Karjeras ziņas Nr.3/2022

1. Karjeras atbalsta projekts tuvojas noslēgumam

Linda Kapteine

VIAA Karjeras atbalsta nodaļas

vecākā eksperte

Ieva Rozenkalne

VIAA Karjeras atbalsta nodaļas

vecākā eksperte

Kas sasniegts un paveikts šajā laika posmā?

Karjeras attīstības atbalsta (KAA) sistēmas pastāvēšanai būtisks nosacījums ir tās nodrošinātāji – pedagogi karjeras konsultanti, tāpēc nenovērtējams projekta ieguvums ir profesionālu un atbilstoši kvalificētu pedagogu karjeras konsultantu tīkls visos Latvijas novados un pilsētās; projekta posmā, kad tika sasniegts maksimālais iesaistīto skolu skaits, karjeras atbalstu nodrošināja 385 pedagogi karjeras konsultanti.

1.1. Projektā sagatavotie materiāli karjeras atbalsta sniegšanai

Projekta gaitā izstrādāti jauni, nozīmīgi materiāli karjeras atbalsta sniegšanai. Par būtiskāko dokumentu, kas aptver Karjeras attīstības atbalsta plānošanu, īstenošanu un uzraudzību gan pašvaldības, gan skolas, gan pedagoga karjeras konsultanta darba līmenī, var uzskatīt 2022. gadā sagatavotās un publicētās “Vadlīnijas karjeras attīstības atbalsta īstenošanai”. Šī dokumenta mērķis- nodrošināt vienotu izpratni par karjeras attīstības atbalsta sistēmu, tās komponentiem un īstenošanu, īsi raksturot karjeras attīstības atbalsta ietvaru un būtību, pedagoga karjeras konsultanta profesionālo darbību, karjeras attīstības atbalsta sistēmas dalībniekus un to lomas, kā arī norādīt uz karjeras attīstības atbalsta sistēmas ilgtspējas svarīgākajiem aspektiem. 

Vadlīnijas lietojamas kopā ar Projektā izstrādātiem trim Karjeras attīstības atbalsta pasākumu plānu paraugiem vispārējā, profesionālajā un speciālajā izglītībā, kas izmantojami karjeras attīstības atbalsta darba plānošanā, īstenošanā un izvērtēšanā un tika publicēti 2019. gadā. 

Tāpat Projekta īstenošanas laikā izstrādāta virkne citu metodisko un informatīvo materiālu, to skaitā var minēt “100 metodikas karjeras attīstības atbalstam”, video skolēniem un vecākiem, spēli 1.-6. klašu skolēniem e-vidē “Kā kļūt par profesionāli” jeb “ParProf”. 

Metodiskos materiālus – “Rokasgrāmata pedagogiem karjeras konsultantiem individuālo karjeras konsultāciju īstenošanai vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” un infografika “Karjeras attīstības atbalsta soļi darbā ar izglītojamo vecākiem” – pirms nodošanas publicēšanai karjeras atbalsta speciālisti pārbaudīja praksē un sniedza atgriezenisko saiti. 

Lieliski resursi, kur meklēt atbildes uz būtiskiem karjeras jautājumiem – NIID karjeras izvēles testu platforma topošajiem absolventiem, ekskursiju platformas Ēnu diena.lv mājas lapā, ProfesijuPasaule.lv, kas projekta finansējuma ietvaros papildināta ar 230 profesijām u.c. 

Projekta īstenošanas periodā organizēti daudzveidīgi izglītojoši pasākumi – kopumā papildizglītību saņēmuši 675 pedagogi karjeras konsultanti un karjeras atbalsta speciālisti.

1.2. Supervīzijas, nacionālās konferences, karjeras nedēļa

Supervīzijas pedagogu karjeras konsultantu grupām

Pirmo reizi Latvijas izglītības sistēmā īstenotas supervīzijas tieši pedagogu karjeras konsultantu grupām. Supervīzijas ir veiksmīgs papildizglītības veids profesionāļu pašefektvitātes paaugstināšanai un refleksijai par veicamo darbu. Laika periodā no 2019. līdz 2022. gadam projekta ietvaros notikušas 115 supervīzijas pedagogiem karjeras konsultantiem.

Dalība nacionālajās konferencēs

Piecus gadus karjeras atbalsta speciālisti un Projekta sadarbības partneri tikuši aicināti dalībai nacionālajās konferencēs par aktuālām tēmām karjeras atbalstā:

• 2017.g. "Skolēnu karjeras vadības prasmju veidošana kompetencēs balstītā izglītībā”,
• 2018.g. "Mērķtiecīga karjeras attīstības atbalsta pilnveide izglītības iestādēs",
• 2019.g. "Karjeras attīstības atbalsta sistēmas ilgtspēja: šodien un rīt”, 
• 2021.g.“Pedagoga karjeras konsultanta resursi pašefektivitātes veicināšanai” (sk. konferences ierakstu),
• 2022.g. “Sadarbība kā virzītājspēks karjeras atbalsta ilgtspējai”. 

Individuālās konsultācijas

Ievērojami pieaugusi individuālo karjeras konsultāciju loma un izpratne par to nozīmīgumu skolēniem sniegtajā karjeras atbalstā- projekta laikā sniegts vairāk kā 25 tūkstoši konsultāciju un ap 14 tūkstoši skolēnu vismaz vienu reizi apmeklējuši individuālās karjeras konsultācijas. 

Karjeras nedēļa

Nozīmīgs karjeras pasākums Latvijas skolās jau 10 gadus ir Karjeras nedēļa. Ar Projekta finansējuma atbalstu Karjeras nedēļa 5 gadus ir kļuvusi pieejamāka plašākai auditorijai, aptverot visas pašvaldības Latvijā, iesaistot arī profesionālo skolu audzēkņus, pakāpeniski ieviešot tiešsaistes pasākumus, Karjeras nedēļas kampaņu laikā izstrādājot jaunus metodiskos līdzekļus, kuri tiek izmantoti karjeras izglītības stundās arī ārpus Karjeras nedēļas notikumiem. 

1.3. Projekta rezultātu ietekmes izpēte un ilgtspējas novērtējums

Lai veiktu plašāku Projekta rezultātu ietekmes izpēti, 2022. gada pavasarī tika veikta plaša izglītojamo un vecāku aptauja, kurā piedalījās vairāk kā 14 tūkstoši izglītojamo vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs un gandrīz 5000 skolēnu vecāku, bet rudenī – Projekta rezultātu ilgtspējas novērtēšana. Novērtējums balstās 4 ilgtspējas kritērijos: 

1. Izglītības iestādē ir izstrādāta karjeras izglītības programma un karjeras attīstības atbalsta pasākumu plāns. 
2. Karjeras izglītība tiek integrēta izglītības iestādē īstenoto mācību, audzināšanas un interešu izglītības programmu saturā. 
3. Izglītojamajiem tiek sniegta vispusīga karjeras informācija, tiek organizēti karjeras attīstības atbalsta pasākumi visām izglītojamo vecumgrupām. 
4. Izglītības iestāde nodrošina iespēju ikvienam izglītojamam saņemt atbalstu individuālu un grupu karjeras konsultāciju veidā. 

Sadarbības partneri iesniedza detalizētu informāciju anketas veidā, tādejādi iezīmējot vispārēju priekšstatu par karjeras attīstības atbalstu izglītības iestādēs nākotnē. Apkopojot ilgtspējas anketās sniegtās atbildes, redzams, ka pašvaldības un skolas ir novērtējušas Projekta ieguvumus un iespēju robežās turpina karjeras atbalsta darbu, tostarp rodot iespēju arī apmaksātam pedagoga konsultanta darbam. 

Pēc Projekta 380 izglītības iestādēs turpinās darbs karjeras attīstības atbalsta sniegšanā atbilstoši minētajiem kritērijiem. Rezultātā aptuveni pusē no visām izglītības iestādēm karjeras attīstības atbalsta sistēma ir ieviesta, tomēr saglabājas aktuāla nepieciešamība iegūtās zināšanas, resursus un pieredzi pārnest arī uz pārējām izglītības iestādēm. Vajadzību pēc regulāra metodiska atbalsta ir novērtējušas gan pašvaldības, gan pedagogi karjeras konsultanti, saredzot gan nākotnē vēl darāmos darbus un aktualitātes izglītībā, darba tirgū, gan turpmāko izaicinājumu – karjeras izglītības integrēšanu mācību saturā.

**

Rakstu sagatavoja: VIAA Karjeras atbalsta nodaļas vecākās ekspertes Ieva Rozenkalne un Linda Kapteine, 2022. gads.

2. Aptauja - Vecāku izpratne par karjeras attīstības atbalstu jauniešiem Latvijā

Rita Burceva

VIAA Karjeras atbalsta nodaļas

vecākā eksperte

Vecāki un izglītības iestādes

Vecāki un izglītības iestādes Mūsdienu dinamiskajā pasaulē pastāvīga parādība ir nemitīgas izmaiņas, kas rada stresu. Izmaiņu pēdējā laikā bijis daudz, un tās bijušas nozīmīgas – Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, ekonomiskā krīze. Tas viss atstāj savu ietekmi, bet būtiski arī tas, kā cilvēki šādus izaicinājumus uztver. Pārmaiņas ietekmē arī jauniešu ikdienu, viņu intereses un izpratni par dzīves plānošanu, kā arī saikni ar eventuālo profesiju. 

Jau bērnībā tiek apgūti savstarpējo attiecību veidošanas pamati, veidojas attieksme pret darbu kopumā, parādās pirmā interese par konkrētām nodarbēm – zīmēšanu, lasīšanu, fantazēšanu, fiziskām aktivitātēm vai citām laika pavadīšanas formām. Un ģimenei, tās iekšējai struktūrai, finansiālajām iespējām, saskarsmes un attiecību īpatnībām, vērtībām ir būtiska loma šo bērna interešu attīstības ietekmēšanā. Turpmākajā dzīvē ģimenes vides īpatnības ietekmē arī jaunieša profesijas un karjeras izvēli. 

Izglītības iestādēm un vecākiem ir nozīmīga loma karjeras izvēlē un jauniešu karjeras vadības prasmju apguvē. Ir svarīgi, lai abas puses (vecāki un izglītības iestādes) savstarpēji sadarbotos, lai palīdzētu jauniešiem izdarīt saprātīgas izvēles, kas ietekmēs visu viņu turpmāko dzīvi. Jautājuma aktualitāte saistīta ar nestrukturētiem pedagogu novērojumiem un viedokli, ka vecākiem nereti trūkst pietiekamas izpratnes par to, kādu karjeras attīstības atbalstu jaunieši saņem izglītības iestādēs. 

Līdz ar to VIAA karjeras atbalsta nodaļa ir veikusi aptauju, lai noskaidrotu vecāku izpratni par to, kādu karjeras attīstības atbalstu jaunieši saņem Latvijas vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Aptaujas jautājumi bija saistīti gan ar izglītības iestāžu, gan pašu vecāku ieguldījumu karjeras attīstības atbalstā jauniešiem. Aptaujā piedalījās 4785 bērnu un jauniešu vecāki, tika aptverti visi Latvijas novadi un lielākās pilsētas. Tādējādi arī iegūtie dati uzskatāmi par pietiekami reprezentatīviem.

2.1. Aptaujas rezultāti - aptaujas dalībnieku grupas

Analizējot respondentu pārstāvniecību aptaujā, jāsecina, ka vispārējās izglītības iestāžu skolēnu vecāki ir bijuši atsaucīgāki, piedaloties anketēšanā (skat. 1.tabulu).

1.tabula Aptaujas dalībnieku grupas

Aptaujā visplašāk pārstāvēta ir respondentu grupa, ko veido vispārējās izglītības iestāžu 7.-9.klašu skolēnu vecāki – 64,39%. 

Vecāku ieinteresētība un augsts iesaistīšanās līmenis izskaidrojams ar to, ka 9.klase ir būtisks moments, kad viņu bērniem jāpieņem lēmums par turpmāko izglītību. Latvijā pastāv divas alternatīvas pusaudžiem pēc 9.klases absolvēšanas – vispārējā vidējā izglītība (vidusskola vai ģimnāzija) vai profesionālās izglītības iestāde, kur papildus profesijai iespējams iegūt arī vidējo izglītību. Izdarītā izvēle var ierobežot vai paplašināt turpmākās izglītības ieguves iespējas, kā arī tuvināt vai attālināt iespēju ātri iesaistīties darba tirgū. 

Zemāku aktivitāti izrādīja 10.-12.klašu skolēnu vecāki, taču šī respondentu grupa ir 2.vietā pēc atbilžu skaita. Iespējams, ka vecāki vairāk paļaujas uz savu bērnu patstāvību karjeras lēmumu pieņemšanā un profesionāla pedagoga karjeras konsultanta atbalstu izglītības iestādē. 

1.-6.klašu skolēnu vecāki aptaujā iesaistījās daudz mazākā skaitā (n=573), un tam ir savi argumenti. Latvijas skolās tikai atsevišķos gadījumos šajās klasēs strādā karjeras konsultants, lielākajā daļā skolu par šo audzināšanas darba jomu atbild klases audzinātājs, kas plāno pasākumus dažādu profesiju iepazīšanai un ekskursijas uz uzņēmumiem. Līdz ar to arī informācija par aptauju, iespējams, ne vienmēr sasniedza mērķauditoriju – sākumskolas skolēnu vecākus. 

Zemākā aktivitāte vērojama profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu vecāku grupā – tikai 8,38%. To var skaidrot ar apsvērumu, ka šie jaunieši jau ir izvēlējušies savu profesiju un izglītības iestādi, līdz ar to vecākiem ir mazāka interese un atbildība par turpmāk notiekošo. Notiek paļaušanās uz jaunieša izdarītās izvēles pareizību un atbilstību viņa spējām un interesēm. Arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaits Latvijā proporcionāli ir mazāks par vispārējās izglītības iestāžu skolēnu skaitu attiecīgajā vecuma grupā. 

Aptaujas rezultāti liecina: tikai 52,27% vecāku domā, ka viņiem ir izpratne par jauniešu saņemto karjeras attīstības atbalstu izglītības iestādēs. 39,96% respondentu norāda, ka viņu izpratne vērtējama kā daļēja. Tas nozīmē, ka vai nu vecāki nav informēti par izglītības iestāžu sniegto karjeras attīstības atbalstu jauniešiem, vai arī pastāv organizatoriskas vai komunikācijas problēmas, lai sadarbība starp skolām un jauniešu vecākiem tiktu uzlabota. Vecākiem būtu jāpaskaidro arī karjeras atbalsta būtība, jāraksturo konkrēti karjeras atbalsta pakalpojumi, ko var saņemt izglītojamie un viņu vecāki. Tas jādara regulāri un izmantojot daudzveidīgas formas un tehnoloģijas. 

Savukārt 24,45% aptaujāto vecāku atzīst, ka nav zinājuši par karjeras konsultanta esamību skolā un nav bijuši informēti par viņa pienākumiem, lai gan aptauja tika izplatīta, izmantojot tieši skolu karjeras konsultantu starpniecību. Šāds rezultāts nozīmē, ka ceturtajai daļai respondentu nav nodrošināta jaunākā karjeras informācija un iespēja saņemt individuālo vai ģimenes karjeras konsultāciju. No otras puses, tikai 44,87% (mazāk nekā puse) respondentu apgalvo, ka zina par pedagoga karjeras konsultanta eksistenci un saprot viņa pienākumus. Tātad pašiem karjeras konsultantiem aktīvāk būtu jānodarbojas ar dažādu mērķauditoriju (skolēni, viņu vecāki, skolas personāls, darba devēji, uzņēmēji, pašvaldības pārstāvji) iepazīstināšanu ar sevi, saviem pienākumiem un sadarbības iespējām.

2.2. Aptaujas rezultāti - Vecāku informētība par karjeras atbalsta pasākumiem

Vecāki tika aicināti saranžēt dažādus karjeras attīstības atbalsta pasākumus, ko nodrošina izglītības iestādes izglītojamajiem, pēc to atpazīstamības, un rezultāti ir sakārtoti dilstošā secībā un apkopoti 2.tabulā

2.tabula Vecāku informētība par karjeras atbalsta pasākumiem

Aptaujā iegūtie dati rāda, ka 15,67% vecāku diemžēl nevarēja atpazīt nevienu pasākumu no piedāvātā saraksta, un tas atkal norāda uz nepietiekamo informācijas apjomu sadarbībā ar vecākiem, kā arī komunikācijas nepieciešamību.

2.3. Aptaujas rezultāti - Vecāku iesaiste bērnu karjeras atbalstā

Viens no pēdējiem jautājumiem aptaujā bija par pašu vecāku iesaisti un ieguldījumu bērnu karjeras attīstības atbalstā. Respondentiem tika piedāvāti iespējamo atbilžu varianti ar mērķi atzīmēt atbilstošos. Rezultāti sakārtoti dilstošā secībā pēc atkārtošanās biežuma un apkopoti 3.tabulā

3.tabula Vecāku iesaiste bērnu karjeras atbalstā

Nedaudz vairāk kā 3700 vecāku ir runājuši ar savu bērnu par viņa karjeras attīstības scenārijiem un zina sava bērna stiprās un vājās puses, un tas ir ļoti augsts rezultāts. Aptuveni puse respondentu kopā ar bērnu meklē un pārrunā informāciju par izglītības iespējām un darba pasauli, rosina gūt pirmo darba pieredzi, strādājot vasarā, iesaistoties ēnošanā un interešu pulciņos. Tādā veidā, vecāku iedrošināti, bērni un jaunieši iepazīst uzņēmējdarbības likumus, attīsta savas spējas, paplašina redzesloku un gūst praktiskā darba pieredzi, par kuru var reflektēt, pieņemot lēmumu par turpmāko karjeru vai izglītības iespējām. 

Atbildot uz nākamo jautājumu, 24% vecāku apliecina, ka paši ir izmantojuši skolas piedāvāto karjeras atbalsta palīdzību un iespējas, savukārt 45% respondentu atzīst, ka nekāda palīdzība šajā jomā viņiem nav nepieciešama un viņi jūtas pašpietiekami. Jautāti par interesējošo informāciju karjeras atbalsta jomā, vecāki nosauca šādus aspektus: par personības izaugsmes iespējām, par izglītības iespējām pieaugušajiem, par aktualitātēm darba tirgū, par darba meklēšanu, par iespējām mainīt savu nodarbošanos vai profesiju.

2.4. Kas turpmāk būtu svarīgs karjeras atbalstā?

• obligātas individuālās karjeras konsultācijas skolēniem,
• karjeras stundas iekļaut pedagoga karjeras konsultanta darba plānā,
• vecākiem tikties ar karjeras konsultantu ar vai bez bērna klātbūtnes,
• turpināt nodrošināt pedagoga karjeras konsultanta pieejamību katrā mācību iestādē, nepieciešams finansējums, lai skolēni varētu doties iepazīt uzņēmumus, arī no attālākiem Latvijas novadiem,
• iepazīšanās ar retām / populārām profesijām,
• reāls uzņēmumu apmeklējums (vietējie ražotāji, slavenākie uzņēmumi),
• tikšanās ar populārām personībām, iedvesmotājiem, vietējiem uzņēmējiem (arī gados jauniem),
• vairāk darba izmēģināšanas iespēju, biežāk Ēnu dienas, pētnieciskie darbi par karjeras tēmām,
• vairāk informācijas par darba tirgu nākotnē, par nepieciešamajām prasmēm,
• stāstīt ne tikai par pozitīvo pieredzi darba vietās, bet arī par neveiksmēm (spriedze, mobings, necieņa),
• vairāk karjeras testu,
• vairāk dažādu metodiku profesijas piemērotības meklējumos,
• Vairāk domāt un runāt par mācību priekšmetu izvēli vidusskolā un to saistību ar nākotnes karjeru.

• aktīvāk jāiesaistās klašu audzinātājiem, vēlama lielāka mācību priekšmetu pedagogu ieinteresētība mācību satura pasniegšanā,
• jārūpējas par interešu izglītības piedāvājuma dažādošanu skolā (ne tikai deju pulciņš), 
• dažādu profesiju pārstāvju piesaiste skolas izglītības programmu veidošanā, 
• jāstiprina jauniešu izpratne par vērtībām, pozitīva attieksme pret mācībām un motivācija, 
• vairāk uzmanības pievērst talantīgajiem skolēniem, nepieļaut viduvējības,
• skolēniem trūkst runas mākslas (neprot par sevi pastāstīt),
• valsts līmenī jāuzlabo attieksme pret izglītību, jāstiprina skolotāja profesijas prestižs, jāvairo skolu prestižs,
• jāsamazina mājasdarbu apjoms, lai jauniešiem būtu laiks pasapņot par savu nākotnes karjeru un pievērsties dažādu profesiju izzināšanai,
• jāmāca valsts uzbūves pamati, lai jaunietis, absolvējot skolu, saprot, kas ir Valsts ieņēmumu dienests, valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra utt.

**

Rakstu sagatavoja: VIAA Karjeras atbalsta nodaļas vecākā eksperte Rita Burceva, 2022. gads.

3. Latvijas jauno profesionāļu augstie panākumi konkursā "WorldSkills Competition 2022 Special Edition"

Jānis Veinbergs

VIAA Profesionālās meistarības konkursu nodaļas

vecākais eksperts

Covid-19 pandēmijas dēļ pasaulē ievērojamākais jauno profesionāļu meistarības konkurss WorldSkills Competition 2022 šogad norisinājās īpašā formātā. Lai arī sākotnēji tā norise bija paredzēta Šanhajā, Ķīnā, Covid-19 pandēmijas radīto apstākļu dēļ konkurss Šanhajā tika atcelts un tā vietā 15 WorldSkills dalībvalstis (Austrija, Kanāda, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Koreja, Luksemburga, Zviedrija, Šveice, Apvienotā Karaliste un ASV) uzņēmās 62 prasmju konkursu organizēšanu pie sevis laikā no 2022. gada 7. septembra līdz 2022. gada 26. novembrim. Ņemot vērā šī konkursa rašanās un organizēšanas unikalitāti, tam tika dots nosaukums “WorldSkills Competition 2022 Special Edition”. Tomēr, konkursa īpašās versijas nosaukums nemazināja šī konkursa svarīgumu un atbildību, jo tajā piedalījās vairāk nekā 1000 jauno profesionāļu no kopumā 54 dalībvalstīm, tostarp arī 9 konkursanti no Latvijas. Latvijas konkursanti par pasaulē augstākajām godalgām cīnījās šādos prasmju konkursos: Viesu uzņemšana (Hotel Reception), Grafikas dizains (Graphic Design Technology), Galdniecība (Joinery), Mēbeļu galdniecība (Cabinetmaking), Skatlogu noformēšana (Visual Merchandising), Friziera darbi (Hairdressing), Kravu pārvadājumi (Freight Forwarding), Smago spēkratu tehnoloģijas (Heavy Vehicle Technology) un Web tehnoloģijas (Web Technologies). 

Neskatoties uz izaicinājumiem gatavošanās laikā, kā arī sīvo konkurenci un augstākā līmeņa profesionālām prasībām, mūsu komanda mājās ir atvedusi sudraba medaļu Smago spēkratu tehnoloģijās, kuru ieguva Rinalds Vanters, bronzas medaļu Skatlogu noformēšanā, kuru ieguva Kitija Kozule, un izcilības medaļu Grafikas dizainā, kuru ieguva Edgars Ancītis. Tāpat jāuzslavē Daniela Līva Ozoliņa, Roberts Karpinskis, Ditmārs Voitiņš, Kristers Oldbergs, Aleksis Šteinburgs un Rainers Rozenfelds, kuri tikai par dažiem punktiem atpalika no godalgotajām vietām. 

Taču, neskaitot šīs augstākā novērtējuma medaļas, katrs no konkursantiem ir ieguvis ar medaļām un skaitļiem neizmērāmu pieredzi, pildot augstākās sarežģītības uzdevumus ierobežotā laika posmā un sīvā konkurencē, vienlaikus pārbaudot arī savu psiholoģisko noturību paaugstināta stresa apstākļos. Salīdzinājumam varu teikt, ka viena lieta ir izgatavot mēbeli no sagatavēm nesteidzīgi, piemēram, nedēļas laikā, kur katram solim tev ir pietiekams laiks aprēķiniem, mērījumiem un izpildei, bet cita lieta, kad tev tas ir jāizpilda 22 stundu laikā, kurā fiziski nav laika septiņas reizes nomērīt un tikai tad zāģēt vai urbt. Turklāt to visu darīt ar acs kaktiņu redzot, cik daudz jau ir paspējis paveikt konkurents no citas valsts. Tā vien šķiet, kas tad tur – ņem un dari! Taču, lai arī cik talantīgs un spējīgs tu būtu, stress un bailes pieļaut kļūdas komplektā ar pastāvīgo laika trūkumu, ne reizi vien ir “salauzis” pat pašus labākos konkursantus. Tieši tāpēc katra Latvijas konkursanta gatavošanās procesā tiek pilnveidotas ne tikai profesionālās prasmes, bet tiek trenēta arī psiholoģiskā noturība un darbs komandā, jo šajos prasmju konkursos ir arī tādi konkursi, kuros darba uzdevums ir jāveic komandai, kas sastāv no diviem konkursantiem. 

Aplūkojot Latvijas komandas sniegumu un prasmju līmeni “WorldSkills Competition 2022 Special Edition”, droši varam apgalvot, ka mēs piederam pie pasaules augstākā līmeņa. To esam pierādījuši ne reizi vien jau kopš 2010. gada, kad Latvijas komanda pirmo reizi piedalījās starptautiskajā jauno profesionāļu prasmju konkursā. 

Tieši tāpēc aicinu ikvienu skolēnu un jaunieti sekot zemāk norādītajiem soļiem: 

1. sākotnēji iepazīt dažādas profesijas nacionālā konkursa SkillsLatvia laikā;
2. apsvērt sev tīkamās profesijas apguvi kādā no Latvijas profesionālās izglītības iestādēm;
3. pašam piedalīties nacionālajā jauno profesionāļu konkursā SkillsLatvia un cīnīties par iespēju pārstāvēt Latviju starptautiskajos prasmju konkursos, gūstot neatkārtojamu pieredzi, pozitīvas emocijas un, iespējams, kādu no medaļām, jo “Uzvar darītājs”!

Konkursa WorldSkills Competition 2022 Special Edition fotoattēlu galeriju var aplūkot VIAA Flickr kontā

**

Rakstu sagatavoja: VIAA vecākais eksperts Jānis Veinbergs, 2022. gads

4. Rīgā atklāti Karjeras izglītības atbalsta centri

Tuvojoties projekta “Karjeras atbalsta vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” noslēgumam, Rīgas pašvaldība devusi nozīmīgu ieguldījumu šī projekta rezultātu uzturēšanai nākotnē. 

2022. gadā Rīgas pašvaldības skolās atvērti divi karjeras izglītības centri – Rīgas Teikas vidusskolā un Rīgas 25. vidusskolā, top arī trešais – Ziemeļvalstu ģimnāzijā. Rīgas pedagogi var doties uz Karjeras izglītības atbalsta centru (KIAC) iegūt zināšanas, apmainīties ar pieredzi un kopīgi radīt jaunas idejas. Pieredzējuši pedagogi karjeras konsultanti vada seminārus kolēģiem tiešsaistē un klātienē, dodot iespēju izmēģināt jaunas metodes skolēnu mācību procesa dažādošanai, padarot to jēgpilnu un katram jaunietim personīgi nozīmīgu. Nozīmīgākie līdz šim novadītie pasākumi pedagogiem karjeras konsultantiem: “52 pakāpieni”, “Holands no A līdz Z”, “Darba tirgus tendences”. Īpaši veiksmīga bijusi sadarbība ar metodikas “52 pakāpieni” autorēm Jolantu Jērāni un Kristīni Vilcāni, kuras 2022.gadā saņēma “Karjeras atbalsta balvu” par izcilu veikumu karjeras izglītības aktivitāšu īštenošanā. 

KIAC darbības uzdevumi: pedagogu karjeras konsultantu profesionālās kompetences attīstības pasākumi, sadarbības tīkla attīstīšana, karjeras izglītības integrēšana kompetencēs balstītā saturā. Karjeras izglītības atbalsta centrus var uzskatīt arī par nozīmīgu karjeras atbalsta metožu bāzi, kuras daudzveidīgie resursi (speciālā literatūra, spēles un citi metodiskie materiāli) jauniešu karjeras vadības prasmju attīstīšanai veicina skolēnu izpratni par savām spējām, rosina uzdrīkstēšanos, sekmē iniciativitāti. Centru uzmanības lokā ir arī metodiskais atbalsts pedagogiem karjeras konsultantiem (Karjeras izglītības programma konkrētā izglītības iestādē, konsultanta darba plāns, tematiskais plāns), sadarbība ar Latvijas pašvaldībām, Sociālās integrācijas valsts aģentūru. KIAC ambiciozākās ieceres saistās ar karjeras metožu digitalizāciju, kas nes līdzi gan lietošanas ērtības jauniešiem, gan izaicinājumus vecākās paaudzes karjeras konsultantiem. 

Rīgas 25. vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā un karjeras konsultante Irīda Morozova skaidro: “Kāpēc ir vajadzīgas šīs metodes karjeras attīstības atbalstam? Lai būtu sasaiste ar reālo dzīvi, lai būtu izpratne par ko, kāpēc es (skolēns) mācos. Jaunās metodes ir nepieciešamas darbam ar jaunatni gan karjeras konsultācijās, gan arī citiem pedagogiem dažādos mācību priekšmetos. Ticam, ka visiem kopā mums izdosies.”

Plašāka informācija par Karjeras izglītības atbalsta centru atklāšanu atrodama Rīgas domes IKSD mājaslapā. 

5. Cerība nenoteiktības laikmetā - starptautisks metodiskais seminārs CBS Riga 2022

Starptautisks metodiskais seminārs “CBS Riga 2022” - Cerība nenoteiktības laikmetā

No 2022. gada 7. līdz 9. novembrim Rīgā norisinājās Valsts izglītības attīstības aģentūras administrētās Euroguidance programmas pirmais pārrobežu metodiskais pieredzes apmaiņas seminārs karjeras speciālistiem CBS Riga 2022, kas veltīts aktuālai tēmai “Cerība nenoteiktības laikmetā” un notika angļu valodā (sk. semināra programmu). Ar pieredzi dažādu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanā dalījās desmit valstu karjeras speciālisti, pārstāvot Austriju, Čehiju, Horvātiju, Latviju, Portugāli, Serbiju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju un Vāciju.

Semināra ievadlekciju un nodarbību vadīja pasaulē atzītais teorijas “Cerība darbībā” (Hope-Action Theory) pamatlicējs, Britu Kolumbijas universitātes emeritus profesors Normans Amundsons (Kanāda). Semināra praktiskās darbnīcas par metodēm un pieejām, kas piemērotas skolēniem, jauniešiem, pieaugušajiem, pašiem karjeras konsultantiem un skolotājiem, vadīja karjeras atbalsta speciālisti no deviņām valstīm. Darbnīcās skaidroja un risināja dažādus psiholoģiskos un praktiskos šķēršļus, kas kavē karjeras plānošanu un iekļaušanos mācībās vai darba tirgū (sk. darbnīcu aprakstus angļu valodā). Darbnīcu vadītāji iepazīstināja ar paņēmieniem, kā stiprināt klientu un speciālistu psiholoģisko noturību, pārliecību par savām spējām un iespējām. Tika pilnveidotas arī lēmumu pieņemšanas un problēmu risināšanas prasmes un skaidrots, kā iedrošināt nebaidīties no nezināmā un kā iesaistīt un motivēt sadarbības partnerus atbalsta sniegšanā. Darbnīcās speciālisti varēja dalīties ar pieredzi dažādu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanā, kā arī iedvesmoties no citu valstu labās prakses piemēriem, tādējādi īstenojot pieredzes pārnesi.

Pasākumā piedalījās un varēja apmainīties ar darba pieredzi arī Latvijas karjeras atbalsta speciālisti. Turklāt, Latvijas eksperte – Rīgas Tehniskās universitātes psiholoģe, lektore un metodes autore Viktorija Gaina vadīja darbnīcu "Let’s play! Metaphorical cards as a tool of resource exploration" par metaforiski asociatīvo kāršu izmantošanu (sk. prezentāciju).

Šis bija pirmais šāda veida metodiskais seminārs, kas organizēts sadarbībā ar Euroguidance tīkla ārvalstu centriem, kas piedalās pārrobežu semināru (Cross Border Seminar, CBS) darba grupā. Latvijas Euroguidance centrs paredz arī turpmāk piedalīties starptautiskajos pārrobežu semināros un organizēt Latvijas pārstāvju dalību tajos.

Semināra attēlu galerija aplūkojama VIAA Flick kontā.

**

Rakstu sagatavoja: VIAA vecākais eksperts Ralfs Spāde, 2022.gads.

6. Projekta “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” noslēguma konference

Rita Burceva

VIAA Karjeras atbalsta nodaļas

vecākā eksperte