Karjeras ziņas Nr.1/2024

1. Aizvadīts ikgadējais jauno profesionāļu meistarības konkurss SkillsLatvia 2024

Rakstu sagatavoja: Jānis Veinbergs, VIAA SkillsLatvia nodaļas vecākais eksperts.

Vien pāris mēnešus pēc starptautiskā jauno profesionāļu meistarības konkursa EuroSkills 2023, kurā noskaidroti Eiropas labākie pārstāvji 43 prasmju konkursos, atpūtai laika nav bijis ne mirkli – profesionālo izglītības iestāžu pedagogi jau pavisam drīz uzsāka jaunu konkursantu atlasi, gatavojoties nacionālajam jauno profesionāļu meistarības konkursam SkillsLatvia 2024. Gada sākumā profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā rīkoja pusfinālus, kuros jaunie profesionāļi apliecināja savas prasmes. Pusfināli visos prasmju konkursos tika organizēti pirmo reizi, kas kopumā ne tikai veicina konkurenci konkursantu vidū, bet arī veido konkursa SkillsLatvia atpazīstamību profesionālās izglītības iestādēs. Pusfinālu darba uzdevumu vērtēšanā tika iesaistīti pedagogi, lai veicinātu izpratni par vērtēšanas kritērijiem, kā arī atklātu aspektus, kam jāpievērš papildus uzmanība, gatavojoties konkursiem. 

SkillsLatvia 2024 pusfināli norisinājās no 19. janvāra līdz 29. februārim. Pusfināli tika organizēti profesionālās izglītības iestādēs, no kurām primāri tika izvēlētas izglītības iestādes, kas ir attiecīgo prasmju konkursu metodiskās vadības centri. Tādējādi 20 prasmju konkursi norisinājās 11 profesionālās izglītības iestādēs. 

Konkursa SkillsLatvia 2024 pusfināli un fināls tika organizēti 20 prasmju konkursos - par vienu prasmju konkursu vairāk nekā gadu iepriekš. Konkursanti pierādīja savas profesionālās prasmes sekojošos konkursos: “Datortīklu administrēšana”, “Ēdienu gatavošana”, “Elektriskās instalācijas”, “Friziera darbi”, “Grafiskā dizaina tehnoloģijas”, “Flīzēšana”, “Inženiersistēmas”, “Krāsošana un dekoratīvā apdare”, “Kravu pārvadājumi”, “Mēbeļu izgatavošana”, “Mehatronika”, “Mobilā robotika”, “Restorānu serviss”, “Sausā būve un apdare”, “Skatlogu dizains un noformēšana”, “Smago spēkratu tehnoloģijas”, “Tērpu dizains”, “Tērpu izgatavošana”, “Viesnīcas uzņemšanas dienests” un “Web tehnoloģijas”. 

Savukārt SkillsLatvia 2024 fināli norisinājās no 9. līdz10.maijam Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā. Papildus prasmju konkursu norisei apmeklētāji varēja laimēt balvas, piedaloties dažādās prasmju aktivitātēs, piemēram, "Prasmju stafetē", "Orientēšanās spēlē" vai viktorīnā "Atklāj SkillsLatvia". Apmeklētāji varēja izmēģināt dažādas profesionālās prasmes, ko piedāvāja profesionālās izglītības iestādes un kopā ar karjeras konsultantiem atklāt savu potenciālo nākotnes karjeras virzienu. 

Dažādu nozaru pārstāvji uzstājās ar iedvesmojošām sarunām, savukārt izglītības iestāžu pārstāvji pastāstīja par profesionālās izglītības iestāžu piedāvājumiem "Skolu pitčos". Iespaidos par SkillsLatvia, EuroSkills un WorldSkills konkursu norisi, galvenajiem ieguvumiem un izaicinājumiem un to ietekmi karjeras ceļā dalījās konkursanti no iepriekšējiem gadiem. 

Pēc konkursa SkillsLatvia 2024 finālu rezultātu apkopošanas, visi eksperti bija vienisprātis, ka pusfinālu rīkošana ir paaugstinājusi konkursantu sniegumu fināla sacensībās, kurās darba uzdevumi bija komplicētāki, un arī to izpildei atvēlētais laiks lielāks – no 14 līdz pat 18 stundām. 

Atskats par konkursu SkillsLatvia2024 

Lai arī SkillsLatvia 2024 uzvarētāji ir noskaidroti un emocijas jau pieklusušas, darbs neapstājas – notiek aktīva gatavošanās starptautiskajam jauno profesionāļu meistarības konkursam WorldSkills Lyon 2024, kurā 6 konkursanti no Latvijas nacionālās komandas piedalīsies 6 prasmju konkursos: “Flīzēšana”, “Skatlogu noformēšana”, “Kravu pārvadājumi”, “Web tehnoloģijas”, “Grafiskā dizaina tehnoloģijas” un “Smago spēkratu tehnoloģijas”. 

Par Latvijas nacionālās komandas konkursantu gatavošanos starptautiskajam konkursam iespējams uzzināt VIAA mājaslapā, savukārt pagājušo konkursu spilgtākie mirkļi apskatāmi VIAA Flickr kontā. Konkursu SkillsLatvia 2025 būs iespējams apmeklēt klātienē 2025. gada pavasarī. Konkursa norises laiks un vieta tiks paziņoti nākamā gada sākumā, tādēļ sekojiet līdzi aktuālajai informācijai un tiekamies nacionālajā prasmju čempionātā, jo “Uzvar darītājs”!

2. Ārvalstu karjeras atbalsta speciālisti iepazīst karjeras atbalstu profesionālās izglītības iestādēs Latvijā

No 2024. gada 23. līdz 25. aprīlim Latvijā viesojās deviņi ārvalstu karjeras atbalsta speciālisti no Īrijas, Spānijas un Vācijas Academia tīkla mācību mobilitātes ietvaros, lai iepazītu karjeras atbalstu dažāda veida un specializācijas profesionālās izglītības iestādēs. Vizīti organizēja Euroguidance programma Latvijā sadarbībā ar Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociāciju (LKAAA).
Mācību vizītes Latvijā tēma 2024. gadā “Karjeras attīstības atbalsts profesionālās izglītības iestādēs” (sk. vizītes programmu angļu val.), kas deva iespēju paplašināt un stiprināt karjeras konsultantu zināšanas un kompetences jautājumos, kas skar karjeras atbalstu profesionālās izglītības iestādēs Latvijā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte Jeļena Muhina viesiem sniedza ieskatu par profesionālās izglītības sistēmu Latvijā (sk. prezentāciju). Prezentācijā skaidrota profesionālās izglītības reforma un saistītās sistēmas izmaiņas, darba tirgus vajadzību iestrāde profesionālās izglītības programmās, absolventu monitoringa aspekti, kā arī Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.g - 2027. gadam. J. Muhina informēja par veicamajiem uzdevumiem profesionālajā izglītībā laika posmā no 2023. līdz 2025. gadam, t.sk. kuriem ir arī karjeras izglītības, informācijas un konsultāciju nodrošināšana jauniešiem un pieaugušajiem. Ņemot vērā valsts demogrāfiskos izaicinājumus, kas rada prasmju trūkumu, ir izvirzīts mērķis līdz 2027. gadam panākt vienādu izglītojamo skaitu vispārējās un profesionālajās vidējās izglītības programmās, kā arī paplašināt pieaugušo mācīšanās iespējas visos profesionālās izglītības līmeņos.

Euroguidance Latvija programmas vadītāja Ilze Astrīda Jansone informēja par karjeras attīstības atbalsta organizāciju izglītības sektorā, norādot uz valsts izvirzītajām prasībām izglītības iestāžu akreditācijai un karjeras vadības prasmju apguvei (sk. prezentāciju). I.A. Jansone ārvalstu karjeras konsultantus iepazīstināja ar ESF projekta "Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" rezultātiem, karjeras atbalsta pasākumiem profesionālās izglītības iestādēs, kā arī karjeras atbalsta speciālistiem pieejamiem metodiskajiem resursiem.
LKAAA valdes priekšsēdētāja Inta Lemešonoka iepazīstināja viesus ar asociāciju un tās darbības virzieniem, sniedzot ieskatu asociācijas īstenotajās aktivitātēs (sk. prezentāciju). I. Lemešonoka savā prezentācijā akcentēja asociācijas biedru aktivitātes - dažādi metodiskie semināri un meistarklases, starptautiskais pārrobežu metodiskais seminārs, nacionālā konference, u.c.

Spānijas kolēģes Silvia Pina Arbiol un Loreto Gema Río Echevarría iepazīstināja ar karjeras atbalsta sistēmu Spānijā un savu izglītības iestāžu īstenotajām karjeras atbalsta aktivitātēm. Profesionālās izglītības un karjeras izglītības skolotāja Silvia Pina Arbiol sniedza ieskatu par Spānijas izglītības sistēmu, profesionālās izglītības iestāžu uzdevumiem un prezentēja valsts profesionālo koledžu CPIFP Pirámide. Tika izcelti divi karjeras izglītības moduļi (“iekārtošanās un noturēšanās darbā” un “uzņēmējdarbības vide”), kas paredzēti jauniešiem viņu karjeras atbalstam un karjeras vadības prasmju pilnveidei (sk. prezentāciju). Skolas karjeras atbalsta speciāliste vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības iestādē IES Fernando Blanco Loreto Gema Río Echevarría sniedza ieskatu pārstāvētās izglītības iestādes īstenotajās profesionālajās un vispārējās izglītības programmās. Savā prezentācijā Spānijas kolēģe skaidroja, kā tiek organizēts skolēnu atbalsts skolā, akcentējot skolēnu sociālo labklājību un pakārtojot tam karjeras atbalstu. L. Gema Río Echevarría demonstrēja pašizpētes metodi, kas palīdz jauniešiem izzināt savas vērtības un saprast, kā dažādas vērtības sabiedrībā mijiedarbojas.   

Karjeras atbalsta speciālistiem bija iespēja apmeklēt Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumu (RTRIT), tiekoties ar tehnikuma valdes locekli-direktore Ilzi Ločmani, Starptautiskās sadarbības centra vadītāju Zani Saukāni un karjeras izglītības vadītāju Artūru Hominu (sk. prezentāciju). Viesiem bija iespēja uzzināt par tehnikumā piedāvātajām profesionālās un pieaugušo izglītības programmām un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem, tehnikuma starptautisko sadarbību, t.sk. Erasmus+, audzēkņu un pasniedzēju mobilitāti, kā arī ar tehnikuma audzēkņu dalību nacionālajos un starptautiskajos prasmju konkursos.

Īpašu interesi raisīja iespēja praktiski izmēģināt "Soft Skills Tree" galda spēli, ko RTRIT pedagogi izmanto darbā ar izglītojamajiem vispārīgo 21. gadsimta un karjeras prasmju attīstīšanai. Galda spēle ļauj jauniešiem aktivizēt un trenēt piecas vispārējās prasmes, kuras cieši saistītas ar izglītojamo karjeras attīstību un iekļaušanos starptautiskā vidē: sadarbība, spēja pārvarēt stresu, motivācija, mācīšanās vēlme, kritiskā domāšana. Šo spēli kā palīgrīku var izmantot audzinātāji audzināšanas stundās, kā arī skolotāji profesionālo priekšmetu ietvaros, darbojoties ar jauniešiem. Spēles mērķis ir veicināt vispārējo prasmju attīstību un sagatavot jauniešus darba tirgum, piedāvājot viņiem iespēju saskarties ar dažādiem izaicinājumiem un situācijām, kas attīsta šīs prasmes. Spēle izstrādāta Erasmus+ partnerības projekta ietvaros (plašāka informācija par spēli RTRIT mājaslapā šeit). 

Vācijas Valsts nodarbinātības aģentūras karjeras konsultanti Claudia Landau, Danica Junker, Lara Lienhard, un Harald Risse sniedza prezentāciju par mūžilga karjeras atbalsta organizāciju Vācijā un plašu karjeras atbalsta pasākumu klāstu dažādās Vācijas federālajās zemēs. Kolēģi atklāja, kā pārstāvēto federālo zemju ekonomiskais un ģeogrāfiskais stāvoklis ietekmē iedzīvotāju karjeras veidošanas iespējas un ieradumus. Prezentācijā Vācijas kolēģi īpaši akcentēja dažāda veida pieejamo atbalstu jauniešiem pirms darbā iekārtošanās. (sk. prezentāciju). Šāds atbalsts ietver vairākus virzienus: “Profesiju iepazīšana”, “Pašizpēte un karjeras plānošana”, “Darba tirgus iepazīšana” un “Atbalsta pasākumi, lai noturētos izglītībā”. Piedāvātais karjeras atbalsts tiek balstīts principā "Nevienam nav nedz jāapmaldās, nedz jāpamet skola bez profesionālās izglītības." Arī Vācijas kolēģu piedāvātā metode “Roma-Berlīne” bija paredzēta jauniešu vērtību atklāšanai, radot viņos izpratni par dažādiem karjeras izvēles faktoriem.

Īrijas kolēģi iepazīstināja ar Īrijas mūžilga karjeras atbalsta sistēmu (sk. prezentāciju). Īriju pārstāvēja karjeras konsultantes Attracta McCarthy un Maria Murphy no Korkas Tālākizglītības koledžas un Philip Cullinane no Voterfordas un Veksfordas izglītības pārvaldes. Speciālisti savā prezentācijā akcentēja kompetences, kas nepieciešamas karjeras konsultantiem kvalitatīvai darba veikšanai. Lai kļūtu par karjeras konsultantu, nepieciešams maģistra grāds. Karjeras konsultantiem tiek prasīta arī nepārtraukta profesionālā pilnveide, lai uzlabotu prasmes, zināšanas un ētikas principu ievērošanas iemaņas karjeras konsultēšanā. Karjeras konsultantiem nepieciešams apgūt arī vairākus specializētos mācību priekšmetus, piemēram, garīgās veselības stiprināšanu, konsultēšanas iemaņas, u.c., lai sniegtu kvalitatīvu atbalstu studentiem. Karjeras konsultāciju mērķi ir palīdzēt studentiem veikt karjeras un izglītības izvēles, kā arī uzlabot studentu mentālo un fizisko veselību, sniedzot atbalstu un nodrošinot nepieciešamos resursus. Īrijas kolēģi dalījās ar izmantotajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, lai sekmīgāk organizētu darbu ar studentiem.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) studiju programmas direktore un lektore Inita Soika mācību mobilitātes dalībniekus iepazīstināja ar jauno profesionālā maģistra studiju programmu "Cilvēkresursu vadība", skaidrojot virziena maiņu ar attīstību karjeras atbalsta jomā. Absolvents iegūst profesionālo maģistra grādu cilvēkresursu vadībā un karjeras konsultanta kvalifikāciju. Lekciju norise vieta ir Jelgava, LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē, pilna laika studijas (4 semestri). Nodarbības notiek piektdienās un sestdienās, ir paredzētas arī valsts finansētas budžeta vietas. Programmas absolventiem tiek nodrošinātas zināšanas par cilvēkresursu vadību dažādos kontekstos, karjeras attīstības un konsultēšanas teorijām un pieejām, profesionālās ētikas principiem un to īstenošanu darbā ar klientiem, kā arī sociālās pētniecības metodēm un pētījumu organizēšanu. Tuvāk ar studiju saturu un organizāciju, kā arī absolventu darba iespējām var iepazīties prezentācijā.

Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas direktores vietniece un mācību darbnīcu "Restauratoru nams" vadītāja Dace Vīpule-Kuļika iepazīstināja ar skolas vēsturi, starptautisko sadarbību un piedāvātajām izglītības programmām, tai skaitā pieaugušajiem (sk. prezentāciju). Viesiem bija iespēja aplūkot vairākas mācību telpas. Detalizētāka informācija sniegta par programmām "Restaurācija" - iegūstamā kvalifikācija “Restauratora asistents ar specializāciju mūrnieku un apdares darbos” un "Kokizstrādājumu izgatavošana" ar iegūstamo kvalifikāciju “Būvizstrādājumu galdnieks.”

Lauma Gulbe iepazīstināja ar neformālās izglītības materiālu “Tava mācīšanās upe” (sk. prezentāciju). Materiāls ir izstrādāts Erasmus+ projekta S.O.S. A Career for Success ietvaros un kalpo kā neformālās izglītības materiāls karjeras konsultantiem, citiem karjeras atbalstā iesaistītajiem speciālistiem un profesionālās izglītības skolotājiem. Materiāla galvenais mērķis ir sniegt praktisko metodisko atbalstu speciālistiem jaunieša vai pieaugušā karjeras vadības prasmju veidošanas ceļā pašvirzītā mācīšanās procesā mūža garumā. Sadarbībā ar Daci Vīpuli-Kuļiku tika demonstrēta 2023. gada Karjeras atbalsta balvu ieguvusī mērķu uzstādīšanas spēle, kurā viesi azartiski piedalījās. Daži ārvalstu kolēģi spēli iegādājās izmantošanai savā konsultēšanas praksē.

Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) vecākā eksperte sadarbības jomā Katrīna Sevruka iepazīstināja pieredzes apmaiņas dalībniekus ar aģentūras darbību un sniegtajiem pakalpojumiem (sk. prezentāciju). Mācību vizītes dalībnieki uzzināja par SIVA piedāvātajiem rehabilitācijas pakalpojumiem, profesionālās piemērotības noteikšanu un piedāvātajām izglītības programmām, sadzīves apstākļiem un studentu brīvā laikā pavadīšanas iespējām.
SIVA ekperte Dagnija Gaubšteina viesiem skaidroja konsultēšanas pasākumu kopu “tējas vakari”, kā ar spēļu palīdzību veidot labvēlīgu vidi un novērot studentu karjeras vadības prasmes un karjeras veidošanas gatavību. D. Gaubšteina arī ļāva vizītes dalībniekiem izbaudīt dažādas metodes karjeras iespēju izpētei. No dalībnieku refleksijas var secināt, ka šādu pieredzes apmaiņas mācību mobilitāšu rezultātā uzlabojas izpratne par mācību vizītē aplūkoto tēmu, dalībnieki gūst mācīšanās pieredzi starptautiskā vidē, kā arī veido un attīsta savu sadarbības tīklu.

3. Pieredzes apmaiņa Zviedrijā: stāsts par izglītības un karjeras atbalsta sistēmām

Rakstu sagatavoja: Ramona Kočāne, Nodarbinātības valsts aģentūras Nodarbinātības pasākumu departamenta ESF Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” psihologs, Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas (LKAAA) biedrs.

No 15. līdz 17. maijam, pateicoties Euroguidance programmai Latvijā un Eiropas valstu sadarbības tīklam Academia, pavadīju trīs dienas Stokholmā, Zviedrijā. 2023. gada nogalē, atsaucoties Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas (LKAAA) aicinājumam doties apmaiņas vizītē, saņēmu apstiprinājumu, ka šī iespēja tikusi man. Jāatzīst, ka došanās vienai uz Zviedriju, Latvijas pārstāvēšana, prezentācijas vadīšana un aktīva komunikācija angļu valodā – tie visi milzīgi izaicinājumi. Šobrīd, apkopojot piedzīvoto, novērtēju, ka esmu ieguvusi neaizmirstamu pieredzi, kurā apvienojās izziņa, atklāsmes, pārdomas un jauni kontakti. 

Pieredzes apmaiņā piedalījās 12 karjeras atbalsta speciālisti no Francijas, Luksemburgas, Slovēnijas, Spānijas, Dānijas, Nīderlandes, Īrijas un Austrijas. Tās bija darbīgas, informatīvi un emocionāli piepildītas dienas, iepazīstot pieaugušo izglītības un karjeras atbalsta sistēmu Zviedrijā un citās tīkla dalībvalstīs. Pasākuma organizatores bija Nina Ahlroos, Euroguidance pārstāve Zviedrijā (Euroguidance Sweden) un Jeannette Lehninger, kas pārstāvēja Zviedrijas Karjeras konsultantu asociāciju (Swedish Association for Guidance Counsellors). 

Pirmā vizītes darba diena sākās Zviedrijas Augstākās izglītības padomes (Swedish Council for Higher Education) ēkā, kur notika sirsnīga savstarpēja iepazīšanās, pirmā kopbildes uzņemšana (attēls) un pirmā prezentācija. Tajā Nina Ahlroos raksturoja Zviedrijas izglītības un karjeras atbalsta sistēmu, apzīmējot to kā labu (sk. prezentāciju). Tieši šajā brīdī notika viedokļu apmaiņa par salīdzinoši labām un ne tik labām dažādu valstu sistēmām, katrā nākamajā pieredzes stāstā atklājot arvien jaunus kritērijus sistēmu salīdzināšanai. 

Viens no kritērijiem, kas atšķir šīs sistēmas, ir tajā paredzētais karjeras lēmumu pieņemšanas laiks, un tas, vai tieši šajā laikā cilvēkam ir pieejams karjeras atbalsts. Valstu sistēmas šajā ziņā atšķiras, bet pārsvarā tas ir noteikts laiks, sākot no 12 gadu vecumam, kā, piemēram, tas jau ir pieejams Nīderlandē, Nīderlandē līdz 16 gadu vecumam, kad skolēniem ir jāveic pirmās lielās izvēles, samērā precīzi atbildot uz jautājumu “Par ko es vēlos kļūt?”, jo sistēma paredz izvēlei atbilstošu izglītības piedāvājumu. Piemēram, ja jaunietis nākotnē plāno studēt, viņam jāizvēlas atbilstoša vidējās izglītības programma. Ja pamatskolas beidzējs plāno ātrāk kļūt nodarbināts, viņam ir citas izglītības alternatīvas. 

“Labas sistēmas” ļauj arī kļūdīties un atgriezties uz t.s akadēmiskā ceļa vēlāk. “Labās sistēmas” parūpējas, lai karjeras atbalstu saņemtu arī pieaugušie – gan bezdarbnieki darba meklēšanas un pārkvalifikācijas procesā, gan arī strādājošie, kuru nodarbinātība ir atkarīga gan no darba tirgus, gan personīgās dzīves pārmaiņām. Mani uzrunā shematisks karjeras konsultanta darba satura atspoguļojums. Arī tas piederas “labai sistēmai”, kurā ir nodefinēta katra karjeras izglītības pakalpojuma nodrošināšanā iesaistītā dalībnieka (ministrijas, institūcijas) loma. Tie reizē ir arī trīs karjeras atbalsta virzieni: mācīšana, informēšana un konsultēšana. Mācīt un informēt var skolotāji, informēt var arī citi speciālisti, bet konsultēšana ir tikai karjeras konsultantu darba lauks. Līdz ar to, Zviedrijā, izglītības jomā nodarbinātiem konsultantiem, ir jābūt atbilstošai izglītībai, kas ir pieejama jau bakalaura studiju līmenī trīs Zviedrijas augstskolās (sk. prezentāciju). 

Arī Francijas pārstāves - karjeras konsultantes un psiholoģes Virginie Vanel stāstījumā iekļauts atslēgvārds “diploms”, apliecinot formālās izglītības nozīmi profesionālajā dzīvē. Karjeras konsultanta profesija ir viņas trešā profesija (pirmā – skolotāja, otrā – psiholoģe), kas nozīmē arī trīs dažādu studijas programmu apguvi universitātē. Mūžizglītības aktualitāte vēlāk iezīmēsies arī citu dalībnieku personīgajos stāstos. Piemēram, karjeras konsultants Peter Askov no Dānijas, kurš strādā privātā augstskolā, atzina, ka ikgadējās novērtēšanas pārrunās ar savu vadītāju, katru gadu tiek motivēts kvalifikācijas pilnveidošanai un paredz, ka tuvākajā laikā noteikti atkal atgriezīsies studenta lomā, lai savam sertifikātu klāstam pievienotu ko jaunu. 

Pēcpusdienā devāmies uz Zviedrijas Nodarbinātības dienestu (Swedish Employment Service). Apmeklējam tā centrālo biroju. Kamēr gaidījām iestādes pārstāvi, apbrīnojam plašās telpas (attēls). 

Novērtēju, cik informācijas izvietošanai ērtas ir elektroniskās afišas. 

Pie katras darba telpas durvīm ir novietota planšete, kurā var atrast informāciju par telpā plānotajām aktivitātēm (attēls). Pārdomas par digitālo tagadni un nākotni raisa arī biroja vadītājas Lena Osbeck prezentācija, iepazīstinot ar vērienīgajām pārmaiņām nodarbinātības jomas pārvaldes sistēmā un pakalpojumu dizainā. Viens no paveiktajiem darbiem – klientu apkalpošanas digitalizācija. Iemūžināšanas vērts ir vides objekts – no nevajadzīgām iekārtām, mēbelēm un kancelejas precēm izveidots “tornis” (attēls).

Šī ir viena no lielākajām valsts aģentūrām valstī, kurā strādā apmēram 10 000 darbinieku. Uzzinājām, kas ir PDM jeb Personal Distance Meeting. Tas ir piemērs, kā tehnoloģijas veicina pakalpojuma pieejamību - reģistrēšanās, darba meklēšanas un karjeras atbalsts mājaslapā pieejams visu diennakti - tajā pašā laikā samazinās arī darbinieku iesaiste, līdz ar to – arī pakalpojumu izmaksas. Klientu reģistrēšana tiešsaistē ietver arī klientu profilēšanu. Klientam nav iespēja “neiederēties” valsts nodefinētajā sistēmā, piemēram, reģistrēties, lai atpūstos, sagaidītu pensiju vai vienkārši saņemtu bezdarbnieka pabalstu. Sistēma paredz aktīvu iesaistīšanos darba meklēšanā vai apmācībā. 

Fokuss uz digitālajiem pakalpojumiem nozīmē, ka arī klātienes atbalsts, ko agrāk sniedza karjeras konsultanti, tagad ir pieejams digitāli – tiešsaistē vai pa tālruni. Standarta karjeras pakalpojumu nodrošina 15 karjeras konsultanti. Šāda pieeja garantē karjeras atbalsta efektivitāti. Lektores prezentācijā par karjeras atbalstu bezdarbniekiem īpaši tiek uzsvērts, ka Zviedrijas iedzīvotāju karjeras konsultēšana tiek nodrošināta izglītības sistēmas līmenī, tāpēc nodarbinātības jomā šis atbalsts tiek piedāvāts mazākā apjomā. Individuālajām vajadzībām pielāgota karjeras konsultēšana ir ārpakalpojums. Arī tā apjoms un sasniedzamais rezultāts ir konkrēti noteikts. 

Vizītē mums demonstrēja profesiju meklēšanas rīku, kurā tiek izmantots mākslīgā intelekta atbalsts. Klients var ierakstīt ekrāna lodziņā interesējošo profesiju, bet tehnoloģija piedāvā vairākas radniecīgu profesiju alternatīvas un atlasa prognozes un pētījumus par jomas vai profesijas attīstību nākotnē. Šis tiešsaistes rīks, kas diemžēl pieejams tikai zviedru valodā, mūsu auditorijā tiek atzinīgi novērtēts. Kā to diskusijā atzīst karjeras informācijas speciāliste Jacqui Mythen no Īrijas, viņa ikdienā ir kā dators, jo, lai atbildētu uz specifiskajiem klientu jautājumiem un vajadzībām, prātā ir jāpatur milzīgs informācijas apjoms, jāorientējas dažādu profesionālo jomu specifiskajos reglamentos un jābūt pietiekami intuitīvai, lai iezīmētu nākotnes prognozes. Redzētais un dzirdētais raisa pārdomas par karjeras konsultantu nepieciešamību tuvākajā nākotnē. 

Otrajā dienā viesojamies organizācijā, kas iekļaujas Zviedrijas izglītības sistēmā kā unikāla tās daļa unikālo daļu – tautas skolas (Folk High Schools). Mūs uzņem organizācija RIO, kas pārstāv un uzrauga sabiedrisko tautas skolu intereses. Viesojamies mājīgā birojā ar ergonomiski iekārtotām darba vietām (attēli). 

Mūs uzņem Ambika Hansell, kas pastāsta par organizāciju (sk. prezentāciju), savukārt karjeras konsultante Kallie Ismail no kādas nelielas Stokholmas dienvidu daļas Tautas skolas (Skarpnäcks folkhögskola) raksturo ikdienas pieredzi, strādājot skolā (sk. prezentāciju). Tautas skolu loma sākotnēji bija nodrošināt izglītības pieejamību visiem. Šobrīd tās iedzīvina izglītības vērtību valsts un personiskās labklājības sasniegšanā. Piemēram, mācīšanās tautas skolā var būt līdzeklis, lai izrautos no neveselīgas sociālās vides vai ģimenes ietekmes. Tā ir iespēja atgriezties uz izglītības ceļa arī pēc pārtraukuma kāda personiska iemesla, veselības vai ģimenes apstākļu dēl. Tā palīdz situācijā, kad ir vēlme mainīt nodarbošanos vai īstenot savus sapņus, piemēram, apgūt prasmes mūzikas vai mākslas jomā. Piedāvājums ietver trīs veida kursus: vispārējos (sagatavo atbilstoši formālās izglītības prasībām), speciālos (ietver darba tirgum atbilstošu profesionālo prasmju apguvi, t.sk. valodu apmācību) un īsos kursus, kuru piedāvājums ietver visdažādākās dzīves jomas). 2020. gada statistika apliecina, ka 60% tautas skolas absolventu, kas apguvuši vispārējo vidējās izglītības kursu, ir turpinājuši studijas universitātē. 

Tas ir “labās sistēmas” paradokss: sistēma ir cilvēkam piemērota, tajā var sajusties brīvs, jo mācīšanās ir brīvprātīga un bezmaksas, bez eksāmeniem un atzīmēm. Cilvēks var brīvi izvēlēties apmācību tempu un intensitāti, viņa pašapziņu negrauj regulāras ieskaites un nenokārtoti pārbaudījumi, tajā pašā laikā, sadarbības pamats ir secīgu soļu process, kurā pedagogs, konsultants vai cits atbalsta specialists motivē klientu līdzdarboties, izmanto konkrētas teorētiskās pamatnostādnes, mēra un analizē sasniegtos rezultātus. To veicina izstrādātie pašvadības rīki, digitālās informācijas bankas un specializēts atbalsts. Abas lektores ir ieguvušas izglītību, lai sniegtu specializētu atbalstu, piemēram, cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem, UDS vai disleksiju, kas nereti ir viens no iemesliem, kāpēc sistēmas “akadēmiskā” daļa nav bijusi viņiem piemērota. 2023. gadā veiktā aptauja par apmācību rezultātiem liecina, ka 92% dalībnieku kā ieguvumu uzskata pašvērtējuma uzlabošanos. Otrās dienas laikā savā pieredzē dalījās Austrijas, Īrijas un Spānijas kolēģes. Izklaidējoša, taču vērtīga bija Spānijas kolēģu Blanca Ribelles Rodrigo un Sandra Andrés Ruiz prezentācija: “Spānijā vēl daudz ir ko darīt”, uzsverot nepieciešamos sistēmas uzlabojumus karjeras atbalsta sistēmā. 

Dienas turpinājumā dodamies uz Stokholmas Universitātes studentu pilsētu, kurā ēkas ir izvietotas starp parka zonām un ziedošiem apstādījumiem. Apmeklējām arī universitātes galveno ēku un tikāmies ar karjeras konsultantēm Marie Nordström un Johanna Ander. Universitātes karjeras konsultantu komanda, kurā ir 9 speciālisti, nodrošina karjeras atbalstu gan potenciāliem, gan esošajiem studentiem, gan arī absolventiem. Manās piezīmēs no šīs prezentācijas tika ierakstīta atziņa par komandas darba nozīmi. Abas lektores ik pa brīdim atsaucās uz savstarpējās sadarbības nozīmi un izsaka pateicību par koleģiālu atbalstu dažādās darba situācijās. 

Mūsu vizīte turpinājās vienā no senākajām Universitātes ēkām, kurā tiek koordinētas pedagoģijas studiju programmas, tajā skaitā arī karjeras konsultantu studiju programma. Tiekamies ar programmas koordinatori PhD Åsa Sundelin un lektori MSc Lisa Tönus. Uzzinājām par programmas saturu, studiju prasībām un procesu (sk. prezentāciju). Studijas tiek organizētas klātienē, nelielās studentu grupās. Lai kontrolētu mākslīgā intelekta izmantošanu eksāmenu darbos, to kārtošana notiek tikai klātienē. Pastāv arī nosacījums, ka katra studiju priekšmeta ietveros studentiem ir jāizlasa atbilstoša literatūra 1000 lpp. apjomā zviedru un angļu valodā. Prezentācija mijās ar dalībnieku diskusiju par dilemmu – vai karjeras konsultants kalpo indivīdam (interesēm, vēlmēm un citiem subjektīviem aspektiem) vai primāri ir seko līdzi darba tirgus situācijai un vajadzībām. Åsa aicina mūs izmantot Stokholmas Universitātes mājaslapā pieejamos resursus angļu valodā. Interesanti iepazīties ar studiju programmas saturu. Esmu gandarīta, ka atpazinu pieminētās karjeras teorijas un esmu lasījusi Normena Amundsena grāmatu, kas ir izdota arī latviešu valodā, jo ne visiem dalībniekiem tā bija pazīstama. Izskanēja uzaicinājums pievienoties Zviedrijas Universitātes studentu pulkam, jo augstskola piedāvā vairāk nekā 100 maģistra līmeņa studiju programmas angļu valodā. 

Trešajā dienaā apmeklējām Zviedrijas Nodarbinātības drošības padomi (Swedish Job Security Council - Trygghetsfonden), lai tiktos ar izpilddirektori Caroline Söder. Uzzinām par vēl vienu svarīgu spēlētāju Zviedrijas pieaugušo izglītības un karjeras atbalsta lauciņā – arodbiedrībām, precīzāk – arodbiedrību tīklu. Darba devējs kā arodbiedrības biedrs var būt pievilcīgāks potenciālajam darba meklētājam. Nostrādājot organizācijā noteiktu laiku, kurā ir Darba koplīgums, darbinieks var apgūt jaunu profesiju, kas ne vienmēr ir saistīta ar esošā darba jomu, saņemt atvaļinājumu apmācībai un darba algas kompensāciju. Arī atlaišanas gadījumā darbiniekiem ir garantēta palīdzība un atbalsts jaunas profesijas apgūšanā (sk. prezentāciju). 

Zviedrijā liela nozīme tiek piešķirta mūžizglītībai un karjeras maiņai. Tas atspoguļojas gan pieejamo izglītības programmu klāstā, gan arodbiedrību sniegtajā atbalstā. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir iespēja jebkurā vecumā apgūt jaunas prasmes un mainīt savu profesionālo virzienu. Pēdējā darba dienā ar savām prezentācijām uzstājas Dānijas, Slovēnijas un Luksemburgas kolēģi. Mani ieinteresē Dānijas pārstāvja Peter prezentācija, kurā pastāstīja par savu darba vietu, uzsverotdarba vides lomu konsultēšanas procesā. Tomēr, arī vidē, kurā pats konsultants jūtas droši un pārliecinoši, var satikt nemotivētu, pat bezatbildīgu klientu, kurš sagaida, ka karjeras konsultants viņa vietā atradīs risinājumu problēmām un arī paveiks nepieciešamās darbības. 

Vienā no neformālās tikšanās reizēm padalāmies ar attēliem, kā izskatās mūsu darba vietas, kā arī pārrunājam darba intensitāti. Izrādās, ka Nīderlandē lielu daļu ikdienas darba paņem dažādu pārskatu un atskaišu sagatavošana. Toties Īrijas kolēģes atzīst, ka viņas strādā pēc principa “konsultēšana nav skaitļu bizness”. Kad vaicāju, kā darba devējs var novērtēt konsultantu paveikto, Karena no Īrijas pastāstīja par klientu aptaujām un dalīšanos sociālajos tīklos. 

Apkopojot vizītes iespaidus vienā atziņā, esmu kārtējo reizi atgriezusies pie senas, visiem zināmas pamatpatiesības par mācīšanos mūža garumā. Izglītībai ir nozīme. Kvalitatīva karjeras un atbalsta sistēma ir investīcija sabiedrības nākotnē. Tā palīdz cilvēkiem atrast darbu, kas atbilst viņu prasmēm un interesēm, un veicina apmierinātību ar darbu un produktivitāti. Zviedrijas pieredze rāda, ka šāda investīcija atmaksājas. Zviedrijas sistēma rāda, kā to paveikt.

4. Karjeras izglītības un konsultēšanas labās prakses pārņemšana Kiprā

Rakstu sagatavoja: Artūrs Homins, Karjeras izglītības vadītājs, Valsts SIA "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums"', Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas (LKAAA) valdes loceklis.

No 2024. gada 15. līdz 19. aprīlim Nikozijā, Kiprā pirmo reizi norisinājās sadarbības tīkla Academia studiju vizīte, piedāvājot iespēju iepazīties ar karjeras izglītības un konsultēšanas labo praksi dažādās nozares atbildīgajās organizācijās. Iespēju izmantot Erasmus+ mobilitāti sniedza Euroguidance Latvija sadarbībā ar Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociāciju. Vizīti rīkoja Kipras Euroguidance centrs sadarbībā ar Kipras Darba departamentu (Department of Labour). 

Vizītes mērķis bija iepazīstināt 10 dažādu valstu karjeras konsultēšanas speciālistus par karjeras konsultāciju metodēm un stratēģijām dažādām mērķa grupām sākot no valsts nodarbinātības pakalpojumiem līdz izglītības sniedzējiem. Brīdī, kad saņēmu apstiprinājumu par dalību studiju vizītē Kiprā, biju patīkami satraukts, jo šī bija mana iespēja pirmo reizi ne tikai pārstāvēt Latviju starptautiskā līmenī, bet arī iepazīties ar citu valstu karjeras izglītības pieredzi un dalīties ar Latvijas pieredzi starptautiskā arēnā. Pieredzes apmaiņas vizītē  man bija iespēja pilnveidot zināšanas ar kolēģiem Kiprā un 9 citu valstu pārstāvjiem. Kopumā mēs bijām 10 Academia vizītes dalībnieki no 10 dažādām valstīm, Latvijas, Igaunijas, Norvēģijas, Francijas, Dānijas, Zviedrijas, Luksemburgas, Austrijas, Vācijas un Slovēnijas. 

Vizītes laikā man bija iespēja dalīties ar Latvijas karjeras konsultēšanas metožu izmantošanas labo praksi, prezentējot tēmu "Karjeras konsultēšana un atbalsta sniegšana profesionālās izglītības sektorā Latvijā.” 

Pirmajā vizītes dienā apmeklējām Sabiedrisko Nodarbinātības Pakalpojumu aģentūru (PES) un Kipras Bēgļu Padomi. Vizītes laikā ne tikai uzzinājām par abām institūcijām un to lomu karjeras konsultēšanā, bet arī iepazinām PES. Mēs kļuvām par PES darbinieku "ēnām", novērojot pakalpojumu sniegšanu klientiem - darba meklētājiem. Tā visiem dalībniekiem bija iespēja ielūkoties Kipras darba tirgū un apzināt situāciju, ar kuru saskaras cilvēki, meklējot darbu Kiprā. Kopumā mani iedvesmoja konsultantu uzņēmība un atsaucība, strādājot ar darba meklētājiem un sniedzot viņiem atbalstu. 

Katrs konsultants personīgi seko līdz klientu progresam, konsultē par pieteikuma dokumentu sastādīšanu un pat sazinās ar potenciālo darba devēju, lai noskaidrotu viņu viedokli par kandidātu. Šāds atbalsts tiek sniegts ik vienam un bez maksas neatkarīgi no viņu sociālās situācijas. 

Otrajā dienā dalībniekiem tika sniegta iespēja apmeklēt vispārējās un profesionālās izglītības iestādes Limassol pilsētā. Tā bija lieliska iespēja redzēt, kāda ir karjeras konsultantu loma izglītības iestādēs Kiprā (sk. prezentāciju). Izglītības iestāžu personāls novadīja prezentācijas par Kipras izglītības sistēmu (sk. prezentāciju) un savu izglītības iestāžu struktūru, kā arī par savām atbildības jomām. 

Uzzinājām arī par smieklu terapijas metodi karjeras konsultēšanas jomā. Metodes veikšanai ir nepieciešams sertificēts smieklu terapeits. Karjeras izglītībā smieklu terapija var būt noderīga, jo tā veicina pozitīvas emocijas, atvieglo stresu un uzlabo komunikācijas prasmes. Procesā saskatīju, kā nākotnē es varētu veikt šīs metodes integrēšanu savā darbā, piemēram, grupu konsultēšanā par karjeras attīstību - iekļaujot spēles, improvizācijas uzdevumus vai smieklīgas aktivitātes, kas palīdz uzlabot komandas garu un veicina draudzības veidošanos. Šo metodi var pielietot individuālajās konsultācijās, lai atvieglotu sarunu par karjeras mērķiem, izaicinājumiem vai bailēm. Smiekli var palīdzēt atbrīvot spriedzi un padarīt sarunu mazāk intensīvu, tādējādi veicinot atklātību un uzticēšanos. 

Vizītes trešā diena tika veltīta augstākās izglītības iestāžu pieejas iepazīšanai karjeras atbalsta, izglītības un konsultēšanas jomās. Kā gadījuma analīzi vizītes dalībnieki tika aicināti apskatīt Kipras Eiropas Universitāti. Universitātē notika diskusija par karjeras pakalpojumu nodrošināšanu, mainīgo darba tirgus ainu un universitātes studentu gatavību savai profesionālajai nākotnei. Papildus, dalībniekiem tika piedāvāta iespēja piedalīties profesionālās pilnveides meistarklasē, ko vadīja profesors Nicos Drousis no Grieķijas. Dalībniekiem tika sniegta iespēja izpētīt karjeras konsultācijas ceturtās industriālās revolūcijas laikmetā, apkopojot akadēmisko un praktisko pielietojumu. 

Apmeklējot Eiropas Universitāti Kiprā, biju sajūsmā par iespēju diskutēt ar universitātes karjeras konsultantiem un studentiem par viņu gatavību darba tirgum un karjeras plānošanas procesiem (sk. prezentāciju). Diskusijas laikā man bija iespēja padalīties arī ar Latvijas konsultantu pieeju šajos jautājumos, kā rezultātā varēja gūt priekštatu, cik daudz kopīgas pieredzes un problēmas ir visiem dalībniekiem viņu pārstāvētajās valstīs. Academia pieredzes apmaiņas vizīte Kiprā noslēdzās ar visu dalībnieku prezentācijām par savas valsts labo praksi, veicinot sadarbību starp karjeras konsultantiem un viņu klientiem. Noslēguma seminārā piedalījās arī dalībnieki no Sabiedriskās Nodarbinātības Pakalpojumu aģentūras (PES) un Izglītības un Kultūras Ministrijas (MOEC), veidojot platformu zināšanu apmaiņai un tīklošanai. 

Kopumā Academia studiju vizīte Kiprā bija ne tikai profesionāls izaicinājums, bet arī neaizmirstams pieredzes apmaiņas piedzīvojums, kas piepildīts ar jaunām atziņām, draudzību un savstarpēju mācīšanos. Pēc atgriešanās Latvijā, ar vēl lielāku entuziasmu un motivāciju darboties, lai veicinātu karjeras izglītības nozīmi mūsu valstī, turpinu jauniešu konsultēšanu.

5. Iznākusi Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācijas ESCO jaunā versija

Eiropas Prasmju gada ietvaros Eiropas Komisija ir publicējusi Eiropas daudzvalodu prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācijas jauno versiju ESCO 1.2. Datu atjaunināšana ir saistīta ar Eiropas zaļo un digitālo pāreju, kā arī ar jauno tehnoloģiju attīstību.

ESCO klasifikācija apkopo un sistematizē prasmes, kompetences, kvalifikācijas un profesijas, kas ir nozīmīgas Eiropas Savienības darba tirgū un izglītības sistēmās. ESCO darbojas kā vārdnīca, nosaucot, aprakstot un šķirojot profesijas un prasmes. Klasifikācija arī ataino attiecības starp dažādiem tajā ietvertajiem jēdzieniem. 

Dažādas elektronisko datu sistēmas ir saderīgas ar ESCO , kas ļauj dažādām tiešsaistes platformām, piemēram, EURES, attīstīt pakalpojumus darba meklētāju atbilstības salīdzināšanai ar iespējamo darbu, pamatojoties uz viņu prasmēm. EUROPASS platformā funkcionalitāte atļauj ieteikt visatbilstošākās mācību iespējas cilvēkiem, kuri vēlas pārkvalificēties vai uzlabot savas prasmes, u.tml. 

Šobrīd ESCO apkopoti 3039 profesiju apraksti un 13939 prasmes, kas attiecināmas uz dažādām profesijām. ESCO termini un apraksti var palīdzēt saprast: 

• Kādas zināšanas un prasmes parasti ir nepieciešamas, strādājot konkrētā profesijā; 
• Kādas zināšanas, prasmes un kompetences tiek iegūtas konkrētas kvalifikācijas ietvaros; 
• Kādu kvalifikāciju darba devēji pieprasa vai bieži pieprasa no tiem, kas meklē darbu noteiktā profesijā. 

ESCO mērķis ir atbalstīt darba mobilitāti visā Eiropā, tādējādi veicinot integrētāku un efektīvāku darba tirgu, piedāvājot profesiju un prasmju skaidrojumu “kopēju valodu”, ko izmantot dažādu nodarbinātības, izglītības un mācību jautājumu risināšanā. ESCO ir pieejams 28 valodās (visās oficiālajās ES valodās, kā arī islandiešu, norvēģu, ukraiņu un arābu valodās), kas darba meklētājiem un darba devējiem atvieglo saziņu par prasmēm, mācībām un darbu jebkurā izvēlētajā Eiropas valodā. 

ESCO versija 1.2 izstrādāta, izmantojot datos balstītu pieeju, kas apvieno cilvēku zināšanas un mākslīgā intelekta (MI) metodes satura veidošanai un kvalitātes uzlabošanai. 

MI izmantots, lai iegūtu informāciju par terminiem profesiju un prasmju aprakstos tiešsaistes darba sludinājumos, kursu un kvalifikāciju aprakstos, valsts un starptautiskās prasmju un profesiju klasifikācijās, nozaru publikācijās. Iegūtie dati tiek analizēti, izmantojot pielāgotus MI modeļus, lai noteiktu saikni ar esošajiem ESCO terminiem. 

Kas ir mainījies? ESCO versija 1.2 ietver: 

• 35 jaunas profesijas, 42 jaunas prasmes un 196 jaunus zināšanu jēdzienus;
• 677 papildu apzīmējumi pievienoti jauniem vai jau esošiem ESCO jēdzieniem;
• Atjaunināti vairāk nekā 12 000 jēdzieni. Veikti dažādi uzlabojumi, sākot no dublēto terminu likvidēšanas līdz prasmju un zināšanu korekcijai un pārdalei prasmju hierarhijā;
• Uzlaboti esošie tulkojumi 8 valodās un pievienotas nacionālās zīmju valodas.

Plašāka informācija par Eiropas Komisijas Eiropas daudzvalodu prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikāciju (ESCO) pieejamašeit. 

ESCO ir Eiropas Komisijas projekts, ko vada Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (DG EMPL). Datubāze ir pieejama tiešsaistes portālā, un ar to var iepazīties bez maksas. Pirmā pilnā versija (ESCO v1) tika publicēta 2017. gada 28. jūlijā. Jaunākā klasifikācijas versija var tikt lejupielādēta šeit vai izgūta, izmantojot ESCO API.