Karjeras ziņas Nr.2/2022

Rita Burceva

VIAA Karjeras atbalsta nodaļas

vecākā eksperte

Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem

Kopš 2022.gada 21. marta Rīgā, Kaļķu ielā 1 ir atvērts un darbojas atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ieradušies Latvijas galvaspilsētā, evakuējoties no karadarbības skartās zonas un citām teritorijām, kuras pēdējo mēnešu notikumu iespaidā vairs nav uzskatāmas par dzīvībai un veselībai drošām. Nonākot svešā zemē bēgļu gaitās, grūtības sagādā gan eksistenciālu jautājumu risināšana (ēdiens, naktsmītne pašam un ģimenei), gan uzticamas informācijas par turpmāk veicamajiem soļiem ieguve. 

Atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem ir iespējams pieteikties dažādiem pabalstiem, sociālajai rehabilitācijai, psiholoģiskajam atbalstam, saņemt primāri nepieciešamo palīdzību – pārtikas pakas un pieticīgas naktsmājas. 

Savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūras kā valsts iestādes iniciatīva šajā centrā ir nodrošināt interesentiem pārbaudītu informāciju par šo cilvēku iespējām turpināt vai uzsākt izglītību Latvijā, par iespējamajiem šķēršļiem un atbalsta mehānismiem šajā procesā, kā arī iespēju robežās sniegt praktisku un individualizētu palīdzību, piemēram, saistībā ar Latvijas valdības stipendijām studējošajiem, ERASMUS+ programmas un citām iespējām. Aģentūras darbinieki, nomainot viens otru, šo darbu veic brīvprātīgi. Citas iestādes, kas nodrošina pakalpojumus Rīgas atbalsta centrā, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūra, Rīgas pašvaldība, piesaistījušas arī brīvprātīgos no pašu Ukrainas bēgļu vidus.

Karjeras konsultēšana multikultūru vidē

Dažkārt ukraiņu jaunieša vai kādas ģimenes informēšana par izglītības iespējām mēdz transformēties par īstu karjeras konsultāciju, jo viņu dzīves apstākļi ir būtiski mainījušies. Šāda tipa konsultācija ietver sevī mērķu definēšanu vai pārformulēšanu, noderīgas papildinformācijas sniegšanu, lai izvēle par labu vienai vai otrai izglītības programmai būtu reālajā Latvijas situācijā balstīta, ņemot vērā iespējamās alternatīvas, motivācijas stiprināšanu, meklējot un akcentējot izaugsmi veicinošas klienta personības īpašības.

Lai tāda karjeras konsultācija patiešām izdotos, noteikti jārespektē klienta kultūras atšķirības, jāatsakās no stereotipiskas domāšanas un jārīkojas, orientējoties uz klienta vajadzībām un iespējām. Piemēram, šajā gadījumā jāņem vērā, ka komunikācijai visbiežāk tiks izmantota krievu valoda kā starpniekvaloda, jo Ukrainā tā ir daudz populārāka nekā angļu valoda Eiropas Savienībā. Ar līdzīgu situāciju saskaras arī pedagogi Latvijas skolās, kur jau semestra vidū tika uzņemti pirmie skolēni no Ukrainas. 

Atsevišķos gadījumos, kad klients citur, piemēram, kāda Facebook grupā, ir ieguvis informāciju, kas neatbilst objektīvajai situācijai Latvijā un drīzāk ir apritē kā pieņēmums, jāizskaidro faktiskais stāvoklis. Reizēm ir jāvēršas pie kompetentākiem kolēģiem vai citām iestādēm pēc uzticamas informācijas.

Lai izvairītos no pārpratumiem, jāpārbauda savas izpratnes pareizība, uzdodot papildjautājumus, pārfrāzējot runātāju, saviem vārdiem koncentrēti atstāstot no klienta iegūto informāciju, neizliekoties, ka viss ir saprasts, ja tas neatbilst patiesībai. Jārēķinās ar to, ka šāda karjeras konsultācija multikultūru vidē var prasīt vairāk laika, jo ikviena situācija ir individuāla. Tāpat ir būtiski saglabāt vienlaikus empātiju un racionālu pieeju konsultēšanā, jo zināmas grūtības var sagādāt klienta emocionālais stāvoklis pēc pārdzīvotājiem kara apstākļiem Ukrainā, viņa novirzīšanās no tēmas, šķietama vienaldzība vai nespēja koncentrēties sarunas laikā.

Kopumā jāsecina, ka atbalsts ukraiņu civiliedzīvotājiem kara apstākļos nevar būt sprints ar izrāvienu sākumā un ātru finišu; būtībā tas ir maratons, kas prasa entuziasmu, empātiju, spēju meklēt optimālus risinājumus un vēlmi palīdzēt  cilvēkiem ilgtermiņā.

Brīvprātīgā darba specifika

Brīvprātīgais darbs Latvijā un aiz tās robežām ir atzīts veids, kā iedzīvotāji var aktīvi  iesaistīties savas valsts sabiedriskajā dzīvē, pārveidot, uzlabot savas un citu cilvēku dzīves kvalitāti. 2015. gadā Latvijas Republikas (LR) Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludinājis “Brīvprātīgā darba likumu”, kura “mērķis ir sekmēt brīvprātīgo darbu un veicināt sabiedrības līdzdalību brīvprātīgajā darbā”.

Brīvprātīgais darbs pēc sava satura un idejiskās virzības ir sociālās līdzdalības forma, laika un prasmju ziedojums sabiedriski lietderīgiem mērķiem, ko veic fiziska persona no brīvas gribas. 

SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” ir publicējusi LR Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītā pētījuma “Brīvprātīgā darba attīstības iespējas Latvijā un tā ieguldījums tautsaimniecībā” noslēguma ziņojumu, kas satur šādu informāciju par brīvprātīgā darba entuziastu sniegtajām ziņām: “Kā sev ļoti svarīgus ieguvumus no brīvprātīgā darba veikšanas ieinteresētie visbiežāk norāda jaunu zināšanu un pieredzes iegūšanu (55%) un iespēju sniegt palīdzību tiem, kam tā nepieciešama (53%). Tāpat salīdzinoši bieži kā svarīgi ieguvumi identificēti šādi:  iespēja kaut ko darīt, lai uzlabotu dzīves kvalitāti savā dzīves vietā (38%), jaunu kontaktu, pazīšanās iegūšana (38%), iespēja justies noderīgam, vajadzīgam (36%) un iespēja sadarboties ar citiem cilvēkiem, darīt kaut ko kopā ar citiem (36%).” No pētījuma datiem izriet, ka vidēji 21 stundu gada laikā brīvprātīgajā darbā ieguldījuši tie, kuri piedalījušies dažādās izglītības aktivitātēs, savukārt 16 stundas – bērnu un jauniešu, kā arī profesionālās palīdzības aktivitātēs.

Brīvprātīgā darba darītāja personiskais ieguvums ir izpratne, ka ieguldīto pūļu vērtība ir labums, ko gūst visa sabiedrība.

**

Rakstu sagatavoja: VIAA Karjeras atbalsta nodaļas vecākā eksperte Rita Burceva, 2022. gads