Karjeras ziņas Nr. 2/2025

1. Globālā karjeras mēneša ietvaros Rīgā notiek Euroguidance Eiropas karjeras atbalsta konference

Rakstu sagatavoja: Euroguidance Latvija programmas vadītāja Ilze Astrīda Jansone un vecākais eksperts Ralfs Spāde. Rakstā izmantoti fotogrāfa Reiņa Oliņa foto.

Euroguidance Eiropas konference Rīgā

Šī gada 2.–3. decembrī Rīgā norisinājās starptautiskā Euroguidance tīkla konference “Karjeras atbalsta ilgtspēja Eiropas Prasmju savienībā”. Konferenci organizēja Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Vācijas, Bulgārijas, Lietuvas, Maltas, Norvēģijas, Slovākijas un Zviedrijas Euroguidance centriem Globālā karjeras mēneša ietvaros. 

Divu dienu laikā klātienē un tiešsaistē pulcējās vairāk kā 100 karjeras atbalsta speciālistu no 25 valstīm. Globālā karjeras mēneša programmā Euroguidance konference bija viens no centrālajiem notikumiem, stiprinot Eiropas mēroga sadarbību un veicinot kvalitatīvu, ilgtspējīgu un uz nākotnes prasmēm orientētu karjeras attīstības atbalstu. Konferencē akcentēta karjeras atbalsta, prasmju un ilgtspējas savstarpējā saikne.

Konferences programma ietvēra starptautisku ekspertu uzrunas, darbnīcas, referātu lasījumus, kā arī paneļdiskusiju par karjeras konsultanta profesijas ilgtspēju. Piedāvājam atskatīties uz konferences norisi.

1.1. Konferences atklāšana un ievadvārdi

Konferences atklāšanas uzrunā Euroguidance Latvija programmas vadītāja Ilze Astrīda Jansone uzsvēra, ka Euroguidance tīkls ir kopienas spēka piemērs – tas darbojas 38 valstīs, lai stiprinātu karjeras konsultēšanu visā Eiropā. Euroguidance tīkla galvenie darbības virzieni ietver: (i) attīstīt Eiropas dimensiju karjeras konsultēšanā, (ii) pilnveidot karjeras konsultantu kompetences un (iii) nodrošināt informāciju un komunikāciju par aktualitātēm karjeras attīstības atbalsta tematikā.

Euroguidance tīkla praktisko vērtību ilustrē resursu un rīku komplekts, kas sekmē zināšanu apmaiņu. Vietnē www.euroguidance.eu pieejami valstu karjeras atbalsta sistēmu apraksti un labās prakses piemēru datubāze. Euroguidance tīkls īpašu uzmanību pievērš mācību mobilitātes atbalstam – gan karjeras konsultantu darbā ar jauniešiem un pieaugušajiem, gan arī sekmējot pašu karjeras atbalsta speciālistu īstermiņa mobilitātes iespējas, izmantojot Academia tīklu. Euroguidance tīkls piedāvā bezmaksas vebinārus un e‑kursus, kā arī nodrošina regulāras publikācijas – Euroguidance Highlights un Insight rakstus – kas kopā veido uzticamu zināšanu platformu profesionālai pilnveidei. Tīkls piedāvā arī jaunumu vēstkopu. 

Ilze Astrīda Jansone informēja klātesošos par Euroguidance tīkla darbības lauka paplašināšanos. Ar Eiropas Izglītības fondu (ETF) noslēgtā nodomu protokola ietvaros sniegts atbalsts Euroguidance tīklā uzņemtajām jaunajām valstīm. Noslēgtais saprašanās memorands ar Starptautisko karjeras atbalsta asociāciju (IAEVG) stiprina globālo saikni. Tiek atbalstīti Eiropas konsultēšanas inovāciju tīkla (NICE) pasākumi un notiek aktīva sadarbība arī tīkla dalībvalstu līmenī ar nacionālajām karjeras atbalsta asociācijām. Turklāt, vairāku valstu Euroguidance centru pārstāvji piedalās Cedefop organizētā CareersNet pētniecības tīklā.

IAEVG prezidente Dr. Jaana Kettunen konferences dalībniekiem iezīmēja Globālā karjeras mēneša pieredzi. 

Visā pasaulē vairāk kā 130 pasākumu laikā, vebināros un darbnīcās, kā arī sabiedrības iesaistes aktivitātēs, aktualizēts efektīvas konsultēšanas nozīmīgums, identificēti izaicinājumi un demonstrēti inovatīvi risinājumi.

Eiropas “Prasmju savienības” kontekstā Jaana Kettunen akcentēja četrus jautājumus: 

1. pakalpojuma sasniedzamība: personas, kurām karjeras konsultēšana visvairāk nepieciešama, bieži ir tās, kas to vismazāk saņem. Neformāli nodarbinātie, marginalizētie jaunieši, migranti, bēgļi, kā arī citas personas, kas būtībā atrodas ārpus formālajām sistēmām, neuzticas valsts un pašvaldību institūcijām vai nezina, kur vērsties. Karjeras atbalsta sistēmām jābūt veidotām tā, lai atbalstītu tieši šos cilvēkus, ne tikai tos, kuri mācās vai ir nodarbināti. Tas ir izaicinājums visur, arī Eiropā.
2. pakalpojuma sadrumstalotība: Daudzās valstīs ir lieliski projekti, aizrautīgi cilvēki un iespaidīgas inovācijas, taču nereti darbība notiek paralēli, nevis kopā: skolas dara vienu, nodarbinātības dienesti – citu, jaunatnes dienesti – vēl ko citu. Bez kopējas vīzijas, stratēģijas un stipras koordinācijas cilvēki konsultēšanu piedzīvo kā loteriju. Nevajadzētu sagaidīt, kā konsultāciju saņēmēji orientēsies institucionālajā sarežģītībā. Sistēmām jābūt saliedētām un savienotām, lai konsultēšana tiktu veidota kā ceļš, nevis kā labirints.
   
3. kapacitāte: daudzos reģionos, tostarp vietām Eiropā, trūkst kvalificētu speciālistu un stabilu pakalpojumu. Pakalpojumi ir nepietiekami finansēti, bet kvalitātes nodrošināšanas ietvars vēl tiek veidots vai nav pilnībā ieviests. Turklāt nereti finansējums ir īstermiņa, projektos balstīts. Augstākminētie faktori apgrūtina ilgtspējīgu pakalpojumu veidošanu, profesionālo pilnveidi un talantu noturēšanu.
4. pieejas, kas atbilst vietējiem apstākļiem: ir redzētas lieliskas inovācijas - digitāli rīki, sadarbība ar darba devējiem, kopienās balstītas aktivitātes, konsultēšana pieaugušo izglītībā, ‘zaļā’ konsultēšana un konsultēšana konfliktu skartajos reģionos. Taču, ieviešot jaunumus, nedrīkst vienkārši nokopēt citur noskatītu rīcības modeli. Karjeras konsultēšanai ir jābūt saprotamai cilvēkiem viņu valodas, kopienas un vēstures kontekstā. Teorija un prakse ir ne tikai jāpārņem, bet arī jāpielāgo. 

J. Kettunen atgādināja, ka nākamgad Starptautiskā karjeras atbalsta asociācija atzīmēs savu 75. jubileju un aicināja pievienoties, uzsverot asociācijas misiju: lai ikvienam, kam nepieciešama konsultēšana, tā būtu pieejama pie kompetentiem speciālistiem. Prasmju stratēģijas riskē palikt abstraktas bez stiprām konsultēšanas sistēmām, savukārt ar tām tās kļūst par taisnīguma, iespēju un noturības instrumentu, palīdzot cilvēkiem saprast, kādas prasmes vajadzīgas un kā tās apgūt pārmaiņu apstākļos.

Noslēgumā Jaana Kettunen aicināja izmantot gan formālās, gan neformālās tikšanās brīžus sadarbībai, pievienoties IAEVG kopienai un turpināt kopīgi veidot saliedētu, ilgtspējīgu un cilvēkiem draudzīgu karjeras konsultēšanas ekosistēmu Eiropā.

1.2. Iedvesmas runas

Abās konferences dienās dalībniekiem klātienē un tiešsaistē bija iespēja noklausīties iedvesmas runas. 

Pirmās dienas sākumā Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta politikas referente Olga Tsiourva dalījās ar viedokli par karjeras atbalsta lomu Eiropas prasmju politikas kontekstā: “Prasmju savienība: kopīgs redzējums par izglītību un prasmēm – un karjeras atbalsta svarīgā loma”. O. Tsiourva uzsvēra, ka prasmes ir kritiski svarīgas Eiropas konkurētspējai, inovācijai un iekļaujošai sabiedrībai, taču pastāv būtiski prasmju trūkumi gan pieaugušajiem (pamatprasmes, digitālās prasmes), gan uzņēmumiem (grūtības atrast darbiniekus ar vajadzīgajām kompetencēm).

Bez atbilstošām prasmēm nav ne inovācijas, ne konkurētspējas, ne taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības. Tāpēc aktuālas ir pamatprasmes (lasītprasme, rēķināšana, digitālās iemaņas) un spēja pilnveidoties visa mūža garumā. Šobrīd daudzi pieaugušie ar to cīnās, uzņēmumi nevar atrast vajadzīgos speciālistus, bet izglītības sistēmas cieš no tehnoloģisko, demogrāfisko un ekonomisko pārmaiņu spiediena. Prasmju savienība iezīmē trīs skaidrus mērķus: 1) nodrošināt vajadzīgās prasmes ikvienam visa mūža garumā; 2) sniegt praktisku atbalstu darba devējiem, īpaši MVU, darbinieku tālākizglītošanā; un 3) panākt caurskatāmu, uzticamu prasmju atzīšanu un pārnesamību pāri robežām.

Atbilstoši šiem mērķiem rīcība tiek īstenota četros virzienos: 1) prasmju attīstība dzīves un darba kvalitātei, 2) prasmju pilnveide un pārkvalifikācija digitālajai un zaļajai pārejai, 3) prasmju cirkulācija ES vienotajā tirgū, 4) talantu piesaiste, attīstīšana un noturēšana. Savā uzrunā konferences dalībniekiem Olga Tsiourva minēja tādus konkrētus piemērus kā mikrokvalifikāciju pieejamības paplašināšanu un Prasmju garantijas (Skills Guarantee) pilotprojekta īstenošanu darbiniekiem, kuru darba vieta tiek restrukturizēta vai, kuri ir pakļauti bezdarba riskam, atzīmējot, ka karjeras konsultēšana ir svarīgs elements.

Olga Tsiourva informēja, ka individuālos mācību kontus tālākizglītības finansēšanai plāno attīstīt vai jau attīsta 20 dalībvalstis. ES Prasmju akadēmijas ietvaros mācības īstenotas ap 100 000 dalībniekiem. Prasmju pakts kopš 2020. gada apvienojis vairāk kā 3200 organizācijas un veicinājis mācības 6,1 miljonam cilvēku. Plānots, ka līdz 2030. gadam mācībās būs piedalījušies 25 miljoni cilvēku.

Konferences dalībnieki uzzināja par gaidāmiem jaunumiem Europass platformā saistībā ar karjeras konsultēšanas jautājumiem. Europass portālā tiek veidota jauna sadaļa ciešā sadarbībā ar Euroguidance tīkla dalībvalstīm – informāciju sniegušas 36 valstis. Jauno portāla sadaļu paredzēts atvērt gada nogalē, lai nodrošinātu piekļūstamību nacionālajiem karjeras atbalsta rīkiem, pakalpojumiem un kontaktpunktiem. Eiropas profesionālās izglītības attīstības aģentūra CEDEFOP atjauno ES mūžilga karjeras atbalsta vadlīnijas, veidojot atjaunotu ietvarstruktūru ar 18 vadlīnijām, kas ir tematiski grupētas transversālajās, nozaru un sociālās iekļaušanas vadlīnijās. Vadlīnijas plānots pabeigt līdz 2025. gada beigām. Nodarbinātības aģentūru tīkls (PES Network) 2025. gadā veic pētījumu par to, kā valstu nodarbinātības dienesti pielāgo karjeras konsultēšanas pakalpojumus darba tirgus apstākļos, kur raksturīgas biežākas darba maiņas, jaunas profesijas un pastāvīgs prasmju trūkums. Pētījuma rezultātu izplatīšana plānota 2026. gadā.

Uzrunas noslēgumā Olga Tsiourva atgādināja karjeras konsultēšanas nozīmīgumu visām vecuma grupām mūžizglītības kontekstā, kā piemēru minot Grieķiju 2009.–2011. gada krīzes laikā, kad varēja novērot, kā cilvēki 40–50 gadu vecumā pēc 20–25 nostrādātiem gadiem vienā nozarē pēkšņi zaudē darbu. Šis gadījums spilgti parādīja, cik izšķiroša var kļūt karjeras konsultācija.

Iedvesmas runu iespējams noskatīties šeit.

Konferences otrajā dienā iedvesmas runu “Pārdomas par karjeru ilgtspējīgai nākotnei” teica Lab Green Guidance valdes loceklis Tomáš Šprlák. Savā uzrunā Tomáš Šprlák aicināja karjeras jomas profesionāļus pārdomāt vispārējus pieņēmumus par karjeras konsultēšanu pašreizējo realitāšu gaismā. Runātājs piedāvāja domu eksperimentu – ko nozīmētu karjeras konsultēšana, ja tiešām nopietni ņemtu vērā sociālo nevienlīdzību, cilvēku atsvešināšanos no dabas un planētas resursu robežas? 

Tomáš Šprlák provocējoši atgādināja, ka karjeras konsultantu profesijā cirkulē mīti: ka darba tirgus ir neitrāls un taisnīgs, ka pietiek ar konkrētu karjeras prasmju apgūšanu, lai ikviens veidotu ilgtspējīgu karjeru, un ka tā viss vienkārši kļūs zaļš. Taču dati un pieredze rāda pretējo – sociālā mobilitāte daudzviet bremzējas, nedrošas nodarbinātības īpatsvars pieaug, izdegšana un neapmierinātība ar darbu ir izplatīta, bet liela daļa darba nav cieši saistīta ar sabiedrisko lietderību. Vienlaikus saasinās arī ekoloģiskā krīze – cilvēku darbības ietekme uz klimatu un planētu kopumā ir nepārprotama.

Šajos apstākļos ‘zaļā pāreja’ nav blakus jautājums, bet konteksts, kurā cilvēki pieņem lēmumus. Tomáš Šprlák piedāvā vidi saudzējošu ilgtspējīgas karjeras konsultēšanas ietvaru: 1) atjaunot saikni ar sevi, citiem un dabu; 2) mācīt par zaļās pārejas ietekmi uz darba tirgu, taču apzināties, ka “zaļš” ir neviennozīmīgi interpretējams jēdziens; 3) iekļaut sociālo solidaritāti un taisnīgumu kā karjeras izvēles kritērijus; 4) pārdomāt darba nozīmi un darba devēja un ņēmēja attiecības; 5) atbalstīt individuālu un kopīgu rīcību ilgtspējības veicināšanai.

Praktiski ilgtspējības veicināšana nozīmē ne tikai runāt par ‘zaļajiem darbiem’, bet veidot ieradumus, vērtības un izvēles, kas atbalsta taisnīgākas un ilgtspējīgākas sistēmas attīstību. Katras konsultācijas mērogs ir neliels, taču tieši tajā slēpjas potenciāls radīt ‘sociālos lūzumpunktus’. Pat konferences var kļūt ilgtspējīgākas, pārdomājot mobilitātes veida izvēli un tikšanās formātus – ne vienmēr klātiene ir nepieciešama ‘par katru cenu’.

T. Šprlák savā vēstījumā brīdina pret vainošanu vai moralizēšanu. Tas drīzāk ir aicinājums uz profesionālu drosmi: atklāti apspriest zaļo pāreju kopā ar CV, motivācijas vēstulēm un mākslīgo intelektu. Karjeras konsultēšanas uzdevums – palīdzēt cilvēkiem ar skaidrību, cerību un rīcībspēju veidot karjeras, kas ir saskanīgas ar viņu vērtībām un pasaules bioloģisko realitāti. Tomáš Šprlák piedāvāja projekta Exploring Green Guidance rokasgrāmatu, kurā atrodamās metodes un mācības palīdz konsultantiem virzīt ‘mazas, bet nozīmīgas pārejas’.

Iedvesmas runu iespējams noskatīties šeit.

1.3. Referātu lasījumi

Karjeras ekspertu priekšstati par mūžilga karjeras atbalsta sistēmu attīstību

Referāta lasījumā Dr. Jaana Kettunen, Jiveskiles Universitātes Karjeras atbalsta profesore un Somijas Izglītības pētniecības institūta direktora vietniece, informē par pētījumu, kura līdzautori ir Sally Anne Barnes, Jenny Bimrose, Alan Brown un Raimo Vuorinen.

Balstoties uz intervijām ar 30 ekspertiem no 18 valstīm, ir identificētas četras karjeras atbalsta sistēmas attīstības koncepcijas – minimāla, attīstībā esoša, stratēģiska un sistēmiska.

Šīs koncepcijas atšķiras sešās dimensijās: likumdošanā, stratēģiskajā vadībā, sadarbībā, pakalpojumu sniegšanā, profesionalizācijā un ietekmes mērīšanā.

Minimālajās sistēmās trūkst normatīvo aktu bāzes (likumdošana), nav koordinācijas un ietekmes izvērtējuma, savukārt, attīstībā esošajās sistēmās raksturīga ir karjeras atbalsta pakalpojumu fragmentācija, nav vienotu prioritāšu, nedz politikas. Stratēģiskās sistēmas piedāvā jau daudz skaidrāku politikas ietvaru un vertikālu koordināciju nozaru ietvaros, taču nav vienotu standartu un dati tiek ievākti neregulāri. Visattīstītākās ir sistēmiskās karjeras atbalsta sistēmas – tās balstās skaidrā normatīvo aktu bāzē, visas ieinteresētās puses ir iesaistītas stratēģiskajā vadībā. Notiek starpsektoru sadarbība, horizontāli koordinētu pakalpojumu sniegšana, regulēta profesionalizācija un sistemātiska datu izmantošana ietekmes mērīšanai.

Pētījuma secinājumos norādīts, ka mūžilgs karjeras atbalsts gan nodrošina indivīda tiesības uz labāku dzīvi, gan kalpo kā politikas instruments sabiedrības pārmaiņām. Lai sistēmas attīstītos, nepieciešams pārorientēties no atsevišķu ekspertu pakalpojumiem uz starpdisciplināru sadarbību, saskaņotiem politikas instrumentiem, nostiprinātiem sadarbības tīkliem un darba sadalījumu starp izglītības, nodarbinātības, jaunatnes un sociālo jomu – nodrošinot pastāvīgu politisko atbalstu un plašu ieinteresēto pušu iesaisti.

Referāta lasījumu angļu valodā iespējams noskatīties šeit.

Mūžilga karjeras atbalsta prakse Eiropā

Pēdējos gados karjeras izvēles daba ir mainījusies no paredzamas un lineāras virzības (izglītība – nodarbinātība) uz kaut ko daudz sarežģītāku un dinamiskāku. Tā atgādina savstarpēji saistītu ceļu labirintu, kur dažādos veidos savstarpēji savijas mācīšanās, darbs un dzīve. Nepieciešama pieeja, kas atbalsta cilvēkus šajos daudz sarežģītākajos karjeras izvēles ceļos. Nīderlandes Euroguidance centrs pēta mūžilga karjeras atbalsta savienojošo lomu starp šīm dimensijām, palīdzot cilvēkiem orientēties karjeras pārejās visa mūža garumā. Referātā aplūkoti piemēri no dažādām valstīm par to kā mūžilga karjeras atbalsta pieeja var stiprināt gan individuālo karjeras attīstību, gan darba tirgu kopumā.

Margret Mulders raksturo karjeras atbalstu Nīderlandes skolās, kur tas tiek īstenots katras skolas programmas ietvaros, tomēr valstī nav vienotas nacionālas stratēģijas. Savukārt, karjeras atbalsts pieaugušajiem ir sadrumstalots un ne vienmēr viegli pieejams – atšķiras pakalpojuma kvalitāte, var tikt piemērota maksa, kā arī pilnveidojama atbildīgo ministriju sadarbība.

Kā pirmo ārvalstu piemēru M. Mulders min Somiju, kurā darbojas integrēta karjeras atbalsta sistēma, kas apvieno skolas, darba tirgus pakalpojumus un ministrijas. Pieejami praktiski rīki (obligāti karjeras izglītības moduļi, personīgā kompetenču plānošana, apmācību kuponi) un vienas pieturas jauniešu centri. Izveidots nacionāla ietvarstruktūra un nesen izdota mūžilga karjeras atbalsta rokasgrāmata speciālistiem, kas darbojas karjeras atbalsta jomā.

Savukārt, Austrijā karjeras izglītība ir strukturāli nostiprināta skolās ar standartizētu mācību saturu (atjaunots 2023. gadā) un kopīgu nacionālu vīziju, ko pielāgotā veidā īsteno federālās zemes. Skotijā karjeras atbalsta joma ir sasaistīta ar valsts prasmju plānošanu, liela nozīme piešķirta speciālistu profesionalizācijai un vienotai ‘prasmju valodai’. Bonairā (Nīderlandes Karību sala) karjeras atbalsta attīstību veicina pati sabiedrība - sadarbojoties uzņēmumiem, mācību iestādēm un valsts aģentūrām, pat bez visaptveroša politikas ietvara un resursiem.

Referāta noslēgumā M. Mulders atzina, ka nobriedušām mūžilga karjeras atbalsta sistēmām raksturīga skaidra nacionāla vīzija vai stratēģija, starpsektoru sadarbība, profesionalizācija, pieejamība/atpazīstamība, saskaņota pakalpojumu sniegšana un sistemātiska kvalitātes uzraudzība. Pētījums atklāj ilgtermiņa pieejas priekšrocību salīdzinājumā ar projekta pieeju. Nepieciešama ciešāka ministriju sadarbība un plašas mācīšanās kultūras veicināšana Nīderlandē, lai mūžizglītība tiktu balstīta mūžilgā karjeras atbalstā.

Referāta lasījumu angļu valodā iespējams noskatīties šeit.

Veiksmīgas karjeras priekšnosacījumi digitālajā laikmetā: karjeras uzvedību un atbalsta mehānismu loma

Rīgas Stradiņa universitātes programmas grupas “Bizness un ekonomika” vadītāja Dr. Anita Gaile iepazīstināja ar garengriezuma pētījuma datiem. Strauji mainīgajā digitālajā laikmetā veiksmīga karjera arvien mazāk ir atkarīga no formālās hierarhijas un arvien vairāk – no dinamiskas individuālas uzvedības un atbalstošas vides.

Balstoties uz garengriezuma datiem, kas iegūti no gandrīz 1 600 respondentiem laika posmā no 2016. līdz 2025. gadam, kā arī trim fokusa grupu diskusijām 2025. gadā, pētījumā identificētas sešas būtiskas karjeras uzvedības – rūpes, kontrole, ziņkāre, pārliecība, attiecību veidošana un atlīdzība – kā ilgtspējīgas veiksmīgas karjeras pamats. Būtiska loma ir attiecību veidošanai, kas dod indivīdiem pieeju iespējām, ļauj kļūt pamanāmākiem un sekmīgi iekļauties digitālajās ekosistēmās. Vienlaikus pētījums atklāj, ka digitalizācijas potenciāls ienākumu diversifikācijai un karjeras izaugsmei lielā mērā paliek neizmantots, jo daudzi nav informēti par pieejamajām izvēles iespējām, kā arī nav skaidrības par turpmākiem soļiem mācībās un prasmju attīstībā.

Dr. Anitas Gailes ilgtermiņa pētījuma (2016, 2020, 2025) dati skaidro, kā individuālās karjeras uzvedības / rīcības un atbalsta mehānismi veido subjektīvo veiksmīgo karjeru digitālajā laikmetā. Apmierinātība ar darbu laika gaitā ir nedaudz samazinājusies, tomēr Latvijā vērojamas pozitīvas tendences darba tirgus un izglītības rādītājos (piem., augstākās izglītības ieguve iedzīvotāju vidū palielinājusies no 33% uz 41%; minimālā alga no 370 EUR uz 700 EUR; vidējā alga no 818 EUR uz 1685 EUR).

Pētījuma analītiskais ietvars balstās uz Porfelli un Savickas karjeras elastības indeksu (Career Adapt‑Ability Scale), kas aplūko indivīda uzvedību tā karjeras attīstības kontekstā, izvirzot četrus uzvedību blokus - rūpes, kontrole, interese, pārliecība. Sākotnējie pētījuma rezultāti uzsvēra starppersonu attiecību un atlīdzības nozīmi (2016). 2020. gadā veiksmīgu karjeras attīstību pozitīvi ietekmēja kontrole un pārliecība, savukārt, interese to ietekmēja negatīvi. 2025. gadā karjeras uzvedība virzās ‘no domāšanas uz darīšanu’.

Respondentu mācību plāni vērsti galvenokārt uz digitālajām prasmēm (24%), svešvalodām (15%), sociālajām un vadības prasmēm (9%/7%), kamēr 26% neplāno mācīties vispār; atbalsts biežāk ir neformāls – ģimene (45%) un draugi (22%), darba devēji 11%, kā arī daļa nemeklē atbalstu (10%; no tiem puse ir bezdarbnieki).

Pētījuma rezultāti akcentē nepieciešamību stiprināt karjeras konsultēšanu un veidot uz sadarbību balstītas ekosistēmas, kas dotu iespēju cilvēkiem orientēties digitālajās pārejās, pieņemt informētus lēmumus un savas karjeras attīstības kontekstā pārvērst nenoteiktību proaktīvā rīcībā.

Referāta lasījumu angļu valodā iespējams noskatīties šeit.

Motivācija un prasmju pārnese pieaugušo profesionālajā attīstībā Latvijā

Latvijas Universitātes profesors Aleksandrs Koļesovs iepazīstināja ar Latvijas pieaugušo izglītības izaicinājumiem mūžizglītības veicināšanā un mācību iespēju saskaņošanā ar darba tirgus pieprasījumu.

Prof. Koļesovs referāta lasījumā pievērsās pieaugušo profesionālās attīstības jautājumam, proti, kā panākt, ka pieaugušo dalība mācībās un kursos patiešām pārvērstos uzlabotā sniegumā un apgūto mācību pārnesē uz darba vidi. Pētījumā izmantoja fokusa grupas un reprezentatīvu aptauju, lai analizētu, kā motivācija, kursu kvalitāte un organizāciju faktori savstarpēji mijiedarbojas un ietekmē pārnesi. 

Dalības mācībās ne vienmēr nozīmē būtisku uzlabojumu profesionālajā sniegumā. Šis pētījums, kas īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā, analizēja iesaisti (dalību) un neiesaisti profesionālajā attīstībā, kā arī zināšanu un prasmju pārnesi profesionālajā praksē. Aptaujā piedalījās 1000 18–65 gadus vecu strādājošu pieaugušo reprezentatīva izlase; no tiem 517 respondenti pēdējo 12 mēnešu laikā bija piedalījušies formālās mācību aktivitātēs (piem., kursos, lekcijās vai semināros). Dalībnieki atbildēja uz jautājumiem par motivāciju iesaistīties mācībās, kursu novērtējumu, organizācijas atbalstu un motivāciju iegūto zināšanu un prasmju pārnesei.

Augstāka dalība mācībās konstatēta izglītības jomā, veselības aprūpē un valsts pārvaldē, zemāka – ražošanā, pašnodarbināto vidū un personām, kas strādā nepilnu darba slodzi – mazāk par 40 stundām nedēļā. Augstāks dalības īpatsvars konstatēts arī personām ar augstāko izglītību un sievietēm.

Strukturālo vienādojumu modelēšana atklāja sarežģītas attiecības starp aplūkotajiem komponentiem. Konstatēti trīs galvenie secinājumi: 1) iekšējai motivācijai jābūt saistītai ar individuālu orientāciju uz izaugsmi; 2) zināšanu un prasmju pārnesē izšķiroša loma ir piedāvāto kursu saturam; 3) pārneses posmā būtiska nozīme ir organizācijas atbalstam. 

Nepieciešams turpināt izstrādāt un uzlabot piedāvāto kursu saturu, jāveic kursu izvērtēšana. Ir būtiski vecināt refleksiju un orientāciju uz personīgo izaugsmi, kā arī sekmēt vadītāju un kolēģu atbalstu, lai mācīšanās pārietu no vienkāršas pasākumu apmeklēšanas uz iegūto zināšanu un prasmju praktisku pielietojumu. Politikas veidotājiem un pakalpojumu sniedzējiem jāpievērš pastiprināta uzmanība piedāvāto kursu kvalitātei, kā arī jāņem vērā darba devēja organizācijas kultūras ietekmējošie faktori, lai sekmētu iegūto zināšanu un prasmju pielietojumu.

Referāta lasījumu angļu valodā iespējams noskatīties šeit.

CAREERS 4.0. Kompetenču veidošana nākotnei

Rumānijas CMBRAE skolu karjeras konsultantes Marcela Claudia Călineci un Luminița Doina Mitrofan sniedza ieskatu Erasmus+ projekta ievaros īstenotajās aktivitātēs. Referāta līdzautore, Izglītības zinātņu institūta pētniece Speranța Lavinia Tibu arī piedalījās konferencē kā dalībniece. 

Seši partneri no 5 valstīm (Rumānija, Grieķija, Kipra, Itālija, Spānija) Erasmus+ partnerībā īstenoja projektu Careers 4.0, kas ilga divu gadu garumā un noslēdzās īsi pirms konferences - 2025. gada 30. novembrī. Projekta mērķis bija izstrādāt jaunu konceptuālu ietvaru un digitālu rīku kopumu, kas saistīts ar karjeras prasmēm un darba tirgus informāciju Industry 4.0 - digitālās transformācijas kontekstā. Pārmaiņas darba tirgū prasa karjeras kompetenču attīstīšanu, lai veiksmīgi orientētos izvēlētajos mācību un karjeras ceļos, veicinātu līdzdalību un konkurētspēju, kā arī saskaņotu ieceres, talantus un spējas ar nākotnes nodarbinātības iespējām un darba tirgus vajadzībām. Projektā pielietota VUCA* (Warren Bennis, Burt Nanus) pasaules koncepta pieeja. Projekts CAREERS 4.0 piedāvā Džona Holanda RIASEC modeļa atjaunotu pielietojumu. Digitalizācijas un automatizācijas apstākļos nākotnes pasaule virzās uz jaunām konfigurācijām, tādēļ arī jauniešu iecerēm jābūt savietotām ar topošo darba tirgu.

Projektā izstrādāta virkne digitālu atbalsta rīku:

• karjeras prasmju 4.0 informācijas un novērtēšanas sistēma, izmantojot digitālas anketas un informācijas rīkus par jaunām, topošām profesijām; 
• jauniešu kompetenču novērtēšanas rīks; 
• karjeras konsultēšanas 4.0 mācību programma - kurss, kas sastāv no pieciem moduļiem un īstenots Kipras universitātē; 
• tīmekļvietne ar resursiem karjeras atbalsta speciālistiem.

Projekta resursi - platforma, tīmekļvietne, simulācijas spēle, profesiju kartītes, tērzēšanas robots - ir brīvi pieejami. Platformas funkcijas: kompetenču izpēte ar čatbotu; imersīva simulācijas spēle ar sešām telpām atbilstoši RIASEC personības tipiem; objektu vērtēšana skalā no 1 (neinteresē) līdz 5 (interesē), lai veidotu interešu profilu. Profila sadaļa novērtē 18 prasmes un sniedz punktus; nozaru sadaļa aptver 19 profesionālās nozares un 40 nākotnes profesijas, kas saistītas ar digitālajām industrijām (piemēram, digitālā satura veidotājs, 3D drukas mākslinieks), ar prasmju, uzdevumu, izglītības un nākotnes iespēju aprakstiem.

Noslēgumā Rumānijas karjeras konsultantes salīdzina jauniešus kā sērfotājus, kuriem jānoķer pārmaiņu viļņi – jānokļūst uz viļņa, nevis zem tā, proti, nepieciešams gatavoties dinamiskam un mainīgam darba tirgum ik 5-10 gados, noskaidrot intereses, spējas un informēti pieņemt lēmumus. Karjeras izvēle ir svarīgs lēmums, kas var būtiski ietekmēt mūsu dzīvi un nākotni.

* Saīsinājums no angļu valodas vārdiem volatility, uncertainty, complexity, ambiguity.
Latviešu valodā: nepastāvība, nenoteiktība, sarežģītība un neskaidrība. 

Referāta lasījumu angļu valodā iespējams noskatīties šeit.

1.4. Konferences darbnīcas

Karjeras konsultēšana lauku teritorijās

Darbnīcu vadīja Orhūsas Universitātes pēcdoktorantūras pētniece Dr. Rosie Alexander piedāvājot padziļinātu ieskatu, kā mūsu dzīvesvietas atrašanās ietekmē karjeras izvēles ceļus.

Balstoties vairāk nekā piecpadsmit gadu pieredzē Kornvolā, Devonā un Orkneju salās, Dr. Alexander parādīja, ka ierastie karjeras attīstības modeļi mēdz maldinoši fokusēties tikai uz indivīda īpašībām – it kā lēmumi par nākotni notiktu vakuumā. Rezultātā cilvēkiem tiek piedāvātas profesijas, kuru viņu reģionos nav vai kuru apguvei jāpamet sava dzīvesvieta. Tomēr reālās karjeras izvēles visbiežāk balstās ģimenes kontekstā un iespēju pieejamībā.

Darbnīca aicināja klātesošos karjeras atbalsta speciālistus domāt telpiski:

• paplašināt informētību par karjeras iespējām, aplūkot iespējas ārpus ierastā un mazināt stereotipus par darba iespējām lauku teritorijās – piemēram, par “zemu kvalifikāciju” lauksaimniecībā;
• izzināt indivīda iecerēto attiecībā uz dzīvesvietu nākotnē;
• aplūkot mobilitātes iespējas, apspriežot riskus, atbalsta mehānismus un “atgriešanās ceļus”;
• stiprināt profesionālās prasmes, tostarp refleksiju un vietējo tīklu izmantošanu;
• aktīvi sadarboties ar skolām, vecākiem un lēmumu pieņēmējiem;
• kā arī aizstāvēt klientu vajadzības, sākot no finansējuma ceļa izdevumiem līdz attālinātām intervijām.

Hibrīdā formātā notikušās sesijas laikā dalībnieki dalījās idejās, kā sekmēt karjeras atbalstu lauku teritorijās – no digitālo prasmju nodarbībām līdz virtuālām mācību vizītēm – un iezīmēja nākamos soļus: telpiski jutīgas karjeras izglītības attīstīšanu, labās prakses vadlīniju izstrādi un starptautisku sadarbību nākotnes pilotprojektos.

Darbnīcas norisi angļu valodā iespējams noskatīties šeit.

Karjeras attīstības rokasgrāmata: pamatprincipi un mērķi

Vorikas Universitātes asociētā profesore un karjeras attīstības lektore Dr Gill Frigerio konferences darbnīcā iepazīstināja dalībniekus ar 2024. gadā izdoto rokasgrāmatu karjeras atbalsta jomas speciālistiem “The Career Development Handbook”. Rokasgrāmata veidota sadarbībā ar līdzautoriem - Rosie Alexander un Tristram Hooley.

Darbnīca gaitā G. Frigerio skaidroja, kāpēc šāds resurss ir būtisks laikmetā, kad karjeras atbalsta joma arvien vairāk aptver ne tikai individuālu konsultēšanu, bet arī darbu ar sistēmām, organizācijām un kopienām.

G. Frigerio dalījās pētījuma rezultātos, kas veikts rokasgrāmatas tapšanas laikā, aptaujājot studiju programmu veidotājus Lielbritānijā un ārpus tās.
Rezultāti parādīja, ka karjeras atbalsta profesionāļiem nepieciešamo kompetenču klāsts kļūst arvien plašāks: no karjeras teorijas izpratnes līdz darbam ar darba tirgus datiem, sociālajiem kontekstiem un starpdisciplinārām komandām.

Darbnīcas laikā dalībnieki iepazinās ar grāmatas struktūru – teorijas skaidrojumiem, gadījumu analīzēm, refleksijas uzdevumiem un praktiskiem rīkiem. Tika apspriests arī rokasgrāmatas potenciāls karjeras konsultantu sagatavošanā, supervīzijā un pieredzējušu speciālistu tālākā attīstībā.

G. Frigerio uzsvēra, ka rokasgrāmata veidota kā vienots, pieejams un praksē balstīts resurss, kas palīdz karjeras atbalsta speciālistiem orientēties sarežģītajā karjeras attīstības ekosistēmā – šodien un nākotnē.

Rokasgrāmatu Hooley, T., Alexander, R. un Frigerio, G. (2024). The Career Development Handbook: Foundations of Professional Career Practice. Trotman Books iespējams iegādāties šeit.

Darbnīcas norisi angļu valodā iespējams noskatīties šeit.

Ievads GreenComp ietvarā: karjeras attīstības un ilgtspējas saikne

Vairākkārtēja Čehijas karjeras atbalsta balvas ieguvēja Eva Kavková (EKS) konferences darbnīcā pievērsās jautājumam: kā palīdzēt cilvēkiem veidot savus dzīves un darba ceļus, vienlaikus domājot par planētas nākotni?

Darbnīcas vadītāja iepazīstināja dalībniekus ar GreenComp ietvaru – Eiropas ilgtspējas kompetenču ietvaru, kas izstrādāts Eiropas zaļā kursa ietvaros, lai veicinātu mācīšanos par vides ilgtspēju Eiropas Savienībā. 

Dalībnieki tika sadalīti grupās, lai diskutētu par darba tirgus izmaiņām tuvāko 10–15 gadu laikā un pārdomātu, kādas profesijas varētu rasties un kādas jaunas kompetences būs vajadzīgas, ņemot vērā galvenos globālos izaicinājumus: sabiedrības novecošana; kari, globālā migrācija un bēgļu atbalsts; klimata pārmaiņas; pārtikas un ūdens drošība; izmaiņas ekonomikā.

Tika iezīmēti vairāki iespējamie nākotnes amati vai profesijas (daļa no tām vēl nepastāv): riska vadītāji un riska izglītības speciālisti; MI izstrādātāji un digitālo rīku pedagogi; enerģētikas jomas jaunatklājēji un “zaļie” tehniķi; klimata komunikatori un ilgtspējas ietekmētāji; labbūtības treneri un vientulības profilakses speciālisti; virtuālo partneru tehnoloģiju izstrādātāji; aprites ekonomikas inženieri un atkritumu otrreizējas pārstrādes speciālisti.

Dalībnieki pielietoja GreenComp kompetenču “kartītes” reālās problēmsituācijās, nosakot, kuras ilgtspējas kompetences ir būtiskas un kur vēl pastāv “baltie plankumi” – piemēram, nepieciešamība pēc vairāk tehniskām, uz risinājumu vērstām kompetencēm.

Noslēgumā darbnīcas vadītāja E. Kavková iepazīstināja ar konkrētiem rīkiem, kas palīdz integrēt ilgtspēju mūžilga karjeras atbalstā. Piemēram, Somijas projekts “Lapsas draugi dodas uz skolu!” (Fox friends are going to school!) veicina “zaļo” karjeras izglītību pamatskolās, piedāvājot instrumentus ilgtspējīgas attīstības satura mācīšanai un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu 2030 sasniegšanai. Iniciatīva “Zaļais ceļš un zaļais ceļojums” ir Somijas sadarbības projekts ilgtspējīgai skolai, kas pieejams tikai zviedru valodā: Gröna stigen & Gröna färden.

Zaļās karjeras konsultēšanas rokasgrāmata (Lucas Casanova, M.; Šprlák, T.; Hooley, T.; Bakke, I.B.; Dimsits, M.; Kavková, E.; Košťálová, H.; Ostroha, L., Przybysz, I.; Stano, K.; & Wrzosek, M. (2025). Exploring green guidance: A handbook for practitioners. Instituto Politécnico do Porto. Escola Superior de Educação) piedāvā iepazīties ar labo praksi soli pa solim, kā arī ietver plašu rakstu krājumu.

Kopumā darbnīca radīja telpu, kur karjeras attīstība sastopas ilgtspēju, piedāvājot karjeras atbalsta speciālistiem instrumentus virzīt cilvēkus ne vien uz labām darbavietām, bet arī uz nākotni, kas pozitīvi ietekmē sabiedrību un planētu. 

Ieskatu darbnīcā sagatavoja: Nina Ahlroos, Zviedrijas Augstākās izglītības padomes vecākā padomniece, Euroguidance programmas vadītāja

Sasniegt kvalitāti karjeras atbalstā 

Norvēģijas Augstākās izglītības un prasmju direktorāta pārstāve Marianne Almbakk iepazīstināja konferences darbnīcas dalībniekus ar Karjeras atbalsta kvalitātes laboratorijas (Career Guidance Quality Lab) starptautisko versija angļu valodā, kas oficiāli tika atklāta tieši Euroguidance Eiropas konferences 2025 laikā. 

Šo iniciatīvu īsteno Norvēģijas Euroguidance centrs sadarbībā ar Norvēģijas Augstākās izglītības un prasmju direktorāta Karjeras atbalsta kvalitātes departamentu. Rīka pieejamība angļu valodā sniedz lielisku iespēju dalīties ar Norvēģijas speciālistu kompetenci karjeras atbalstā un karjeras konsultēšanā, padarot to pieejamu visā Eiropā. Angļu valodas versijā tiks iekļauti atlasīti rīki, kas uzskatīti par visatbilstošākajiem ārpus Norvēģijas dzīvojošiem speciālistiem, ar kopējo mērķi veicināt karjeras atbalsta un konsultēšanas kvalitāti starptautiskā mērogā.

Darbnīcā piedalījās apmēram 30 dalībnieku. Viens no darbnīcas galvenajiem mērķiem bija piesaistīt karjeras konsultantus starptautiskai “testēšanas” komandai platformas tālākai attīstībai. Pēc darbnīcas “testēšanas” komanda organizēja savu pirmo tiešsaistes sanāksmi, kurā tika izmēģināti divi platformas rīki: Manas kompetences (My Competence) un filmu resurss “Karjeras atbalsta istaba” (The Guidance Room). Saņemtā atgriezeniskā saite bija ļoti pozitīva, dalībnieki aktīvi iesaistījās. Viņu devums sniegs būtiskus ieguldījumu starptautiskās versijas pilnveidei un nodrošinās tās atbilstību karjeras atbalsta speciālistu vajadzībām visā Eiropā.

Tuvāko mēnešu laikā plānots turpināt tālāku platformas izstrādi, informējot par jauninājumiem. Papildu informācijai un piekļuvei pašreizējai rīka "Kvalitātes laboratorija" versijai: https://kik.hkdir.no/en. 

Ieskatu darbnīcā sagatavoja: Karoline Tellum-Djarraya, Norvēģijas Augstākās izglītības un prasmju direktorāts, Euroguidance programmas vadītāja

Kompetenču veidošana ar Youthpass neformālajā mācīšanās procesā 

Latvijas Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras vecākā projektu vadītāja Agija Lāce iepazīstināja dalībniekus ar Youthpass kā strukturētu instrumentu, ar kura palīdzību identificēt, dokumentēt un komunicēt neformālajā mācīšanās ceļā iegūtās kompetences, īpaši jaunatnes darba, karjeras atbalsta un starptautiskās mobilitātes kontekstā. 

Ievadā Youthpass tika raksturots kā rīks, kas saistīts ar Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusu. A. Lāce skaidroja astoņas mūžizglītības pamatkompetences un to nozīmi karjeras atbalstā, nodarbināmībā, kā arī personīgajā attīstībā. Īpašs uzsvars tika likts uz mācīšanās refleksiju kā neformālās izglītības centrālo elementu, parādot Youthpass nevis tikai kā sertifikātu, bet kā mācīšanās un pašnovērtējuma procesu.

Dalībnieku iesaistei vadītāja izmantoja interaktīvās un līdzdalības metodes: dalībnieki veica vadītas refleksijas vingrinājumus, lai identificētu mācīšanās rezultātus no jaunatnes projektiem un aktivitātēm, piedalījās grupu diskusijās par to, kā kompetences tiek attīstītas, nosauktas un skaidrotas dažādos mācību kontekstos, kā arī analizēja praktiskus piemērus, kā Youthpass integrēt karjeras atbalsta un konsultēšanas praksē. 

Galvenā atziņa bija, ka neformālajā vidē iegūtās kompetences ir vērtīgas, pārnesamas un nozīmīgas gan izglītībā, gan darba tirgū. Youthpass palīdz padarīt redzamu neformālo mācīšanos un stiprina pašapziņu un pašizpratni, savukārt, jaunatnes darbinieku un karjeras konsultantu loma ir atbalstīt refleksiju, nevis “piešķirt” kompetences. Darbnīca parādīja, kā Youthpass var kalpot par tiltu starp neformālo mācīšanos un formālajām izglītības sistēmām, tostarp karjeras atbalstu un zināšanu apliecināšanas procesiem, vienlaikus papildinot Euroguidance programmas mērķus – mūžizglītību, kompetenču caurskatāmību un mobilitātes sekmēšanu Eiropā. Kopumā dalībnieki ieguva skaidru, uz praksi vērstu ieskatu par Youthpass pielietojumu un praktisku iedvesmu tā izmantošanai savā profesionālajā darbā.

Ieskatu darbnīcā sagatavoja: Elena Manvelian, Vācijas Nodarbinātības aģentūra, Euroguidance programmas koordinatore

No refleksijas līdz rīcībai: “zaļā” karjeras atbalsta ieviešana praksē

Konferences darbnīcu vadīja Tomáš Šprlák (Lab Green Guidance, Francija), piedāvājot dalībniekiem iespēju izpētīt, karjeras atbalsta lomu un nozīmi sabiedrības pārejā uz ilgtspējīgu un taisnīgu nākotni.

Darbnīca balstījās uz piecu dimensiju modeli, kas definē zaļo karjeras vadību – pieeju, kas palīdz cilvēkiem ne vien izdarīt informētus profesionālos lēmumus, bet arī izprast savu lomu ekoloģiskajā un sociālajā pārveidē.

Darbnīcā dalībnieki soli pa solim iepazinās ar šīm dimensijām: saikne ar pasauli, kas rosina apzināties attiecības ar sevi, kopienu un dzīvo dabu; pasaules izzināšanu, pētot darba tirgus un mācību iespējas, kas saistītas ar zaļo pāreju; lēmumu pieņemšanu attiecībā pret pasauli, paplašinot karjeras izvēles kritērijus, iekļaujot ilgtspēju; pasaules uztveres pārskatīšanu, mudinot kritiski pētīt ierastos darba un karjeras naratīvus; un pasaules pārveidošanu, atklājot, kā indivīdi var aktīvi veicināt pārmaiņas.

Dalībnieki strādāja ar praktiskiem rīkiem no Erasmus+ projekta Exploring Green Guidance, eksperimentēja ar metodēm un apsprieda to pielāgošanu saviem profesionālajiem kontekstiem. Darbnīca radīja vidi gan praktiskiem izmēģinājumiem, gan ideju apmaiņai, iedvesmojot integrēt ilgtspējas principus ikdienas karjeras konsultēšanas praksē.

Ieskatu darbnīcā sagatavoja: Euroguidance Latvija, Foto: Dace Briede-Zālīte

No organizācijas vajadzībām līdz Eiropas ietekmei: jēgpilnu Erasmus+ KA2 projektu veidošana 

Valsts izglītības attīstības aģentūras Erasmus+ programmas departamenta Sadarbības partnerību nodaļas vadītāja Sarmīte Rutkovska konferencē vadīja darbnīcu, kas veltīta Erasmus+ 2. pamatdarbības (Key Action 2) (KA2) projektu veidošanai, sniedzot dalībniekiem praktisku ceļvedi, kā no sākotnējās idejas nonākt līdz efektīvam, kvalitatīvi izstrādātam sadarbības projektam.

Darbnīcas fokusā bija divi būtiskākie sadarbības formāti – “Maza mēroga partnerības” (Small-scale Partnerships) (KA210) un “Sadarbības partnerības” (Cooperation Partnerships) (KA220), kuru struktūra, finansējums un prasības tika detalizēti izskaidrotas.

Darbnīca palīdzēja dalībniekiem izprast Erasmus+ ietvara plašumu – sākot ar programmas mērķiem un kopējām ES prioritātēm līdz konkrētām darbībām, kas var tikt iekļautas projektā, tostarp inovāciju izstrāde, pedagoģisko metožu pilnveide, digitālo rīku radīšana un kvalitātes nodrošināšanas mehānismi.

Dalībniekiem bija iespēja veikt vajadzību analīzi un formulēt skaidrus projektu mērķus, izvēloties atbilstošas Erasmus+ prioritātes. Darbnīcā aplūkota ietekmes, ilgtspējas un izplatīšanas stratēģiju nozīme, kā arī apspriesti piemēroti aktivitāšu veidi. Darbnīca sniedza iedvesmu turpmākai sadarbībai Eiropas mērogā, palīdzot pārvērst idejas spēcīgos un nozīmīgos Erasmus+ projektos.

Ieskatu darbnīcā sagatavoja: Euroguidance Latvija

Euroguidance tīkla resursi karjeras atbalsta speciālistiem

Francijas Euroguidance centra pārstāvji, karjeras konsultanti Baptiste Giroult un Yvan Couallier sniedza dalībniekiem visaptverošu ieskatu Eiropas karjeras atbalsta tīklā Euroguidance un tā piedāvātajos resursos. 

Pēc īsa ievada dalībnieki mazās grupās analizēja, kādas zināšanas un prasmes nepieciešamas, lai sniegtu kvalitatīvu konsultāciju cilvēkiem, kuri vēlas mācīties vai strādāt ārvalstīs. Darbnīcas praktiskajā daļā dalībniekiem bija iespēja doties “virtuālā mobilitātē”, noskatoties Academia programmas video materiālus par 3-4 dienu ilgām mācību vizītēm dažādās Eiropas valstīs, kurās parasti piedalās 6-15 karjeras atbalsta speciālisti no aptuveni 20 valstīm.

Dalībnieki arī iepazinās ar Euroguidance tīkla galvenajiem rīkiem un resursiem: Mobilitātes konsultēšanas rokasgrāmatu (Mobility Handbook), e-kursu par Europass platformas izmantošanu, kā arī Labas prakses piemēru datubāzi (Good Practices Database), kurā iespējams informāciju filtrēt un aplūkot efektīvas konsultēšanas metodes, modeļus un karjeras atbalsta prakses piemērus no visas Eiropas.

Noslēgumā tika prezentēts izstrādes stadijā esošs tīmekļa vietnes prototips “ES resursi karjeras atbalsta speciālistiem” (EU Resources for Guidance Practitioners), kuru dalībniekiem bija iespēja testēt, novērtēt un sniegt ieteikumus pilnveidei.

Ieskatu darbnīcā sagatavoja: Euroguidance Latvija

1.5. Paneļdiskusija

Nākotnes redzējums: Kā nodrošināt karjeras atbalsta ilgtspēju strauji mainīgā Eiropā?

Euroguidance Eiropas konferences otrajā dienā norisinājās vērienīga paneļdiskusija, kuru vadīja Vilis Brūveris. 

Tajā starptautiski eksperti analizēja profesionālā karjeras atbalsta ilgtspēju saistībā ar aktuālajām klimata, sociālajām un tehnoloģiskajām pārmaiņām.

Diskusija izcēla trīs būtiskus aspektus: sistēmiskā transformācija, darba tirgus izpētes datu integrācija un mākslīgā intelekta (MI) ētiska izmantošana.

No "izdzīvošanas" uz dziļu transformāciju

Mūsdienu strauji mainīgajā laikmetā jēdziens "ilgtspējīgs karjeras atbalsts" nenozīmē esošo modeļu saglabāšanu. Eksperti uzsver, ka tā ir izvēle starp izdzīvošanu, attīstību un dziļu transformāciju atkarībā no katras valsts nacionālā konteksta.

Speciālistiem šodien ir svarīgi: 

• Mainīt profesionālo identitāti: pāriet no darba "katram savā lauciņā" uz starpprofesionālu integrāciju, kur karjeras atbalsta zināšanas ir iestrādātas plašākos politikas un sociālajos ietvaros. 
• Attīstīt sistēmiskās kompetences: spēt pārliecinoši komunicēt par karjeras atbalsta pievienoto vērtību mainīgajā politiskajā diskursā.

Dati kā tilts starp izglītību un darba tirgu

Būtisks sarunas temats bija "prasmju plaisa" un datu loma tās mazināšanā. Lai gan korporatīvajā sektorā datu izmantošana darbaspēka prasmju analīzei kļūst par normu, karjeras atbalsta speciālistu vidū vērojama dažāda pieredze. Diskusijas laikā veiktā aptauja liecināja, ka aptuveni 16% speciālistu jūtas nedroši par to, kā sākt darbu ar Eiropas vai nacionālajiem prasmju datiem. Tāpēc paneļdiskusijā tika izteikts aicinājums datu nodrošinātājiem (piemēram, Cedefop) tulkot sarežģītu statistiku "pieejamā valodā", ko speciālisti varētu ērti izmantot tiešā darbā ar klientiem.

Mākslīgais intelekts (MI): starp efektivitāti un cilvēcisko saikni

MI ienākšana karjeras atbalstā rada gan bažas, gan jaunas iespējas. Eksperti uzsvēra, ka tehnoloģijas nekad neaizstās cilvēcisko saikni, tomēr MI var kalpot kā "neobjektīvs un neformāls" pirmais solis klientiem, kuriem klātienes konsultācijas sākotnēji šķiet biedējošas. “Mūsu uzdevums nav tikai izglītot klientus 'pret' MI, bet gan sniegt viņiem digitālo un datu pratību, lai viņi spētu kritiski vērtēt MI ģenerētos ieteikumus,” secināja diskusijas dalībnieki.

Apņemšanās 2026. gadam

Diskusijas noslēgumā tika definēti vairāki stratēģiskie rīcības virzieni: 

1. Karjeras aktīvisms: Nepieciešama aktīva interešu aizstāvība, lai karjeras atbalsta jautājumus aktualizētu Eiropas politiskajā darba kārtībā. 
2. Datu standartizācija: Jāievieš vienoti darbības rādītāji, lai mērītu karjeras atbalsta pakalpojumu ilgtermiņa ietekmi, nevis tikai īstermiņa rezultātus. 
3. Zaļais karjeras atbalsts ("Green Guidance"): Svarīgi integrēt karjeras atbalstā jautājumus, kas klientiem dara saprotamus sociāli ekoloģiskās pārejas procesus.

Secinājums 

Karjeras atbalsta profesijas ilgtspēja ir atkarīga no spējas pielāgoties MI, efektīvi lietot datus un veikt proaktīvu interešu aizstāvību. Veidojot aktīvu "karjeras kopienu", kur tehnoloģijas līdzās pastāv ar profesionāli pašpārliecinātiem speciālistiem, nozare var kļūt par spēcīgu Eiropas mūžizglītības balstu.

Paneļdiskusiju angļu valodā iespējams noskatīties šeit.

Paneļdiskusijas apkopojumu sagatavoja: Euroguidance Latvija programmas vadītāja Ilze Astrīda Jansone

2. Aktuālās tendences karjeras atbalsta jomā Eiropā

Rakstu sagatavoja: Euroguidance programmas vadītāja Ilze Astrīda Jansone.

Pašreizējās tendences Eiropā karjeras atbalsta jomā bija aplūkojamas 2025. gada NICE Akadēmijas programmā: "Karjeras atbalsts ilgtspējīgai nākotnei – Kopienas | Robežas | Pārejas". Notiek fundamentāla pāreju uz sistēmiskāku, ētikas atziņās balstītu un uz nākotni orientētu praksi. 

Galvenā tendence ir ilgtspējas un zaļās pārejas dziļa integrācija karjeras atbalstā. Svarīgi integrēt saikni ar dabu un sociālā taisnīguma izpratni ilgtspējīgas karjeras attīstībā. Ilgtspējīgas attīstības mazāk pazīstama niša ir “zilā”, jeb jūrniecības un ar jūru un ūdeņiem saistītā ekonomika. Nepieciešama pilnīgāka zilās ekonomikas unikālo karjeras ceļu izpēte. Lai konsultanti un viņu klienti spētu orientēties zaļajā pārkārtošanās procesā ir nepieciešamība attīstīt šādas zināšanas, prasmes un attieksmes. Tāpēc ir svarīga ilgtspējīgas karjeras identitātes jēdziena izpēte un karjeras speciālistu apmācība ilgtspējīgai nākotnei. 

Otra svarīga tendence ir digitālā transformācija, mākslīgais intelekts un darba nākotne. Diskusijas skāra ne vien vienkāršu tehnoloģiju ieviešanu, bet tās plašākas sekas. Ievada runā tika aplūkota mākslīgā intelekta un ilgtspējīgu inovāciju ietekme uz nākotnes darbu. Darbnīcās pētīja attiecības starp emocionālo inteliģenci, nodarbināmību un mākslīgo intelektu. Konsultēšanas jomā parādās jauni instrumenti, piemēram, mazo un vidējo uzņēmumu digitālās darbā pieņemšanas stratēģijas. Karjeras iespējas ietekmēs arī mainīgā dzīves vide, piemēram, tehnoloģiju vadītās "Nākotnes pilsētas". 

Trešā tendence izceļ vienlīdzību, iekļaušanu un ierobežojumu novēršanu daudzveidīgām un neaizsargātām kopienām. Programmā bija vērojami Eiropas mēroga centieni sasniegt iedzīvotājus, kas saskaras ar īpašiem šķēršļiem. Tika risināta daudzveidīgu kopienu iespēju nodrošināšana un karjeras atbalsta nodrošināšana sarežģītos apstākļos, piemēram, karjeras konsultācijas lauku kopienās. Īpaši semināri bija veltīti bēgļu un migrantu atbalstam un militāro veterānu unikālo karjeras pāreju risināšanai. Tika aplūkoti pētījumi par sistēmiskiem jautājumiem, piemēram, pasniedzēju attieksme pret melnādainajiem studentiem Apvienotās Karalistes augstākajā izglītībā un atbalsta īstenošanu universitāšu studentiem ar invaliditāti.

Visbeidzot, profesija virzās uz holistisku un sistēmisku praksi, kas karjeru uztver kā nepārtrauktu, integrētu dzīves procesu. Tika izcelta indivīda karjeras attīstības, organizatoriskās attīstības, kopienas attīstības un sabiedrības attīstības savstarpējā saistība. Karjeras atbalstam ir nozīmīga loma, klientiem meklējot ētisko līdzsvaru starp individuālo brīvību un kolektīvo atbildību. Kā būtiska tēma izskanēja garīgās veselības un karjeras konsultāciju integrēšana. Darbnīcās dalījās ar jaunām pieejām, piemēram, "Deep Talk" sarunas vadīšanas metodi saiknes veidošanai ar klientu un klientu atsauksmju izmantošanu datos balstītai pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.

3. Kopīgi veidojot karjeras izglītību Dānijā: sadarbība, līderība un skolēnu iesaiste

Rakstu sagatavoja: Euroguidance programmas vadītāja Ilze Astrīda Jansone. Raksta sagatavošanā izmantoti SamVej projekta pārstāves Orhūsas Universitātes pētnieces Dr. Kristinas Mariageres-Andersonas prezentācijas materiāli un attēli.

Projekta simbols attēlo sadarbību starp karjeras konsultantiem, skolotājiem un skolas vadību, veidojot integrētu karjeras izglītības procesu. SamVej projekta mājaslapa: https://vpt.dk/samvej

Karjeras izglītība Dānijas skolās kļūst arvien aktuālāka, jo mainās darba tirgus prasības un pieaug vajadzība pēc praksē balstītas mācīšanās. 

Dānijas pieredze, kas iegūta SamVej pētījuma projektā, sniedz vērtīgas atziņas par to, kā skolotāji, karjeras konsultanti un skolu vadība var sadarboties, lai veidotu kvalitatīvu karjeras izglītību.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Dānijā tika apzinātas sistēmiskas problēmas: skolēni nesaprot karjeras izglītības kopsakarības, jo karjeras izglītības pasākumi nenotiek sistemātiski, skolotāji un karjeras konsultanti strādā katrs pats par sevi. Pētījums uzsver, ka karjeras izglītība nav tikai informācijas sniegšana par profesijām. Tā ir iespēja skolēniem izzināt izglītības un darba pasauli radošā un pētnieciskā veidā, attīstot prasmes, kas nepieciešamas ilgtermiņā.

Galvenie fakti un skaitļi

Projektā piedalījās 6 pašvaldības un 12 skolas, iesaistot apmēram 800 skolēnus un 55 speciālistus. Tika organizēti 20 pētniecības tikšanās, 14 fokusa grupu intervijas un 35 individuālas intervijas ar skolēniem.

Sadarbības uzlabošanās

Analīze parādīja, ka sadarbība starp skolotājiem un karjeras konsultantiem attīstās no paralēlas darba organizācijas līdz integrētai pieejai, kur abas puses kopīgi plāno un īsteno aktivitātes. Tas uzlabo aktivitāšu kvalitāti un skolēnu iesaisti. Kā atzina skolotājs fokusa grupas intervijas laikā: 

Esmu uzzinājis daudz vairāk par to, ko dara karjeras konsultants un kāpēc viņa to dara. Tas man ir devis daudz labāku izpratni par to, cik svarīgi ir, lai mēs būtu vienlīdz iesaistīti. Jo es varbūt dažreiz esmu pārāk norobežojies un domājis: "Tagad nāk karjeras konsultants, un viņa pati zina, ko dara." Un neesmu 100% iesaistījies.

Līderības nozīme

Bez skolu vadības atbalsta integrēta sadarbība nav iespējama. Nepieciešami gan strukturāli risinājumi (kopīgas sapulces, plāni), gan kultūras maiņa – kopīga profesionālā valoda un izpratne par karjeras izglītības nozīmi. Citādi skolotājiem un karjeras konsultantiem ir grūti atrast laiku un motivāciju veidot integrētus karjeras izglītības pasākumus.

Skolēnu iesaiste – kvalitātes garants

Viens no būtiskākajiem secinājumiem: skolēnu iesaiste nav tikai papildinājums, bet kvalitātes nodrošināšanas instruments. Kad skolēni piedalās aktivitāšu izstrādē, tās kļūst interesantākas un atbilstošākas. Piemēram, 7. klases skolēni izvēlējās STEM tēmu un sniedza idejas, kā padarīt mācību procesu aizraujošāku.

STEM jomas profesiju izpētes projekta piemērs: 

• Izveidojiet māju, kas nevar applūst 
• Pārbaudiet materiālus, izveidojiet 3D rasējumus, veidojiet modeļus 
• Nosauciet profesijas, prasmes un izglītības iespējas, kas nepieciešamas, lai uzceltu šādu māju 
• Izpētiet nosauktās karjeras iespējas, izmantojot Ug.dk mājaslapu un Explore Jobs spēli 
• Piestipriniet savam modelim nepieciešamās prasmes/profesijas 
• Beigās notiek māju konkurss un klases diskusija par labākajiem risinājumiem

Galvenie secinājumi

Pētījuma autori ir izvirzījuši trīs galvenos secinājumus: 

1. Kvalitatīva karjeras izglītība prasa līderību. 
2. Skolēnu iesaiste uzlabo aktivitātes un attīsta pilsoniskās prasmes. 
3. Nepieciešama gan struktūra, gan kultūra – viena bez otras nedarbojas. 

Dānijas pieredze rāda, ka karjeras izglītība var kļūt par spēcīgu instrumentu skolēnu attīstībai, ja to veido kopīgi – iesaistot skolotājus, karjeras konsultantus, vadību un pašus skolēnus. Latvijā šīs atziņas var stiprināt pārliecību, ka sadarbība karjeras izglītības integrēšanā palīdz jauniešiem sagatavoties nākotnes izaicinājumiem.

Attēls: Harta līdzdalības kāpnes – skolēnu iesaistes līmeņi

Diagramma ilustrē dažādus skolēnu iesaistes līmeņus, sākot no simboliskas līdz pat reālai kopīgai lēmumu pieņemšanai.

Raksta sagatavošanā izmantoti SamVej projekta pārstāves Orhūsas Universitātes pētnieces Dr. Kristinas Mariageres-Andersonas prezentācijas materiāli un attēli.

4. Pieredze, kas iedvesmo!

Rakstu sagatavoja: VIAA Plašākas izglītības pieredzes departamenta Karjeras attīstības atbalsta nodaļas vecākā eksperte Rita Burceva.

ESF+ projekts “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” veidots ar nodomu sniegt ieguldījumu mūsdienīgas, jēgpilnas un praksē balstītas izglītības īstenošanā visā Latvijā. Šī izglītības projekta mērķauditorija ir plaša – no 5-6 gadus veciem pirmsskolēniem līdz vidusskolu pēdējām klasēm un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem.

Projekta katalogā pašlaik ir iekļautas un izglītības iestāžu izvēlei piedāvātas 634 norises dažādām izglītojamo grupām. Norises ir cieši saistītas ar izglītības programmās noteikto mācību saturu, veidojot ciešāku sasaisti starp teoriju un praksi. Izglītojamie iegūst iespēju padziļināti apgūt mācību tematus, attīstīt pētniecības, problēmu risināšanas un loģiskās domāšanas prasmes, saskatīt mācību priekšmetu nozīmi reālās dzīves situācijās un profesijās.

Izglītības iestāžu pedagogu atsauksmēs vairākkārt uzsvērts, ka norises ir rūpīgi izstrādātas, mērķtiecīgas un profesionāli vadītas, nodrošinot plānoto sasniedzamo rezultātu. Daudzās atsauksmēs akcentēta atbildīgas attieksmes veidošana pret praktisko darbošanos. Pedagogi īpaši izceļ norišu vadītāju prasmi aizraut, precīzi un saprotami izskaidrojot sarežģītus jēdzienus, daudzveidīgas mācību metodes, izglītojamo iesaisti, kur bērni aktīvi piedalās diskusijās, uzdod jautājumus, izsaka savus novērojumus un prognozes. Atsauksmēs norādīts, ka projekta norises bieži vien piedāvā tādas mācību iespējas, kuras ikdienā izglītības iestādēs nav iespējams nodrošināt - neparasti eksperimenti, tehnoloģijas, praktiski uzdevumi un autentiska darba vai mācīšanās vide. Pedagogi atzīst, ka izglītojamo interese un iesaiste nereti saglabājas arī pēc norises, ietekmējot turpmāko mācību procesu, un vērojumi liecina, ka šāds formāts ne tikai bagātina mācību procesu, bet arī rada patiesu interesi un prieku par mācīšanos.

Pedagogu konstruktīvie vērtējumi, kas ne vienmēr ir tikai pozitīvi, ir nozīmīgs instruments projekta norišu piedāvājuma un kvalitātes pilnveidošanā. Tie palīdz gan identificēt stiprās puses, gan atklāt uzlabojamos aspektus, lai norises kļūtu aizvien atbilstošākas izglītojamo vecumposmam, mācību saturam un projekta mērķiem.

Projekta norises var uzskatīt par investīciju izglītojamo nākotnē - motivētā, gudrā un atbildīgā jaunajā paaudzē, jo zināšanu patiesā jēgu atklājas tad, kad mācības kļūst par pieredzi. Un projekts dod iespēju šo pieredzi piedzīvot.  

Norišu apmeklējumu Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotā projekta Nr. 4.2.2.1/1/25/I/001 “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” sadarbības partneru izglītības iestādēm finansē Eiropas Sociālais fonds Plus un Latvijas valsts.