Karjeras ziņas Nr. 1/2026
6. Academia 2026 mācību vizītes dalībnieki iepazīst karjeras izglītības sistēmu Latvijā
6.3. Dānijas pieredze: Kristine Vormslev Hernvig un Louise Lassen
Kristīne Vormsleva Hernviga (Kristine Vormslev Hernvig) un Luīze Lasena (Louise Lassen), karjeras konsultantes Hillerēdas (Hillerød), un Halsnēsas (Halsnæs) pašvaldībās Dānijā, prezentācijā iepazīstināja ar Dānijas izglītības sistēmas pamatprincipiem – izglītība ir pieejama visiem, lielākoties bez maksas, un tās mērķis ir dot zināšanas un prasmes aktīvai līdzdalībai sabiedrībā visa mūža garumā. Karjeras atbalsts sākas jau 7. klasē un turpinās līdz pamatskolas noslēgumam, bet atsevišķos gadījumos – piemēram jauniešiem ar īpašām vajadzībām – līdz pat 25 gadu vecumam, palīdzot izvēlēties vispārējo vai profesionālo vidējo izglītību.
Īpaši tika izcelta uzticamu attiecību veidošana ar skolēniem un vecākiem, jo konsultantu darbs nav tikai informācijas sniegšana, bet arī motivācijas, pārliecības un drošas vides radīšana jaunieša izvēļu pieņemšanai. Kā nozīmīgs jaunums tika minēta “Junior Vocational Training” pieeja, kas ļauj 8.–9. klašu skolēniem apvienot mācības skolā ar praktisku pieredzi uzņēmumos, tā veicinot interesi par profesionālo izglītību un ciešāku saikni ar darba tirgu.
Pieredzes apmaiņa: metodes prezentācija
Dānijas karjeras konsultantes iepazīstināja Academia dalībniekus ar pašizziņas metodi, kas palīdz jauniešiem pārdomāt karjeras izvēli no dažādiem skatpunktiem un labāk iepazīt savas stiprās puses.
Attēlā redzama aplī veidota jautājumu sistēma, kur katra pietura pievērš uzmanību citam izvēli ietekmējošam faktoram — vecāku gaidām, sabiedrības spiedienam, bažām, hobijiem, jautājumiem par izglītību, iespējai mainīt lēmumu, stereotipiem un personīgajām stiprajām pusēm.
Dalībnieks, atbildot uz šiem jautājumiem, pamazām veido skaidrāku priekšstatu par to, kas viņam padodas, kas interesē un kādi apstākļi var ietekmēt izglītības vai profesijas izvēli.
Metodes vērtība ir tajā, ka tā neuzspiež vienu “pareizo” karjeras ceļu, bet rosina domāt, jautāt un izvērtēt savu situāciju plašāk.
Tā palīdz saprast, ka karjeras izvēle nav tikai lēmums par konkrētu skolu vai profesiju, bet arī process, kurā jāņem vērā savas intereses, prasmes, vērtības un ārējā vide.
Īpaši nozīmīgi ir tas, ka metode ļauj jaunietim ieraudzīt savas stiprās puses praktiskā kontekstā — piemēram, caur hobijiem, problēmu risināšanu, spēju meklēt informāciju vai drosmi mainīt virzienu, ja sākotnējā izvēle vairs nešķiet piemērota.