3. IAEVG konference 2021 – patiesi globāls virtuāls notikums


Ņina Alros (Nina Ahlros) 

Zviedrijas Euroguidance centra pārstāve




Starptautiskās karjeras atbalsta asociācijas IAEVG 44. starptautiskās konferences nosaukums bija "Karjeras atbalsts: spēju un līdzekļu efektīvāks pielietojums" (Maximizing Potential of Career Guidance). Konferenci organizēja komanda, kuru vadīja Euroguidance kolēģi Latvijā, un tā pirmo reizi notika digitālā vidē. Konferencē arī atzīmēja IAEVG 70. gadadienu. Izmantojot virtuālo konferenču platformu, šajā globālajā un digitālajā pasākumā piedalījās 288 dalībnieki no 45 valstīm. 

Interaktīvā konferences platforma

Interaktīvā konferences vietne nodrošināja piekļuvi sesijām un sociālo tīklu platformai, kurā ikviens varēja izveidot personīgo profilu, publicēt informāciju un ziņojumus, kā arī sekot citiem dalībniekiem. Bija iespējams pielāgot personīgo profilu, lai atspoguļotu vietējo laiku katram dalībniekam, sākot no Vankūveras, Kanādā līdz Brisbenai, Austrālijā. Dalībnieki varēja iegūt punktus par aktīvu platformas iespēju lietošanu. Turklāt, dalībniekiem tika piedāvāta kultūras programma ar piecām dažādām virtuālām ekskursijām, mini noslēguma koncertu un apsveikuma videoierakstu, godinot IAEVG 70 gadu vadošo lomu pasaules karjeras atbalsta jomā.

Ministres un IAEVG prezidenta atklāšana

IAEVG prezidents Gerts van Brasels (Gert Van Brussel) uzsvēra IAEVG kā globālas asociācijas lomu, veicinot pieredzes apmaiņu un ļaujot strādāt kopā un iegūt draugus, pat ja izglītības un karjeras atbalsta sistēmas dažādās valstīs ievērojami atšķiras.

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece sveica klātesošos, tostarp karjeras attīstības profesionāļus, pētniekus, praktiķus un studentus. A. Muižniece  norādīja, ka mūsdienās sabiedrībā ļoti svarīga ir karjeras izvēle un karjeras atbalsts, kā arī akcentēja, ka ir būtiski sniegt atbalstu cilvēkiem šajos grūtajos laikos. Tāpēc ministre norādīja, ka ir svarīgi attīstīt atbalsta sniedzējus.

Divās ievada galvenajās uzrunās tika uzsvērta nepieciešamība pēc sadarbības un attīstības, kas veidoja pamatu visai konferencei, pieskaroties arī pasaules pandēmijas ietekmei.

Karjeras plānošana un nabadzība

Konferences pirmo galveno runu sniedza profesors Antonijs Pilejs (Anthony L. Pillay) no Kvazulu-Natālas Universitātes Nelsona R. Mandelas Medicīnas fakultātes Fort Napieras slimnīcas.

Pēc Dr. Pileja domām, Dienvidāfrika ir piedzīvojusi vērienīgu karjeras attīstības atbalsta uzplaukumu, bet ir jājautā, vai ikviens var piekļūt pakalpojumiem un, cik svarīgi tie ir trūcīgiem cilvēkiem? Viņš apgalvoja, ka karjeras plānošana nav prioritāte, ja netiek apmierinātas pamatvajadzības. 60% Dienvidāfrikas bērnu dzīvo nabadzībā, un izveidotā skolu brīvpusdienu programma ir cietusi neveiksmi savtīgo vadītāju un korupcijas dēļ. Turklāt, daudziem ir jānoiet vairākas jūdzes, lai sasniegtu skolas, dažreiz pat pa bīstamiem ceļiem.

Kā cilvēki var attīstīt veiksmīgu dzīvi un karjeru, kad ir jātiek galā ar pārpildītām klasēm ar izsistiem logiem un bīstamām āra tualetēm? Vai bērni ir gatavi veikt skolas darbus un pēc tam mājasdarbus?

Kad Dr. Pilejam jautāja, kā izstrādāt tādu politiku, kas sekmīgi risinātu sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības problēmas karjeras atbalsta jomā, viņš teica, ka ir nepieciešams pielāgot karjeras konsultācijas, lai tās būtu piemērotas kopienām un valstīm ar zemākiem ienākumiem. To varētu izdarīt, aplūkojot:

  • alternatīvas darba iespējas, individuālos pakalpojumus, piemēram, dārzkopību un sīkos remontus, mazus veikalus,
  • nodarbinātību neformālajā sektorā,
  • iespējas, ko jaunieši varētu paši uzsākt.
Lai gan karjeras atbalsts var risināt atsevišķus problēmjautājumus un situācijas, vai tas var novērst sistēmisko nevienlīdzību? Vai sociālajai atbildībai ir vieta karjeras atbalstā? Noslēgumā A. Pilejs ieteica izmantot uz kopienu vērstu pieeju, nevis individuālu pieeju.

Īpašas vajadzības uzmanības centrā

Pirmās dienas otra galvenā runa pievērsa uzmanību karjeras attīstības atbalstam izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām. To sniedza Honkongas Universitātes Iekļaujošās un speciālās izglītības attīstības centra (CAISE) līdzdirektors un asociētais profesors Mantaks Jens (Mantak YUEN). 

Pamatojoties uz aptauju, Dr. Jens bija izveidojis intervences modeli, lai sagatavotu personas ar invaliditāti vai citām īpašām vajadzībām darba iegūšanai un plānotu karjeras ceļu ārpus skolas. Cita starpā modelis ietvēra studentu pašnoteikšanās iespējas un agrīnu darba pieredzi. 

Visas konferences laikā daudzu citu galveno runu, referātu, plakātu un darbnīcu uzmanības centrā bija arī dažādu grupu un indivīdu vajadzības. Kopumā šajā konferencē dalībniekiem tika piedāvāta ļoti plaša programma ar 38 dažādām sesijām.

Karikatūrists Gatis Šļūka iemūžināja konferences norisi (1.diena, 2.diena, 3.diena).

**