciplināru sadarbību, saskaņotiem politikas instrumentiem, nostiprinātiem sadarbības tīkliem un darba sadalījumu starp izglītības, nodarbinātības, jaunatnes un sociālo jomu – nodrošinot pastāvīgu politisko atbalstu un plašu ieinteresēto pušu iesaisti.

Referāta lasījumu angļu valodā iespējams noskatīties šeit.

Mūžilga karjeras atbalsta prakse Eiropā

Margret Mulders, Euroguidance Nīderlandes centra projektu vadītāja, iepazīstināja ar veikto ārvalstu pieredzes izpēti, meklējot risinājumus aktuāliem Nīderlandes karjeras atbalsta sistēmas izaicinājumiem.

Pēdējos gados karjeras izvēles daba ir mainījusies no paredzamas un lineāras virzības (izglītība – nodarbinātība) uz kaut ko daudz sarežģītāku un dinamiskāku. Tā atgādina savstarpēji saistītu ceļu labirintu, kur dažādos veidos savstarpēji savijas mācīšanās, darbs un dzīve. Nepieciešama pieeja, kas atbalsta cilvēkus šajos daudz sarežģītākajos karjeras izvēles ceļos. Nīderlandes Euroguidance centrs pēta mūžilga karjeras atbalsta savienojošo lomu starp šīm dimensijām, palīdzot cilvēkiem orientēties karjeras pārejās visa mūža garumā. Referātā aplūkoti piemēri no dažādām valstīm par to kā mūžilga karjeras atbalsta pieeja var stiprināt gan individuālo karjeras attīstību, gan darba tirgu kopumā.

Margret Mulders raksturo karjeras atbalstu Nīderlandes skolās, kur tas tiek īstenots katras skolas programmas ietvaros, tomēr valstī nav vienotas nacionālas stratēģijas. Savukārt, karjeras atbalsts pieaugušajiem ir sadrumstalots un ne vienmēr viegli pieejams – atšķiras pakalpojuma kvalitāte, var tikt piemērota maksa, kā arī pilnveidojama atbildīgo ministriju sadarbība.

Kā pirmo ārvalstu piemēru M. Mulders min Somiju, kurā darbojas integrēta karjeras atbalsta sistēma, kas apvieno skolas, darba tirgus pakalpojumus un ministrijas. Pieejami praktiski rīki (obligāti karjeras izglītības moduļi, personīgā kompetenču plānošana, apmācību kuponi) un vienas pieturas jauniešu centri. Izveidots nacionāla ietvarstruktūra un nesen izdota mūžilga karjeras atbalsta rokasgrāmata speciālistiem, kas darbojas karjeras atbalsta jomā.

Savukārt, Austrijā karjeras izglītība ir strukturāli nostiprināta skolās ar standartizētu mācību saturu (atjaunots 2023. gadā) un kopīgu nacionālu vīziju, ko pielāgotā veidā īsteno federālās zemes. Skotijā karjeras atbalsta joma ir sasaistīta ar valsts prasmju plānošanu, liela nozīme piešķirta speciālistu profesionalizācijai un vienotai ‘prasmju valodai’. Bonairā (Nīderlandes Karību sala) karjeras atbalsta attīstību veicina pati sabiedrība - sadarbojoties uzņēmumiem, mācību iestādēm un valsts aģentūrām, pat bez visaptveroša politikas ietvara un resursiem.

Referāta noslēgumā M. Mulders atzina, ka nobriedušām mūžilga karjeras atbalsta sistēmām raksturīga skaidra nacionāla vīzija vai stratēģija, starpsektoru sadarbība, profesionalizācija, pieejamība/atpazīstamība, saskaņota pakalpojumu sniegšana un sistemātiska kvalitātes uzraudzība. Pētījums atklāj ilgtermiņa pieejas priekšrocību salīdzinājumā ar projekta pieeju. Nepieciešama ciešāka ministriju sadarbība un plašas mācīšanās kultūras veicināšana Nīderlandē, lai mūžizglītība tiktu balstīta mūžilgā karjeras atbalstā.

Referāta lasījumu angļu valodā iespējams noskatīties šeit.

Veiksmīgas karjeras priekšnosacījumi digitālajā laikmetā: karjeras uzvedību un atbalsta mehānismu loma

Rīgas Stradiņa universitātes programmas grupas “Bizness un ekonomika” vadītāja Dr. Anita Gaile iepazīstināja ar garengriezuma pētījuma datiem. Strauji mainīgajā digitālajā laikmetā veiksmīga karjera arvien mazāk ir atkarīga no formālās hierarhijas un arvien vairāk – no dinamiskas individuālas uzvedības un atbalstošas vides.

Balstoties uz garengriezuma datiem, kas iegūti no gandrīz 1 600 respondentiem laika posmā no 2016. līdz 2025. gadam, kā arī trim fokusa grupu diskusijām 2025. gadā, pētījumā identificētas sešas būtiskas karjeras uzvedības – rūpes, kontrole, ziņkāre, pārliecība, attiecību veidošana un atlīdzība – kā ilgtspējīgas veiksmīgas karjeras pamats. Būtiska loma ir attiecību veidošanai, kas dod indivīdiem pieeju iespējām, ļauj kļūt pamanāmākiem un sekmīgi iekļauties digitālajās ekosistēmās. Vienlaikus pētījums atklāj, ka digitalizācijas potenciāls ienākumu diversifikācijai un karjeras izaugsmei lielā mērā paliek neizmantots, jo daudzi nav informēti par pieejamajām izvēles iespējām, kā arī nav skaidrības par turpmākiem soļiem mācībās un prasmju attīstībā.

Dr. Anitas Gailes ilgtermiņa pētījuma (2016, 2020, 2025) dati skaidro, kā individuālās karjeras uzvedības / rīcības un atbalsta mehānismi veido subjektīvo veiksmīgo karjeru digitālajā laikmetā. Apmierinātība ar darbu laika gaitā ir nedaudz samazinājusies, tomēr Latvijā vērojamas pozitīvas tendences darba tirgus un izglītības rādītājos (piem., augstākās izglītības ieguve iedzīvotāju vidū palielinājusies no 33% uz 41%; minimālā alga no 370 EUR uz 700 EUR; vidējā alga no 818 EUR uz 1685 EUR).

Pētījuma analītiskais ietvars balstās uz Porfelli un Savickas karjeras elastības indeksu (Career Adapt‑Ability Scale), kas aplūko indivīda uzvedību tā karjeras attīstības kontekstā, izvirzot četrus uzvedību blokus - rūpes, kontrole, interese, pārliecība. Sākotnējie pētījuma rezultāti uzsvēra starppersonu attiecību un atlīdzības nozīmi (2016). 2020. gadā veiksmīgu karjeras attīstību pozitīvi ietekmēja kontrole un pārliecība, savukārt, interese to ietekmēja negatīvi. 2025. gadā karjeras uzvedība virzās ‘no domāšanas uz darīšanu’.

Respondentu mācību plāni vērsti galvenokārt uz digitālajām prasmēm (24%), svešvalodām (15%), sociālajām un vadības prasmēm (9%/7%), kamēr 26% neplāno mācīties vispār; atbalsts biežāk ir neformāls – ģimene (45%) un draugi (22%), darba devēji 11%, kā arī daļa nemeklē atbalstu (10%; no tiem puse ir bezdarbnieki).

Pētījuma rezultāti akcentē nepieciešamību stiprināt karjeras konsultēšanu un veidot uz sadarbību balstītas ekosistēmas, kas dotu iespēju cilvēkiem orientēties digitālajās pārejās, pieņemt informētus lēmumus un savas karjeras attīstības kontekstā pārvērst nenoteiktību proaktīvā rīcībā.

Referāta lasījumu angļu valodā iespējams noskatīties šeit.

Motivācija un prasmju pārnese pieaugušo profesionālajā attīstībā Latvijā

Latvijas Universitātes profesors Aleksandrs Koļesovs iepazīstināja ar Latvijas pieaugušo izglītības izaicinājumiem mūžizglītības veicināšanā un mācību iespēju saskaņošanā ar darba tirgus pieprasījumu.

Prof. Koļesovs referāta lasījumā pievērsās pieaugušo profesionālās attīstības jautājumam, proti, kā panākt, ka pieaugušo dalība mācībās un kursos patiešām pārvērstos uzlabotā sniegumā un apgūto mācību pārnesē uz darba vidi. Pētījumā izmantoja fokusa grupas un reprezentatīvu aptauju, lai analizētu, kā motivācija, kursu kvalitāte un organizāciju faktori savstarpēji mijiedarbojas un ietekmē pārnesi. 

Dalības mācībās ne vienmēr nozīmē būtisku uzlabojumu profesionālajā sniegumā. Šis pētījums, kas īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā, analizēja iesaisti (dalību) un neiesaisti profesionālajā attīstībā, kā arī zināšanu un prasmju pārnesi profesionālajā praksē. Aptaujā piedalījās 1000 18–65 gadus vecu strādājošu pieaugušo reprezentatīva izlase; no tiem 517 respondenti pēdējo 12 mēnešu laikā bija piedalījušies formālās mācību aktivitātēs (piem., kursos, lekcijās vai semināros). Dalībnieki atbildēja uz jautājumiem par motivāciju iesaistīties mācībās, kursu novērtējumu, organizācijas atbalstu un motivāciju iegūto zināšanu un prasmju pārnesei.

Augstāka dalība mācībās konstatēta izglītības jomā, veselības aprūpē un valsts pārvaldē, zemāka – ražošanā, pašnodarbināto vidū un personām, kas strādā nepilnu darba slodzi – mazāk par 40 stundām nedēļā. Augstāks dalības īpatsvars konstatēts arī personām ar augstāko izglītību un sievietēm.

Strukturālo vienādojumu modelēšana atklāja sarežģītas attiecības starp aplūkotajiem komponentiem. Konstatēti trīs galvenie secinājumi: 1) iekšējai motivācijai jābūt saistītai ar individuālu orientāciju uz izaugsmi; 2) zināšanu un prasmju pārnesē izšķiroša loma ir piedāvāto kursu saturam; 3) pārneses posmā būtiska nozīme ir organizācijas atbalstam. 

Nepieciešams turpināt izstrādāt un uzlabot piedāvāto kursu saturu, jāveic kursu izvērtēšana. Ir būtiski vecināt refleksiju un orientāciju uz personīgo izaugsmi, kā arī sekmēt vadītāju un kolēģu atbalstu, lai mācīšanās pārietu no vienkāršas pasākumu apmeklēšanas uz iegūto zināšanu un prasmju praktisku pielietojumu. Politikas veidotājiem un pakalpojumu sniedzējiem jāpievērš pastiprināta uzmanība piedāvāto kursu kvalitātei, kā arī jāņem vērā darba devēja organizācijas kultūras ietekmējošie faktori, lai sekmētu iegūto zināšanu un prasmju pielietojumu.

Referāta lasījumu angļu valodā iespējams noskatīties šeit.

CAREERS 4.0. Kompetenču veidošana nākotnei

Rumānijas CMBRAE skolu karjeras konsultantes Marcela Claudia Călineci un Luminița Doina Mitrofan sniedza ieskatu Erasmus+ projekta ievaros īstenotajās aktivitātēs. Referāta līdzautore, Izglītības zinātņu institūta pētniece Speranța Lavinia Tibu arī piedalījās konferencē kā dalībniece. 

Seši partneri no 5 valstīm (Rumānija, Grieķija, Kipra, Itālija, Spānija) Erasmus+ partnerībā īstenoja projektu Careers 4.0, kas ilga divu gadu garumā un noslēdzās īsi pirms konferences - 2025. gada 30. novembrī. Projekta mērķis bija izstrādāt jaunu konceptuālu ietvaru un digitālu rīku kopumu, kas saistīts ar karjeras prasmēm un darba tirgus informāciju Industry 4.0 - digitālās transformācijas kontekstā. Pārmaiņas darba tirgū prasa karjeras kompetenču attīstīšanu, lai veiksmīgi orientētos izvēlētajos mācību un karjeras ceļos, veicinātu līdzdalību un konkurētspēju, kā arī saskaņotu ieceres, talantus un spējas ar nākotnes nodarbinātības iespējām un darba tirgus vajadzībām. Projektā pielietota VUCA* (Warren Bennis, Burt Nanus) pasaules koncepta pieeja. Projekts CAREERS 4.0 piedāvā Džona Holanda RIASEC modeļa atjaunotu pielietojumu. Digitalizācijas un automatizācijas apstākļos nākotnes pasaule virzās uz jaunām konfigurācijām, tādēļ arī jauniešu iecerēm jābūt savietotām ar topošo darba tirgu.

Projektā izstrādāta virkne digitālu atbalsta rīku:

• karjeras prasmju 4.0 informācijas un novērtēšanas sistēma, izmantojot digitālas anketas un informācijas rīkus par jaunām, topošām profesijām; 
• jauniešu kompetenču novērtēšanas rīks; 
• karjeras konsultēšanas 4.0 mācību programma - kurss, kas sastāv no pieciem moduļiem un īstenots Kipras universitātē; 
• tīmekļvietne ar resursiem karjeras atbalsta speciālistiem.

Projekta resursi - platforma, tīmekļvietne, simulācijas spēle, profesiju kartītes, tērzēšanas robots - ir brīvi pieejami. Platformas funkcijas: kompetenču izpēte ar čatbotu; imersīva simulācijas spēle ar sešām telpām atbilstoši RIASEC personības tipiem; objektu vērtēšana skalā no 1 (neinteresē) līdz 5 (interesē), lai veidotu interešu profilu. Profila sadaļa novērtē 18 prasmes un sniedz punktus; nozaru sadaļa aptver 19 profesionālās nozares un 40 nākotnes profesijas, kas saistītas ar digitālajām industrijām (piemēram, digitālā satura veidotājs, 3D drukas mākslinieks), ar prasmju, uzdevumu, izglītības un nākotnes iespēju aprakstiem.

Noslēgumā Rumānijas karjeras konsultantes salīdzina jauniešus kā sērfotājus, kuriem jānoķer pārmaiņu viļņi – jānokļūst uz viļņa, nevis zem tā, proti, nepieciešams gatavoties dinamiskam un mainīgam darba tirgum ik 5-10 gados, noskaidrot intereses, spējas un informēti pieņemt lēmumus. Karjeras izvēle ir svarīgs lēmums, kas var būtiski ietekmēt mūsu dzīvi un nākotni.

* Saīsinājums no angļu valodas vārdiem volatility, uncertainty, complexity, ambiguity.
Latviešu valodā: nepastāvība, nenoteiktība, sarežģītība un neskaidrība. 

Referāta lasījumu angļu valodā iespējams noskatīties šeit.