Karjeras ziņas Nr. 1/2026

1. Academia 2026 pieredzes apmaiņa Islandē: izglītības un karjeras atbalsts lauku teritorijās

Rakstu sagatavoja: Elīna Bulāne, Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas biedre, karjeras konsultante, organizāciju psiholoģe. Raksts atspoguļo autores viedokli un tajā izmantoti autores fotoattēli.

11. marts – Akureyri Universitāte un Karjeras diena

Pirmajā mācību dienā iepazinos ar Akurēres Universitāti (University of Akureyri) un tās lomu reģiona attīstībā. Universitāte atrodas Islandes ziemeļos un jau vairāk nekā 20 gadus veiksmīgi īsteno attālinātās studijas, tādējādi nodrošinot augstākās izglītības pieejamību arī attālākos valsts reģionos.

Apmeklēju Karjeras dienu, kur studentiem bija iespēja iepazīt dažādas profesijas un studiju programmas, kā arī praktiski izmēģināt dažādas aktivitātes. Īpaši interesanti bija redzēt, kā jaunieši var iepazīt mediju jomu, izmēģinot darbu televīzijas studijā.

Universitātē tika demonstrēti arī tehnoloģiju un inženierzinātņu projekti, tostarp studentu veidoti roboti un automatizācijas risinājumi bērnudārziem.

Lielu iespaidu atstāja universitātes pieeja studentu labbūtībai un mācību videi. Piemēram, studentiem ir pieejama radio studija, atpūtas zonas un dažādas praktiskas mācību telpas. Karjeras konsultāciju centrā radīta vide, kas veicina patīkamu atmosfēru un iesaisti, piemēram, publiski pieejamas puzzles, masāžas krēsls u.tml.

12. marts – Lauku reģionu izglītība un mūžizglītība Hūsavīkā

Otrajā dienā apmeklēju vidusskolu Framhaldsskólinn á Laugum un mūžizglītības centru Þekkingarnetið Hūsavīkā. Vidusskolā iepazinos ar īpašo skolas pieeju karjeras izglītībai. Skola atrodas lauku reģionā, tomēr piedāvā unikālas mācību programmas un individuālu pieeju skolēniem.

Skolas mācību pieeja ir ļoti unikāla, jo veidota lidzīga kā darba vietā – katrs dara patstāvīgi savu darbu. Nav mācību stundu saraksts, nav zvanu, nav starpbrīžu, nav katram priekšmetam skolotājs, nav dalītas klases. Bērni mācās kopā atsevišķās telpās, var brīvi parvietoties pa telpām, katrs pēc patstāvīgi veidotas programmas. Ir skolas mentori, kuri palīdz un atbalsta, kad nepieciešams. Skola ļoti lepojas ar savu pieeju un ir augsti novērtēta.

Mūžizglītības centrā guvu ieskatu dažādos atbalsta veidos pieaugušajiem, kuri vēlas iegūt jaunas prasmes, paaugstināt kvalifikāciju vai atgriezties darba tirgū. Īpaši nozīmīga ir iepriekš iegūto prasmju un pieredzes novērtēšana, kā arī valsts valodas apguve, kas tiek uzskatīta par būtisku priekšnoteikumu veiksmīgai integrācijai sabiedrībā un darba tirgū.

Hūsavīkas piemērs spilgti parādīja lauku reģionu izaicinājumus.

Pilsētā dominē tūrisms, zvejniecība un veselības aprūpe, savukārt jauniešiem pēc studijām ne vienmēr ir iespēja atrast darbu savā specialitātē.

Tajā pašā laikā pašvaldība aktīvi meklē risinājumus ekonomikas attīstībai.

Tika apmeklēts inovāciju centrs, kur iedzīvotāji bez maksas var izmantot koprades telpas, tehnoloģiju laboratorijas, 3D printerus un podkāstu ierakstu studiju, lai attīstītu uzņēmējdarbības idejas un radītu paši sev darba vietas.

13. marts – Darba ēnošana un diskusijas par karjeras atbalstu reģionos

Trešajā dienā piedalījos darba ēnošanā un iepazinos ar dažādu organizāciju darbu karjeras atbalsta jomā. Tika gūts ieskats mūžizglītības centra, universitātes un vidējās izglītības iestādes ikdienas darbā.

Dienas otrajā pusē notika paneļdiskusija par izglītības un karjeras konsultāciju nozīmi lauku reģionos. Diskusijā piedalījās universitātes pārstāvji, studenti, darba tirgus un pašvaldības pārstāvji. Tika uzsvērta sadarbības nozīme starp izglītības iestādēm, darba devējiem un vietējām pašvaldībām, lai veicinātu iedzīvotāju nodarbinātību un noturētu cilvēkus reģionos.

Vizītes laikā vislielāko iespaidu atstāja tas, cik mērķtiecīgi Islandē tiek meklēti risinājumi lauku reģionu attīstībai.

Tiek izmantotas attālinātā darba iespējas, digitālie risinājumi, mūžizglītība un uzņēmējdarbības atbalsts, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot un strādāt ārpus lielajām pilsētām.

Šī pieredze sniedza iedvesmu un iedrošinājumu iespējām stiprināt reģionu attīstību un karjeras atbalsta pakalpojumus arī Latvijā.

2. Academia 2026 pieredzes apmaiņa Norvēģijā: ieskats mūžizglītībā balstītā karjeras atbalsta sistēmā

Rakstu sagatavoja: Ieva Leone, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes studiju programmas “Cilvēkresursu vadība un karjeras konsultēšana” studente, Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas (LKAAA) biedre. Raksts atspoguļo autores viedokli un tajā izmantoti autores fotoattēli.

2026.gada maijā, pateicoties Euroguidance programmai un starptautiskajam Academia tīklam, man bija iespēja piedalīties pieredzes apmaiņas vizītē Norvēģijā. Četru dienu laikā Oslo un Drammenā kopā ar citiem karjeras attīstības speciālistiem iepazinu Norvēģijas pieeju karjeras atbalstam, kas starptautiski tiek atzīta ar uzsvaru uz ētiku, kvalitāti un iekļaujošu pieeju visām sabiedrības grupām.

Vizītes sākumā Norvēģijas Augstākās izglītības un prasmju direktorāta (HK-dir) pārstāvji iepazīstināja ar valsts karjeras atbalsta sistēmu. Būtiski, ka Norvēģijā tā aptver visu dzīves ciklu – no skolas gadiem līdz pat pensijas vecumam, un pakalpojumi iedzīvotājiem ir pieejami bez maksas.

Īpaša uzmanība tika pievērsta Nacionālajam karjeras atbalsta kvalitātes ietvaram, kas nosaka vienotus principus un standartus visā valstī. Tas ietver gan profesionālās ētikas vadlīnijas, gan prasības speciālistu kompetencēm, gan arī praktiskus rīkus darbam ar klientiem.

Papildus tika prezentēti digitālie risinājumi, piemēram, karjeras informācijas portāli un tiešsaistes konsultāciju iespējas, kas būtiski palielina pakalpojumu pieejamību. Diskusijās ar citu valstu pārstāvjiem bija iespēja salīdzināt karjeras atbalsta sistēmas un identificēt kopējus izaicinājumus, piemēram, pieejamību dažādām mērķgrupām, digitālo risinājumu attīstību un profesionālo kompetenču nodrošināšanu.

Vizītes turpinājumā Drammenā iepazināmies ar Karriere Buskerud – vienu no reģionālajiem karjeras centriem. Šeit īpaši vērtīga bija iespēja diskutēt par karjeras atbalstu dažādām sabiedrības grupām, tostarp mazākumtautībām un pieaugušajiem izglītības meklētājiem.

Interesanta pieredze bija praktiskie semināri, kuros tika demonstrēti konkrēti rīki no kvalitātes ietvara – strukturētas pieejas klientu konsultēšanai, kompetenču izvērtēšanai un ētisku dilemmu risināšanai. Šādi rīki palīdz nodrošināt vienotu un kvalitatīvu pieeju visā sistēmā.

Nozīmīga vizītes daļa bija arī darba ēnošana, kas ļāva iepazīt karjeras konsultantu ikdienas darbu dažādās institūcijās – skolās un karjeras centros. Šī pieredze sniedza praktisku ieskatu tajā, kā teorētiskie principi tiek īstenoti reālajā darbā ar klientiem.

Vizītes noslēgumā Dienvidaustrumu Norvēģijas universitātē (USN) tika prezentētas formālās izglītības iespējas karjeras konsultantiem. Tas vēlreiz apliecināja, cik nozīmīga ir sistemātiska profesionālā sagatavošana un nepārtrauktā izglītība šajā jomā. Līdzīgi kā citās valstīs, arī Norvēģijā liela uzmanība tiek pievērsta profesionāļu kompetenču attīstībai, kas ir cieši saistīta ar kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanu klientiem.

Šī pieredzes apmaiņa man ļāva labāk izprast, kā efektīvi organizēta un kvalitatīvi vadīta karjeras atbalsta sistēma var veicināt gan indivīda attīstību, gan sabiedrības labklājību kopumā. Īpaši vērtīgi bija novērot, cik liela nozīme tiek piešķirta ētikai, vienlīdzīgai pieejai un klienta vajadzībām.

Mani īpaši uzrunāja Norvēģijas digitālie risinājumi un strukturētā pieeja kvalitātes nodrošināšanai. Tāpat nozīmīgs ieguvums ir izveidotie starptautiskie kontakti, kas nākotnē var kalpot kā platforma turpmākai sadarbībai un pieredzes apmaiņai.

Pieredzes apmaiņas vizīte Norvēģijā bija vērtīgs profesionālās attīstības posms, kas sniedza gan praktiskas zināšanas, gan jaunu skatījumu uz karjeras atbalsta sistēmu attīstību.

3. Academia 2026 pieredzes apmaiņa Slovēnijā un Horvātijā: pāreja no izglītības uz darba tirgu

Rakstu sagatavoja: Lilita Siliņa Ozola, Rīgas Franču liceja pedagoģe–karjeras konsultante, Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas (LKAAA) biedre. Raksts atspoguļo autores viedokli un tajā izmantoti autores fotoattēli.

2026.gada martā Euroguidance programmas ietvaros man bija iespēja piedalīties četru dienu pieredzes apmaiņas vizītē Slovēnijā un Horvātijā par tēmu “Pāreja no izglītības uz darba tirgu”. Vizīte norisinājās divās Eiropas galvaspilsētās – Ļubļanā un Zagrebā –, sniedzot iespēju iepazīt abu valstu karjeras attīstības atbalsta sistēmas, nodarbinātības politiku, izglītības un darba tirgus sadarbības modeļus, kā arī inovatīvus risinājumus karjeras konsultēšanā.

1. diena – Slovēnijas darba tirgus un karjeras atbalsta sistēma

Vizīte sākās Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā ar tikšanos Slovēnijas Nodarbinātības dienestā. Tā ir viena no nozīmīgākajām darba tirgus institūcijām valstī, kas sniedz atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem, skolēniem, studentiem, darba devējiem un sociālajiem partneriem.

Prezentācijās tika apskatīta Slovēnijas darba tirgus situācija, aktīvās nodarbinātības politikas pasākumi un karjeras konsultāciju pakalpojumi dažādām klientu grupām. Īpaši vērtīgi bija iepazīt pieeju, kurā karjeras atbalsts tiek uztverts kā nepārtraukts process visa mūža garumā, sākot jau no skolas vecuma.

Diskusijās ar kolēģiem no dažādām Eiropas valstīm tika analizēti izaicinājumi, ar kuriem saskaras jaunieši pārejā no izglītības uz nodarbinātību, kā arī veidi, kā karjeras konsultanti var palīdzēt attīstīt karjeras vadības prasmes un pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām.

2. diena – Mācīšanās autentiskā darba vidē Ļubļanā

Otrajā dienā apmeklējām Biotehniskās izglītības centru Ļubļanā, kas ir viens no lielākajiem profesionālās izglītības centriem Slovēnijā. Centrs īsteno deviņas vidējās izglītības un divas augstākās profesionālās izglītības programmas, kā arī vairāk nekā 70 dažādas pieaugušo izglītības programmas. Īpašu iespaidu atstāja Kulinārijas un tūrisma centrs KULT316, kas kalpo kā mūsdienīgs profesionālās izglītības modelis.

Šeit studenti mācās reālā darba vidē – centrā darbojas restorāns, kafejnīca, skolu ceļojumu aģentūra, konferenču telpas, mikro alus darītava, vīna pagrabs un profesionālās mācību virtuves.

Šāda pieeja ļauj jauniešiem ne tikai apgūt teorētiskās zināšanas, bet arī attīstīt profesionālās kompetences autentiskos darba apstākļos. Bija redzams, cik nozīmīga ir darba vidē balstīta mācīšanās, kas veicina jauniešu gatavību veiksmīgai integrācijai darba tirgū.

Pēcpusdienā apmeklējām Karjeras centru jauniešiem Karierni Plac, kas darbojas Ļubļanas Valsts izglītības centra Cene Štupar paspārnē. Centrs sniedz atbalstu bērniem un jauniešiem vecumā no 6 līdz 19 gadiem, kā arī priekšlaicīgi izglītību pametušiem jauniešiem. Centra darbā īpaši izceļas daudzveidīgas praktiskas aktivitātes, kas palīdz jauniešiem apzināt savas intereses, spējas un nākotnes profesionālās iespējas. Šeit karjeras konsultēšana tiek organizēta kā izzinošs un attīstību veicinošs process, kurā aktīvi iesaistās arī vecāki un izglītības iestāžu speciālisti.

3. diena – Talantu atklāšana

Trešajā dienā iepazināmies ar PRIZMA fonda iniciatīvām un projektu Talentarij, kas piedāvā inovatīvu mobilās talantu testēšanas sistēmu karjeras atbalstam. Šis pakalpojums tiek nodrošināts skolās un palīdz jauniešiem identificēt savas stiprās puses, intereses un potenciālās profesionālās attīstības jomas. Mobilā testēšana ir labs piemērs tam, kā karjeras pakalpojumus iespējams padarīt pieejamākus un sasniedzamākus arī reģionos, kur konsultāciju iespējas ikdienā ir ierobežotākas.

Vizītes laikā kļuva skaidrs, ka Ļubļanā valda harmonisks līdzsvars starp tradīcijām un inovācijām. Karjeras attīstības atbalsta sistēmas centrā ir cilvēks ar saviem talantiem, interesēm un attīstības potenciālu. Plaši tiek izmantoti pašnovērtējuma instrumenti, testi un individuālās konsultācijas, kas palīdz pieņemt pārdomātus izglītības un karjeras lēmumus.

Pēcpusdienā devāmies uz Horvātijas galvaspilsētu Zagrebu, kur turpinājās vizītes otrā daļa.

4. diena – Zagreba: karjeras attīstība ciešā sasaistē ar darba tirgu

Zagrebā vizīti organizēja Mobilitātes un ES programmu aģentūra (AMPEU) un Euroguidance Croatia. Prezentācijās tika iepazīstināts ar Horvātijas karjeras konsultāciju sistēmu, kvalitātes attīstības iniciatīvām un starptautiskās sadarbības iespējām.

Nozīmīga vizītes daļa norisinājās Zagrebas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātē, kur tika prezentēta augstākās izglītības iestāžu loma studentu karjeras attīstības atbalstā. Diskusijās tika analizēta karjeras centru darbība universitātēs, sadarbība ar darba devējiem un nodarbināmības prasmju attīstīšana studiju procesā.

Tāpat apmeklējām Horvātijas Nodarbinātības dienesta karjeras centru CISOK Malešnica, kur iepazināmies ar mūžizglītības konsultāciju pakalpojumiem un dažādiem karjeras plānošanas rīkiem, tostarp platformu Moj izbor.

Īpaši vērtīga bija pieredze, kas saistīta ar atbalsta sniegšanu neaizsargātām sabiedrības grupām, sadarbību ar skolām un augstākās izglītības iestādēm, kā arī priekšlaicīga bezdarba riska mazināšanas pasākumiem.

Horvātijā karjeras attīstības atbalsts cieši saistīts ar praktisko darba vidi, profesionālo pilnveidi un mācībām visa mūža garumā.

Galvenās atziņas

Gan Slovēnijā, gan Horvātijā karjeras attīstības atbalsta sistēmas balstās uz iekļaujošu pieeju, nodrošinot pakalpojumus dažādām sabiedrības grupām – skolēniem, studentiem, pieaugušajiem, darba meklētājiem un cilvēkiem, kuri vēlas mainīt savu profesionālo virzienu.

Slovēnijā īpaši izceļas individuālā pieeja, talantu identificēšana un agrīns karjeras atbalsts skolēniem. Savukārt Horvātijā uzmanība tiek pievērsta ciešai sadarbībai ar darba devējiem, praktiskai pieredzei un elastīgām profesionālās pilnveides iespējām, tostarp vaučeru sistēmai pieaugušo izglītībā.

Šī vizīte sniedza vērtīgu iespēju iepazīt dažādas Eiropas pieejas karjeras attīstības atbalstam, stiprināt starptautisko sadarbību un gūt jaunas idejas profesionālajai darbībai Latvijā. Tā vēlreiz apliecināja, ka veiksmīga pāreja no izglītības uz darba tirgu ir iespējama tad, ja karjeras konsultēšana, izglītības sistēma un darba devēji darbojas kā vienota atbalsta ekosistēma cilvēka profesionālās izaugsmes veicināšanai.

Pieredze Ļubļanā un Zagrebā kļuva par iedvesmojošu apliecinājumu tam, ka karjeras attīstība ir nepārtraukts mācīšanās, izvēļu un iespēju process, kurā būtiska loma ir gan profesionālajam atbalstam, gan cilvēka paša iniciatīvai un vēlmei attīstīties. 

4. Konferencē “Karjeras kompass 2026” Lietuvā aktualizē darba līdzsvara, izdegšanas un apzinātības jautājumus

Rakstu sagatavoja: Euroguidance Latvija programmas vecākais eksperts Ralfs Spāde, balstoties uz Lietuvas Eiropas Sociālā fonda aģentūras (ESFA) pārstāves Justinas Babušītes-Jocienes (Justina Babušytė-Jocienė) sniegto informāciju. Rakstā izmantoti konferences fotoattēli © Lietuvas Eiropas Sociālā fonda aģentūra (ESFA).

Lietuvas Eiropas Sociālā fonda aģentūra (ESFA) īsteno projektu “Karjeras kompass – karjeras atbalsts pieaugušajiem” ("Krypties kompasas – Suaugusiųjų profesinis orientavimas (SPO)”), kura mērķis ir palīdzēt pieaugušajiem vecumā no 18 gadiem sekmīgāk orientēties savas karjeras attīstībā, piedāvājot profesionālu attālinātu mentoringu un karjeras konsultācijas. Projekta ietvaros 2026. gada 26. martā Viļņā ESFA rīkoja starptautisko konferenci “Karjeras kompass 2026”. Pasākuma dienas kārtībā bija pieaugušo karjeras atbalsta jautājumi –  karjeras izaicinājumi, darbinieku labbūtība, motivācija un darba jēga mūsdienu ekonomikā.

Konference pulcēja karjeras atbalsta speciālistus, darba devēju konfederācijas pārstāvjus, izglītības jomas speciālistus un starptautisko karjeras atbalsta tīklu dalībniekus, lai diskutētu par to, kā sniegt atbalstu pieaugušajiem, kuri saskaras ar mūsdienu darba vides radīto spriedzi un izaicinājumiem.

Uzmanības centrā bija pseido darbs, izdegšana, darba atkarība, klusā aiziešana, digitālo tehnoloģiju ietekme uz uzmanību, kā arī praktiski paņēmieni līdzsvarotākai ikdienai un profesionālajai izaugsmei. Konferences prezentācijās un darbnīcās eksperti aicināja kritiski izvērtēt darba organizāciju, pievērst uzmanību darba autonomijai un darba jēgpilnumam, kā arī apzināti veidot attiecības ar tehnoloģijām, laiku un tā plānošanu, kā arī pievērst uzmanību sociālo lomu līdzsvaram. Piedāvājam īsu ieskatu konferences norisē.

Līdzsvars starp pseido darbu un pašvadību | Dennis Nørmark

Dāņu antropologs un rakstnieks Deniss Nērmārks savā prezentācijā par līdzsvaru starp pseido darbu un pašvadību pievērsās pseido darba fenomenam – uzdevumiem, kas nerada vērtību, neko neuzlabo un kuru neizdarīšana, iespējams, netiktu pat pamanīta. Viņš uzsvēra, ka mūsdienu profesionālajā vidē ievērojamu darba dienas daļu aizņem nevis tiešs, produktīvs darbs, bet gan “darbs par darbu” – e-pasti, paziņojumi, sanāksmes, atskaites un saskaņošanas procesi.

Prezentācijā tika akcentēts, ka darbu bieži vien nosaka Parkinsona likums - darbs aizņem tik daudz laika, cik tam atvēlēts. Šāda pieeja rada situāciju, kurā darbs nekad īsti nebeidzas: vienmēr iespējams sagatavot vēl vienu ziņojumu, iesaistīt vēl vienu ieinteresēto pusi vai analizēt vēl papildu datus. 
Lektors norādīja, ka pseido darba mazināšanai organizācijām jāatgriežas pie darba autonomijas, uzticēšanās un pašvadības principiem. Tas nozīmē vērtēt nevis nostrādātās stundas, bet radīto vērtību, veicināt kritisku jautājumu uzdošanu, mazināt pārmērīgu kontroli un mikrovadību, kā arī stiprināt pašorganizējošas komandas.

Sk. prezentāciju Balancing between Pseudo-work and Self-mastering angļu val.

Starp darbaholismu un kluso aiziešanu | Dr. Aistė Dromantaitė

Dr. Aiste Dromantaite savā prezentācijā analizēja darbaholismu, kluso aiziešanu (quiet quitting, angl.) un izdegšanu mūsdienu darba tirgus kontekstā. Šīs parādības tika skatītas trīs līmeņos:

• individuālajā līmenī – kā izdegšanas cikls,
• organizācijas līmenī – kā sistēmas, kas var pastiprināt pārslodzi, un
• sistēmiskajā līmenī – kā jautājums par ilgtspējīgu karjeru. 
  Izdegšana tika raksturota kā pakāpenisks process, kas sākas ar augstu entuziasmu un pāraug pārstrādāšanās ieradumā. Tam seko nogurums, vilšanās vai apātija, līdz cilvēks nonāk stāvoklī, kurā vairs nespēj turpināt iepriekšējā tempā.

Izdegšana tika raksturota kā pakāpenisks process, kas sākas ar augstu entuziasmu un pāraug pārstrādāšanās ieradumā. Tam seko nogurums, vilšanās vai apātija, līdz cilvēks nonāk stāvoklī, kurā vairs nespēj turpināt iepriekšējā tempā.

Prezentācijā tika izdalīti divi būtiski izdegšanas signāli. Darbaholisms izpaužas kā pārmērīga aktivitāte un nespēja apstāties, ko bieži pavada bailes nebūt pietiekami labam. Savukārt, klusā aiziešana raksturo emocionālu atsvešināšanos no darba, apātiju un ticības zudumu tam, ka paveiktais ir nozīmīgs.

No geštaltpsiholoģijas skatpunkta pārmaiņu un veselības priekšnoteikums ir kontakts – ar sevi, ar vidi un ar citiem cilvēkiem. Tas ietver pašapzināšanos, personīgo robežu apzināšanos un autentisku komunikāciju. Noslēgumā prezentācijā tika iezīmēti divi iespējamie darba tirgus attīstības scenāriji 2026.–2030. gadam: optimistiskais scenārijs paredz cilvēkcentrētu darba modeļu attīstību, savukārt pesimistiskais – izdegšanas normalizēšanos intensīvāka darba spiediena apstākļos.

Sk. prezentāciju Between workaholism and quiet resignation angļu valodā.

Kā mēs kļuvām par FOMO laikmeta cilvēkiem? | Prof. Kristupas Sabolius

Profesors Kristups Sabolis savā prezentācijā aplūkoja tehnoloģiju, uzmanības ekonomikas un izdegšanas savstarpējo saistību. Viņš atsaucās uz mūsdienu sabiedrībai raksturīgo pastāvīgo tieksmi sasniegt arvien vairāk, kas var novest pie stāvokļa, kurā pašrealizācija sāk pārklāties ar pašiznīcināšanu.

Īpaša uzmanība tika pievērsta digitālajām tehnoloģijām un viedtālruņiem, kas lietotājus padara atkarīgus no dopamīna impulsiem. Paziņojumi, ziņas un digitālie signāli nepārtraukti piesaista uzmanību, radot tā dēvēto “paziņojumu terorismu”. Pat īss paziņojums var uz vairākām sekundēm palēnināt domāšanas procesu un novirzīt uzmanību neatkarīgi no tā, vai paziņojuma saturs patiešām ir nozīmīgs.

Prezentācijā tika apspriests arī FOMO (Fear Of Missing Out, angl.) jeb bailes kaut ko palaist garām. Šo parādību raksturo trauksme, ka cilvēks varētu nepiedalīties kādā pieredzē vai palaist garām informāciju, kas potenciāli uzlabotu viņa dzīvi. Eksperts uzsvēra, ka FOMO cieši saistīts ar piederības vajadzību un pastāvīgu vēlmi būt sasniedzamam un informētam. 
K. Sabolis aicināja attīstīt tehnoloģisko apzinātību – spēju pamanīt, kā tehnoloģijas ietekmē uzmanību, izvēles un labsajūtu. Viens no risinājumiem ir pašdisciplīnas praktizēšana un apzināta digitālās vides pārvaldība.

Sk. prezentāciju How we became FOMO animals? Technology and Burnout angļu valodā.

Apzinātība – miers trīs soļos | Eglė Balčiūtė-Biriukova

Egle Balčūte-Birjukova darbnīcā “Mindfulness – How to Reach Peace in Three Steps?” pievērsās apzinātībai kā prasmei būt klātesošam “šeit un tagad”, vērojot savas domas, ķermeņa sajūtas un emocijas bez vērtēšanas.
Darbnīcā tika uzsvērts, ka ik brīdi daudzas lietas sacenšas par cilvēka uzmanību, tāpēc būtisks jautājums ir – kā apzināti izvēlēties, kam šo uzmanību veltīt. Apzinātības prakse palīdz novērot trīs galvenās jomas: ķermeni, emocijas un domas. Domas tika salīdzinātas ar mākoņiem, kas parādās un aiziet, atgādinot, ka tās nav pastāvīgas un nav jāuztver kā absolūta realitāte.

Darbnīcā tika izcelts arī apzinātības praktiskais pienesums izdegšanas mazināšanā. Pētījumi liecina, ka apzinātības prakse var palīdzēt samazināt emocionālo izsīkumu, stresu un psiholoģisko spriedzi, vienlaikus stiprinot psiholoģisko noturību, miega kvalitāti un vispārējo labbūtību.

Dalībnieki tika iepazīstināti ar vienkāršu trīs soļu pauzes paņēmienu: vispirms apzināties pašreizējās domas, emocijas un ķermeņa sajūtas, pēc tam koncentrēt uzmanību uz elpu, un visbeidzot paplašināt uzmanību uz visu ķermeni, stāju un sejas izteiksmi.

Sk. prezentāciju Mindfulness – How to Reach Peace in Three Steps? angļu valodā.

Sociālo lomu līdzsvars un laika pārvaldība | Laurynas Pečkaitis

Laurins Pečkaitis darbnīcā “Forms of Social Role Balance” pievērsās dzīves misijas, sociālo lomu un laika pārvaldības jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka līdzsvarota dzīve sākas ar skaidru izpratni par savām lomām – piemēram, profesionāļa, vecāka, drauga, kolēģa vai sabiedrības locekļa lomu – un ar konkrētu uzdevumu noteikšanu katrā no tām.

Darbnīcā tika aplūkota laika matrica, kurā uzdevumi tiek vērtēti pēc svarīguma un steidzamības. Īpaša uzmanība tika pievērsta tiem uzdevumiem, kas nav steidzami, bet ir ilgtermiņā nozīmīgi un rada augstu vērtību. Tika piedāvāts arī plānošanas princips: 60% laika atvēlēt plānotajiem darbiem, 20% – neparedzētiem uzdevumiem, savukārt apzināties, ka atlikušos 20% bieži aizņem dažādi traucēkļi – “laika zagļi”.

Dalībnieki tika aicināti pievērst uzmanību arī bioloģiskajiem ritmiem un hronotipiem. Cilvēki atšķiras pēc tā, kurā dienas laikā ir visproduktīvākie, tāpēc analītiskus uzdevumus vēlams plānot laikā, kad enerģijas līmenis ir visaugstākais, savukārt radošus vai ideju ģenerēšanas uzdevumus – brīžos, kad prāts ir atvērtāks neierastiem risinājumiem.

Darbnīcā tika uzsvērta arī pārtraukumu nozīme. Kā piemērs tika minēts darba ritms – 52 minūtes koncentrēta darba un 17 minūšu pārtraukums. Tāpat tika apspriesta īsu diendusu, apzinātības, elpošanas vingrinājumu un citu koncentrēšanās paņēmienu nozīme darba spēju atjaunošanā.

Sk. prezentāciju Forms of Social Role Balance angļu valodā.

Konferences atziņas

Konferences “Karjeras kompass” prezentācijas un darbnīcas sniedza būtisku vēstījumu: karjeras attīstība nav tikai prasmju, izglītības un profesionālo izvēļu jautājums. Tā ir cieši saistīta arī ar cilvēka spēju saglabāt līdzsvaru, atpazīt pārslodzi, veidot veselīgas darba attiecības, izvērtēt tehnoloģiju ietekmi un apzināti pārvaldīt savu uzmanību un laiku.

Eksperti aicināja karjeras atbalsta speciālistus, pedagogus un organizāciju pārstāvjus domāt par ilgtspējīgu karjeru plašākā nozīmē – kā par procesu, kurā nozīme ir ne tikai profesionālajiem sasniegumiem, bet arī darba autonomijai, jēgpilnam darbam, veselībai, attiecībām un cilvēka spējai ilgtermiņā darboties saskaņā ar savām vērtībām.

Uzziņai

• “Karjeras kompass” (krypties kompasas, liet.) ir Lietuvas valsts mēroga karjeras konsultāciju pakalpojums pieaugušajiem. Tajā iespējams saņemt bezmaksas konsultācijas, aktuālu informāciju, kā arī izmantot valsts apmaksātu trīs dienu konsultāciju ciklu. Platforma ir paredzēta dažāda vecuma pieaugušajiem neatkarīgi no viņu profesionālās pieredzes. Konsultācijas tiek nodrošinātas attālināti – pa tālruni, e-pastā vai iepriekš saskaņotās tiešsaistes konsultācijās.
• Kursuok.lt ir Lietuvas valsts mēroga pieaugušo izglītības platforma, kurā iespējams izvēlēties sev aktuālus mācību kursus un pieteikties valsts finansējuma saņemšanai.

5. Pārrobežu seminārā Budapeštā diskutē par digitālo tehnoloģiju ietekmi karjeras atbalstā

Rakstu sagatavoja: Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas valdes priekšsēdētāja Dace Briede-Zālīte un Euroguidance Latvija vecākais eksperts Ralfs Spāde. Rakstā izmantotas autoru, Serbijas eksperta Marko Ceniča (Marko Cenić) un Ungārijas Euroguidance centra fotogrāfijas. Ar semināra materiāliem iespējams tuvāk iepazīties mājaslapā: https://cbs2026.ampeu.hr/.

Šī gada 9. – 10. jūnijā Budapeštā norisinājās Euroguidance pārrobežu seminārs “Karjeras atbalsts digitālā pasaulē”  (Cross-Border Seminar “Guidance in a Digital World”). Semināra mērķis bija veicināt pieredzes apmaiņu un iepazīstināt dalībniekus ar aktuālajām tendencēm karjeras attīstības atbalsta jomā Eiropā. Semināru organizēja vienpadsmit Euroguidance centri no Austrijas, Čehijas, Horvātijas, Latvijas, Polijas, Portugāles, Serbijas, Slovākijas, Slovēnijas, Ungārijas un Vācijas. Divu dienu laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādām iniciatīvām un labās prakses piemēriem, kas tiek īstenoti seminārā pārstāvētajās valstīs. Tematiskajās darbnīcās eksperti prezentēja inovatīvas pieejas karjeras attīstības atbalstā.

Šī gada semināra centrālā tēma bija digitālā transformācija karjeras atbalstā. Strauji mainīgais darba tirgus, automatizācijas risinājumu attīstība, mākslīgā intelekta ieviešana un tiešsaistes platformu pieaugošā nozīme būtiski ietekmē veidu, kā cilvēki plāno un veido savu karjeru. Līdz ar to arī tradicionālās karjeras konsultēšanas pieejas piedzīvo pārmaiņas, arvien plašāk izmantojot digitālos risinājumus, tostarp virtuālās mentoringa programmas, mākslīgā intelekta risinājumus karjeras izpētei, digitālos pašnovērtēšanas rīkus un starptautiskas tīklošanās platformas.

Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta iespējām, ko digitālie karjeras atbalsta rīki un pakalpojumi sniedz gan karjeras konsultantiem, gan to klientiem. Vienlaikus dalībnieki pārrunāja arī iespējamos riskus un izaicinājumus, tostarp datu drošības un ētikas jautājumus, izmantojot digitālos un MI risinājumus. Semināra laikā tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt jēgpilnu un atbildīgu tehnoloģiju izmantošanu karjeras konsultēšanas procesā.

Piedāvājam ieskatu semināra norisē un apmeklētajās darbnīcās.

5.1. Karjeras konsultēšanas mediatizācija | Prof. Dr. Dennis Mocigemba (Vācija)

Profesors Dr. Dennis Mocigemba no Lietišķo darba studiju universitātes Manheimā, Vācijā (The University of Applied Labour Studies (HdBA)) uzrunāja semināra dalībniekus ar iedvesmas runu “Mediatization of Career Counselling” par mediatizācijas ietekmi uz karjeras konsultēšanu. Savā uzrunā viņš pievērsās jautājumam, kā visur izplatītā digitālo mediju kultūras ietekme  maina karjeras atbalsta kultūru, profesionālās darbības loģiku un karjeras konsultantu profesionālo identitāti.

Profesors uzsvēra, ka digitālās pārmaiņas nav jāuztver kā ārējs spēks, kuram karjeras konsultanti tikai pielāgojas. Gluži pretēji – konsultantiem ir aktīva loma tehnoloģiju jēgpilnā izmantošanā. Viņi ikdienā izvēlas, pielāgo, pārveido un kombinē dažādus saziņas kanālus un digitālos rīkus, lai tie atbalstītu konsultēšanas procesu, nevis aizstātu tā būtību.

Pēc iedvesmas runas semināra dalībnieki iesaistījās aktivitātē – sociodrāmā, kuras mērķis bija padarīt redzamu digitālās vides ietekmi, kas ikdienas darbā bieži paliek nemanāma. Darba grupās dalībnieki vispirms pētīja karjeras konsultēšanas “kodolu”, ar kustību un kopīgi veidotām skulptūrām attēlojot šīs profesijas pamatelementus. Īpaši tika izcelta uzticēšanās, jēgas meklēšana un cilvēciska saikne starp konsultantu un klientu.

Ap šo simbolisko “karjeras konsultēšanas kodolu” pakāpeniski tika veidota sociodrāma, kurā konsultanti un klienti savstarpēji mijiedarbojās, vienlaikus konsultēšanas telpā ienākot arvien jauniem digitālajiem rīkiem, platformām un saziņas veidiem. Šī pieredze ļāva dalībniekiem labāk apzināties, kā mediji ietekmē konsultēšanas procesu – gan paplašinot iespējas, gan radot jaunus izaicinājumus.

Noslēgumā dalībnieki formulēja vairākas atziņas par karjeras konsultēšanu mediatizētā un paātrinātā pasaulē. Tika uzsvērts, ka karjeras konsultanti ir līdzatbildīgi par klusuma, rāmuma un pārdomu telpas radīšanu. Vienlaikus speciālistiem ir jābūt gataviem vairāk eksperimentēt ar tehnoloģijām, pārbaudīt to iespējas un robežas, kā arī nepieciešamības gadījumā no konkrētiem rīkiem atteikties. Ne katrs rīks ir piemērots katram klientam vai konsultēšanas situācijai.

Viena no būtiskākajām semināra atziņām bija, ka digitālo rīku ietekme nav pašos rīkos, bet gan tajā, kā konsultants tos izmanto. Tehnoloģijas var palīdzēt veidot pieejamāku un daudzveidīgāku karjeras atbalstu, taču konsultēšanas centrā joprojām paliek cilvēks, uzticēšanās un profesionāli vadīta saruna.

Prof. Mocigembas uzstāšanās atgādināja, ka karjeras konsultēšanas nākotne nav tikai digitāla – tā ir arī cilvēciska, reflektējoša un profesionāli mērķtiecīga.

5.2. Cilvēkcentrēts karjeras atbalsts mākslīgā intelekta laikmeta darba tirgū: jaunas lomas un atbildība | Dr. Tibor Bors Borbély-Pecze (Ungārija)

Dr. Tibors Boršs Borbējs-Pece iedvesmas runā “Human-Centred Guidance in an AI-Driven Labour Market: New Roles, New Responsibilities” pievērsās jautājumam, kā mākslīgais intelekts maina karjeras atbalsta sistēmas un pašu karjeras konsultanta profesiju. Viņš uzsvēra, ka MI arvien vairāk ienāk mācīšanās, darba un karjeras plānošanas procesos – no darba tirgus informācijas sistēmām līdz personalizētiem prasmju profilēšanas rīkiem. Tomēr galvenais jautājums nav tikai par tehnoloģiju iespējām, bet par to, kas karjeras atbalstā joprojām paliek unikāli cilvēcisks.

Lektors akcentēja domu, ka MI neaizstāj karjeras speciālistus, bet rosina pārdefinēt viņu lomu. Ja agrāk karjeras atbalsts bieži tika saistīts ar informācijas sniegšanu, tad MI laikmetā īpaši svarīga kļūst informācijas interpretācija, jēgas un izpratnes veidošana, kā arī cilvēka individuālās situācijas izpratne.

Profesors savā uzrunā uzsvēra, ka mākslīgais intelekts var radīt atbildes, taču karjeras konsultēšana palīdz veidot izpratni. Tādēļ konsultanta pievienotā vērtība ir empātija, ētiska spriestspēja, spēja uzdot īstos jautājumus un palīdzēt cilvēkam orientēties sarežģītās pārmaiņās.

Īpaša uzmanība tika pievērsta jaunajām kompetencēm, kas nepieciešamas karjeras atbalsta speciālistiem. Tās ietver kritisku MI pratību, spēju izvērtēt algoritmu radītos riskus un neobjektivitāti, kā arī prasmi palīdzēt klientiem saprast un atbildīgi izmantot digitālos rīkus karjeras plānošanā. Vienlaikus speciālistiem jāiesaistās arī plašākas karjeras atbalsta ekosistēmas veidošanā, lai digitālie risinājumi būtu ētiski, caurskatāmi un pieejami dažādām sabiedrības grupām.

Noslēgumā lektors akcentēja cilvēkcentrētu un vērtībās balstītu pieeju, proti, MI ir infrastruktūra un instruments, nevis karjeras atbalsts pats par sevi. Nākotnes karjeras konsultēšana nebūs tikai par pareizo atbilžu sniegšanu, bet par līdzās būšanu cilvēkiem laikā, kad atbilžu ir daudz, tomēr jēgas un sava attīstības virziena atrašana kļūst arvien sarežģītāka.

5.3. MI atbalstīta karjeras konsultēšana: četri instrumenti, piecas pieejas, viens jaunietis | Dace Briede-Zālīte (Latvija)

Euroguidance Pārrobežu seminārā 2026 Budapeštā Dace Briede-Zālīte, SIA “Tet” Apmācību un produktivitātes direktore un Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas (LKAAA) priekšsēdētāja vadīja praktisku semināru "MI atbalstīta karjeras konsultēšana: četri instrumenti,  piecas pieejas, viens jaunietis." Darbnīcā tika demonstrēts GDPR prasībām atbilstoši anonimizēts konsultācijas gadījums, izmantojot vairākas biznesa stratēģiskās analīzes pieejas, ko reāllaikā uzraudzīja MI rīks Fathom AI, kam sekoja debates par MI ētiskajām robežām karjeras konsultēšanā.

Darbnīcā izkristalizējās trīs galvenie secinājumi.

Pirmkārt, MI karjeras konsultēšanā vislabāk jāsaprot kā amortizācija - tas neaizstāj konsultantu, tas novērš konsultanta pārslodzi. Otrkārt, triangulācija pārspēj automatizāciju: četru rīku un piecu analītisko pieeju kombinācija nav uzskatāma par pārmērīgu darba sarežģīšanu. Tā ir kārtība, kas aizsargā jaunieti no jebkura atsevišķa MI modeļa neobjektivitātes. Treškārt, supervīzija tagad ir demokratizēta - tādu rīku kā Fathom AI pieejamība nozīmē, ka ikviens konsultants neatkarīgi no organizācijas lieluma vai budžeta var saņemt konkrētu, uz pierādījumiem balstītu atgriezenisko saiti pēc katras sesijas. Konsultanta profesijai tas nozīmē nebijušas iespējas profesionālajā attīstībā.

Izmantojot šo praktisko metožu, mākslīgā intelekta uzraudzītas konsultācijas demonstrācijas un ētisko debašu kombināciju, seminārs dalībniekiem nodrošināja gan darba rīku komplektu, gan kritisko perspektīvu, īstenojot vadošo principu: "Biznesa labā prakse - pielāgota karjeras konsultācijām".

5.4. Digitālie rīki un profesiju izzināšana – karjeras iespēju izpēte ar inovāciju palīdzību | Jelena Stefanović, Milica Lekić and Marko Cenić (Serbija)

Serbijas ekspertu vadītajā darbnīcā dalībnieki iepazinās ar Serbijas Darba informācijas centru (Job info center) darbību un projektu “No izglītības līdz nodarbinātībai” (Education to Employment (E2E)). Serbijas eksperti dalījās pieredzē par to, kā karjeras atbalsta un konsultēšanas pakalpojumi tiek īstenoti Serbijā.

Darbnīcas dalībniekiem prezentēti vairāki digitālie rīki – standartizēti personības, interešu un kompetenču novērtēšanas instrumenti, - kurus eksperti izmanto ikdienas darbā, tostarp personības, interešu un kompetenču novērtēšanas testius – Identify, Wayfi un Basic Check. Kā atzīmēja eksperts Marko Ceničs: “Šie instrumenti ir īpaši nozīmīgi, jo palīdz cilvēkiem pieņemt pārdomātākus un informētākus lēmumus par savu karjeras ceļu”.

Darbnīcas laikā tika demonstrēta virtuālās realitātes (VR) tehnoloģiju izmantošana profesiju izzināšanā. VR sniedz drošu, praktisku un iesaistošu iespēju iepazīt dažādas profesijas un gūt reālistisku priekšstatu par darba vidi vēl pirms nozīmīgu karjeras izvēļu izdarīšanas. Darbnīcā tika demonstrētas iespējas simulēt reālas darba situācijas, vienlaikus analizējot šādu tehnoloģiju priekšrocības un ierobežojumus karjeras atbalsta procesā.

Marko Ceničs atzina: “Viena no būtiskākajām atziņām bija tā, ka mākslīgais intelekts nevar aizstāt karjeras konsultantus, personisku saskarsmi un profesionālu konsultēšanu. Tomēr tas var kļūt par spēcīgu sabiedroto, palīdzot speciālistiem sniegt efektīvāku, pieejamāku un personalizētāku atbalstu klientiem arvien sarežģītākā darba tirgū.”

5.5. Ar tevi vai bez tevis: vai karjeras atbalstā joprojām vajadzīgs cilvēks? | Tatiana Fernandes Pereira (Portugāle)

Darbnīcā “With or Without You: Do We Still Need Humans in Career Guidance?”, ko vadīja Portugāles pārstāve Tatjana Fernandesa Pereira no Izglītības, kvalitātes un novērtēšanas institūta (Instituto de Educação, Qualidade e Avaliação (EduQA)), risināja jautājumu par mākslīgā intelekta arvien pieaugošo lomu karjeras atbalstā un cilvēka – karjeras konsultanta, psihologa vai pedagoga – vietu šajā procesā. Darbnīcas nosaukums, atsaucoties uz pazīstamo grupas U2 dziesmu “With or Without You”, rosināja dalībniekus kritiski pārdomāt, vai tehnoloģijas var aizstāt speciālista klātbūtni brīžos, kad jāpieņem nozīmīgi izglītības, darba un dzīves lēmumi.

Prezentācijas sākumā Tatjana Fernandesa iepazīstināja ar izglītības psiholoģijas un karjeras atbalsta sistēmu Portugāles skolās, uzsverot, ka skolas psihologa darbs aptver vairākas būtiskas jomas: psiholoģisko atbalstu un konsultēšanu, attiecību veidošanu izglītības darbinieku kopienā, kā arī profesionālās un karjeras attīstības veicināšanu. Portugāles piemērs parādīja, ka karjeras atbalsts nav vienreizējs lēmuma pieņemšanas brīdis, bet gan ilgtermiņa process, kas sākas ar interešu izpēti, pašizziņu un sociāli emocionālo prasmju attīstību un turpinās ar izglītības iespēju izpēti, individuālu izvērtēšanu un atbalstu karjeras lēmumu pieņemšanā.

Darbnīcas diskusiju daļā dalībnieki tika aicināti izvērtēt, vai MI var būt “labs konsultants”. Ar praktiskiem jautājumiem – piemēram, vai sarežģītā dzīves situācijā cilvēks drīzāk vērstos pie drauga, ārsta, speciālista vai MI – tika iezīmēta būtiska atšķirība starp informācijas sniegšanu un cilvēcisku atbalstu. Prezentācijā tika aplūkoti dažādi MI izmantošanas veidi karjeras atbalstā, tostarp attēlu ģenerēšana, prezentāciju veidošana, daudzfunkcionālas MI platformas un čatboti, vienlaikus uzsverot, ka tehnoloģiju ienākšanu šajā jomā nav iespējams ignorēt –  “Vēju nevar apturēt ar rokām”. 

Noslēgumā dalībnieki strādāja grupās, lai izvērtētu MI integrācijas iespējas dažādos karjeras konsultēšanas posmos un aspektos (uzticēšanās veidošana, pašizziņa, karjeras un izglītības iespēju izpēte, lēmumu pieņemšana, rīcības plānošana, darba meklēšana, karjeras pāreju vadība, ētika un taisnīgums). Dalībnieki kopīgi strādāja ar matricu, kurā pie karjeras konsultēšanas galvenajiem posmiem un to mērķiem tika pievienota informācija par cilvēka un MI pienesumu un to integrēšanas potenciālu karjeras konsultēšanas procesā. Tādējādi, dalībnieki izstrādāja īsu praktisku ceļvedi, kas palīdz saglabāt karjeras konsultanta profesionālās darbības principus, izmantojot arvien plašāk pieejamos digitālos risinājumus.

Portugāles ekspertes darbnīca kopumā rosināja dalībnieku diskusiju par cilvēka lomu mākslīgā intelekta laikmetā un atbildīgu, ētisku MI izmantošanu karjeras konsultēšanā, secinot, ka MI var kļūt par vērtīgu palīgu datu apstrādē, informācijas strukturēšanā un iespēju paplašināšanā, tomēr atbildīga, ētiska un cilvēkcentrēta karjeras atbalsta pamatā joprojām ir profesionāls eksperta viedoklis, empātija un spēja veidot uz uzticēšanos balstītas attiecības ar klientu.

5.6. No digitālajiem vaļaspriekiem līdz karjeras kapitālam | Jana Kiralj Lacković (Horvātija)

Darbnīcā “From Digital Hobbies to Career Capital: Informal Learning, Transferable Skills and Networks in The Digital World” Jana Kiraļ Lackoviča no Zagrebas Universitātes aktualizēja jautājumu par to, kā digitālie hobiji un tiešsaistes intereses var kļūt par nozīmīgu karjeras attīstības resursu.

Darbnīcas pamatā bija ideja, ka brīvā laika aktivitātes – spēļu spēlēšana, satura veidošana, dalība tiešsaistes kopienās, pašmācība lietotnēs vai sadarbība digitālās platformās – nav tikai izklaide, bet arī neformālās mācīšanās vide, kurā attīstās prasmes, identitāte un profesionālie kontakti. Prezentācijā uzsvērts, ka karjeras speciālistiem ir būtiski ieraudzīt šajās aktivitātēs klientu līdz šim neizmantoto potenciālu un palīdzēt to pārvērst karjeras kapitālā.

Darbnīcas dalībnieki tika aicināti pārdomāt, no kurienes rodas cilvēka stiprās puses un kā tās iespējams atpazīt arī ārpus formālās izglītības vai darba pieredzes. Īpaša uzmanība tika pievērsta hobiju iedalījumam trīs grupās: pilnībā bezsaistes hobiji, hibrīdi hobiji un digitālie hobiji. Šāds skatījums palīdz saprast, ka pat šķietami “nedigitālām” interesēm bieži ir digitāls paplašinājums – piemēram, informācijas meklēšana, dalība tematiskās grupās vai pieredzes apmaiņa tiešsaistes kopienās.

Praktiskajā daļā dalībnieki analizēja, kādas pārnesamās prasmes rodas no hibrīdiem un digitāliem hobijiem: tehniskās prasmes, komunikācija, sadarbība, līderība, stratēģiskā domāšana, problēmu risināšana un pašvadīta mācīšanās. Tāpat tika apspriests, kā šīs prasmes iztulkot darba tirgum saprotamā valodā – CV, motivācijas vēstulēs un darba intervijās. Darbnīcā uzsvēra, ka digitālās kopienas var darboties arī kā sociālais kapitāls: vieta, kur veidojas reputācija, sadarbības pieredze, paziņu loks, profesionāli kontakti un pat piekļuve darba iespējām.

Galvenais darbnīcas vēstījums – karjeras konsultēšanā hobiji nav mazsvarīga sarunas tēma, bet gan vērtīgs instruments klienta stipro pušu, motivācijas un potenciāla izzināšanai. Digitālās vides darbojas kā mācīšanās ekosistēmas, kurās cilvēki eksperimentē, saņem atgriezenisko saiti, mācās no līdziniekiem un pakāpeniski veido profesionālo pašapziņu. Tādēļ karjeras speciālistu uzdevums ir palīdzēt klientiem atpazīt šo pieredzi, piešķirt tai vērtību un stratēģiski izmantot to tālākajā izglītības, nodarbinātības vai uzņēmējdarbības ceļā.

5.7. Pārrobežu semināra kopīgās atziņas

Seminārā izskanējušās atziņas apliecināja, ka karjeras atbalsta nākotnē arvien nozīmīgāka būs līdzsvara meklēšana starp tehnoloģiju sniegtajām iespējām un cilvēka profesionālo kompetenci. Mākslīgais intelekts un digitālie rīki var kļūt par vērtīgu atbalstu karjeras konsultēšanā, tomēr kvalitatīva karjeras atbalsta pamatā arī turpmāk būs uzticēšanās, empātija, individuāla pieeja un speciālista spēja palīdzēt cilvēkam izprast savas iespējas mainīgajā darba tirgū.

Pārrobežu seminārs vēlreiz apliecināja starptautiskas pieredzes apmaiņas nozīmi karjeras atbalsta speciālistu profesionālajā pilnveidē. Tas sniedza iespēju mācīties no kolēģiem dažādās Eiropas valstīs, iepazīt inovatīvas pieejas, veidot jaunus kontaktus un stiprināt sadarbību. Euroguidance tīkla CBS valstu darba grupas organizētais seminārs ik gadu kalpo kā nozīmīga platforma jaunu ideju attīstīšanai un kvalitatīvu karjeras atbalsta pakalpojumu pilnveidei Eiropā. Ar visu CBS 2026 semināra darbnīcu prezentācijām iespējams iepazīties šeit.

6. Academia 2026 mācību vizītes dalībnieki iepazīst karjeras izglītības sistēmu Latvijā

Rakstu sagatavoja: Rakstu sagatavoja: Euroguidance Latvija programmas vadītāja Ilze Astrīda Jansone un vecākais eksperts Ralfs Spāde

Academia programmas ietvaros no š.g. 21. līdz 23. aprīlim Euroguidance Latvija organizēja trīs dienu pieredzes apmaiņas mācību vizīti Latvijā ar mērķi sekmēt karjeras atbalsta speciālistu profesionālo kompetenču pilnveidi. Vizītē piedalījās astoņi karjeras atbalsta speciālisti no Austrijas, Dānijas, Francijas, Spānijas, Vācijas un Zviedrijas.

2026. gada mobilitātes programmā dalībnieki iepazina Latvijas karjeras attīstības atbalsta un karjeras izglītības sistēmu, apmeklēja vispārējās izglītības iestādi/metodiskā atbalsta centru un piedalījās novērošanas praksē Turaidas Muzejrezervātā.

Šajā rakstā sniedzam ieskatu pieredzes apmaiņas aktivitātēs.

6.1. Valsts izglītības attīstības aģentūras apmeklējums (VIAA)

Pirmajā dienā dalībnieki viesojās Valsts izglītības attīstības aģentūrā, kur tika iepazīstināti ar karjeras attīstības atbalsta sistēmu Latvijā, Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētajām karjeras izglītības vadlīnijām, plāniem un metodēm, kā arī ESF Plus projekta aktivitātēm STEM un pilsoniskās līdzdalības jomā. Ievads palīdzēja dalībniekiem izprast Latvijas karjeras atbalsta sistēmas pamatprincipus un sagatavoja turpmākajai pieredzes apmaiņai vizītes laikā. 

Dalībnieki guva ieskatu karjeras atbalsta īstenošanā skolās – karjeras informācijas sniegšanā, individuālajās un grupu konsultācijās, uzņēmumu un izglītības iestāžu apmeklējumos, profesionāļu vieslekcijās, darba izmēģinājumos un Karjeras nedēļas aktivitātēs. Prezentācijā tika aplūkoti arī karjeras atbalsta kvalitātes kritēriji izglītības iestāžu akreditācijā un karjeras konsultantu sagatavošana Latvijā, tostarp aktualizētais karjeras konsultanta profesijas standarts, profesionālā maģistra studiju programma un pedagogu profesionālās pilnveides iespējas. Ārvalstu speciālisti tika iepazīstināti ar Latvijas karjeras izglītības resursiem un digitālajiem rīkiem, tostarp Nacionālo izglītības iespēju datubāzi NIID.LV, vietni “Profesiju pasaule”, karjeras testiem un sākumskolas skolēniem paredzēto spēli “Kļūšu par profesionāli!”. 

Dalībnieki tika iepazīstināti arī ar 2016.–2023. gada ESF projektā izstrādātajiem materiāliem — karjeras atbalsta īstenošanas vadlīnijām, 100 karjeras attīstības atbalsta metodikām, Karjeras attīstības atbalsta pasākumu plāna paraugiem vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības iestādēm, kā arī individuālo karjeras konsultāciju rokasgrāmatu. Tika uzsvērts, ka ESF atbalsts palīdzējis veidot sistemātisku, iekļaujošu un vienotu karjeras atbalsta pieeju Latvijā, ciešāk sasaistot karjeras izglītību ar darba tirgus vajadzībām un nodrošinot skolām praktiski izmantojamus resursus ikdienas darbam.

Dalībnieki guva ieskatu par ESF Plus projektu “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei”, kas Latvijā tiek īstenots no 2025. līdz 2028. gadam un vērsts uz izglītības kvalitātes, iekļaujošas pieejas un darba tirgum nozīmīgu prasmju attīstību. Prezentācijā tika uzsvērts, ka projekts piedāvā skolēniem plašākas mācīšanās pieredzes, apvienojot formālo, neformālo un pieredzē balstīto mācīšanos, īpaši akcentējot STEM jomas un pilsonisko līdzdalību kā nozīmīgu pamatu apzinātām karjeras izvēlēm. Tika akcentēts, ka šāda pieredzē balstīta pieeja palīdz jauniešiem sasaistīt mācību saturu ar reālās dzīves situācijām, profesijām un sabiedrības vajadzībām, vienlaikus veicinot karjeras vadības prasmju, sadarbības, problēmrisināšanas un pilsoniskās atbildības attīstību. Aktivitātes pieejamas pirmsskolas bērniem, vispārējās izglītības skolēniem un profesionālās izglītības audzēkņiem, savukārt to kvalitāti nodrošina VIAA pārvaldīts digitāls aktivitāšu katalogs un pedagogu atgriezeniskā saite.

6.2. Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzija un Rīgas Karjeras izglītības atbalsta centrs

Vizītes turpinājumā Academia dalībnieki apmeklēja Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāziju un Rīgas Karjeras izglītības atbalsta centru, kur notika praktiska dažādu valstu karjeras atbalsta un konsultēšanas pieeju un metožu iepazīšana.

Rīgas Karjeras izglītības atbalsta centrs | Vera Lapkovska

Academia mācību mobilitātes laikā dalībnieki apmeklēja Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāziju, kur skolas karjeras konsultante un Rīgas Karjeras izglītības metodiskā centra Pārdaugavas filiāles vadītāja Vera Lapkovska iepazīstināja ar karjeras atbalsta darbu skolā, kā arī ar Rīgas Karjeras izglītības atbalsta centru (KIAC) darbību kopumā un Ziemeļvalstu ģimnāzijā izveidoto centru. Centru mērķis ir sniegt metodisku, informatīvu un konsultatīvu atbalstu Rīgas vispārizglītojošo skolu karjeras konsultantiem, pedagogiem un karjeras atbalsta koordinatoriem, uzlabojot bērnu un jauniešu piekļuvi kvalitatīvam karjeras atbalstam.

Dalībnieki uzzināja par Ziemeļvalstu ģimnāzijas holistisko pieeju skolēna izaugsmei, kurā panākumi tiek saistīti ar cieņu, atbildību un darbu, kā arī ar radošumu, komunikācijas prasmēm, prezentācijas prasmēm un drosmi eksperimentēt.  Vera Lapkovska akcentēja, ka karjeras atbalsts skolā ir komandas darbs, kurā iesaistās skolas vadība, klašu audzinātāji, priekšmetu skolotāji, psihologs, sociālais pedagogs, bibliotekārs, interešu izglītības pedagogi un karjeras konsultants.

Šāda pieeja ļauj skolēniem pakāpeniski sasaistīt mācību saturu ar reālās dzīves situācijām, darba pasauli un savām nākotnes izvēlēm.

Skolā karjeras izglītība tiek integrēta mācību procesā, klases stundās, ārpusstundu aktivitātēs un interešu izglītībā, palīdzot skolēniem attīstīt karjeras vadības prasmes – sevis izzināšanu, karjeras iespēju izpēti un spēju pieņemt pārdomātus lēmumus par turpmāko izglītību un profesionālo virzību.

Kā praktiski karjeras atbalsta piemēri tika minētas karjeras stundas, projektu nedēļas, “Ēnu diena”, tikšanās ar absolventiem, vecākiem un profesionāļiem, uzņēmumu un karjeras centru apmeklējumi, Karjeras nedēļa, kā arī skolēnu pieredzes un kompetenču “portfeļa” veidošana.

Savukārt KIAC darbība balstās pieredzes apmaiņā, profesionālās pilnveides semināros, sadarbības tīklu veidošanā un karjeras izglītības integrēšanā kompetenču pieejā balstītā mācību saturā. Īpaša uzmanība tika pievērsta praktiskiem karjeras atbalsta risinājumiem – digitālo rīku izmantošanai konsultēšanā, metodisko materiālu un spēļu izstrādei, kā arī sadarbībai ar skolām, pašvaldībām, VIAA un citām karjeras atbalsta sistēmā iesaistītajām institūcijām.

Apmeklējums ļāva ārvalstu speciālistiem iepazīt vienu no pieejām karjeras atbalsta koordinēšanai pēc ESF projekta KAVPII īstenošanas, vienlaikus sasaistot to ar plašāku mērķi – dažādot skolēnu mācīšanās pieredzi un palīdzēt viņiem pieņemt informētākus lēmumus par izglītības un karjeras izvēlēm. Šāda pieeja sasaucas arī ar ESF Plus projekta mērķi nodrošināt bērniem un jauniešiem STEM un pilsoniskās līdzdalības norises, kas palīdz sasaistīt mācību teoriju ar praksi un veicina izpratni par darba tirgus prasībām.

Academia dalībnieki dalījās ar savas valsts un pārstāvētās iestādes karjeras atbalsta / konsultēšanas praksi un pieredzi kā arī ar darbā izmantotajām metodēm.

6.3. Dānijas pieredze: Kristine Vormslev Hernvig un Louise Lassen

Kristīne Vormsleva Hernviga (Kristine Vormslev Hernvig) un Luīze Lasena (Louise Lassen), karjeras konsultantes Hillerēdas (Hillerød), un Halsnēsas (Halsnæs) pašvaldībās Dānijā, prezentācijā iepazīstināja ar Dānijas izglītības sistēmas pamatprincipiem – izglītība ir pieejama visiem, lielākoties bez maksas, un tās mērķis ir dot zināšanas un prasmes aktīvai līdzdalībai sabiedrībā visa mūža garumā. Karjeras atbalsts sākas jau 7. klasē un turpinās līdz pamatskolas noslēgumam, bet atsevišķos gadījumos – piemēram jauniešiem ar īpašām vajadzībām – līdz pat 25 gadu vecumam, palīdzot izvēlēties vispārējo vai profesionālo vidējo izglītību.

Īpaši tika izcelta uzticamu attiecību veidošana ar skolēniem un vecākiem, jo konsultantu darbs nav tikai informācijas sniegšana, bet arī motivācijas, pārliecības un drošas vides radīšana jaunieša izvēļu pieņemšanai.  Kā nozīmīgs jaunums tika minēta “Junior Vocational Training” pieeja, kas ļauj 8.–9. klašu skolēniem apvienot mācības skolā ar praktisku pieredzi uzņēmumos, tā veicinot interesi par profesionālo izglītību un ciešāku saikni ar darba tirgu.

Pieredzes apmaiņa: metodes prezentācija

Dānijas karjeras konsultantes iepazīstināja Academia dalībniekus ar pašizziņas metodi, kas palīdz jauniešiem pārdomāt karjeras izvēli no dažādiem skatpunktiem un labāk iepazīt savas stiprās puses.

Attēlā redzama aplī veidota jautājumu sistēma, kur katra pietura pievērš uzmanību citam izvēli ietekmējošam faktoram — vecāku gaidām, sabiedrības spiedienam, bažām, hobijiem, jautājumiem par izglītību, iespējai mainīt lēmumu, stereotipiem un personīgajām stiprajām pusēm.

Dalībnieks, atbildot uz šiem jautājumiem, pamazām veido skaidrāku priekšstatu par to, kas viņam padodas, kas interesē un kādi apstākļi var ietekmēt izglītības vai profesijas izvēli.

Metodes vērtība ir tajā, ka tā neuzspiež vienu “pareizo” karjeras ceļu, bet rosina domāt, jautāt un izvērtēt savu situāciju plašāk.

Tā palīdz saprast, ka karjeras izvēle nav tikai lēmums par konkrētu skolu vai profesiju, bet arī process, kurā jāņem vērā savas intereses, prasmes, vērtības un ārējā vide.

Īpaši nozīmīgi ir tas, ka metode ļauj jaunietim ieraudzīt savas stiprās puses praktiskā kontekstā — piemēram, caur hobijiem, problēmu risināšanu, spēju meklēt informāciju vai drosmi mainīt virzienu, ja sākotnējā izvēle vairs nešķiet piemērota.

6.4. Spānijas pieredze | Alberto Manuel Rodríguez Lijó

Vigo Audiovizuālās integrētās profesionālās izglītības centra (CIFP Audiovisual de Vigo) karjeras konsultants Alberto Manuels Rodrigess Liho (Alberto Manuel Rodríguez Lijó) iepazīstināja ar Galīsijas reģionā īstenoto profesionālās izglītības modeli audiovizuālajā jomā. Vigo centrs ir publiska un bezmaksas profesionālās izglītības iestāde, kas specializējas attēla, skaņas, audiovizuālās produkcijas, 3D animācijas un interaktīvo mediju programmās, piesaistot gan jauniešus, gan pieaugušos, kuri vēlas pilnveidot savas prasmes praktiskā mācību vidē. Obligātās prakses uzņēmumos veido 500 stundas jeb ceturto daļu no mācību programmas, un izglītības iestāde palīdz audzēkņiem atrast piemērotas prakses vietas medijos, fotostudijās, producentu kompānijās, pasākumu un skaņas nozarē.

Tika aktualizēti arī izaicinājumi, tostarp nevienmērīgs dzimumu līdzsvars skaņas tehnoloģiju programmās un nepieciešamība elastīgi risināt prakses iespējas, piemēram, 3D animācijas jomā, kur piemērotu uzņēmumu skaits reģionā ir ierobežots.  Tika uzsvērts cik nozīmīga profesionālajā izglītībā ir cieša sadarbība ar darba devējiem, praktiska mācību pieeja un mērķtiecīgs karjeras atbalsts visā mācību garumā.

Spānijas eksperts raksturoja karjeras konsultanta lomu kā tiltu starp izglītību un darba tirgu: konsultants informē topošos un esošos audzēkņus par mācību un nodarbinātības iespējām, uztur darba piedāvājumu platformu absolventiem, kā arī organizē seminārus ar nozares ekspertiem un bijušajiem audzēkņiem.

Pieredzes apmaiņa: metodes prezentācija

Spānijas eksperts, daloties ar pieredzi, uzsvēra, ka profesionālā izglītība daudziem jauniešiem paver iespēju “atrast savu vietu pasaulē” – īpaši tiem, kuri vispārējā izglītībā nav jutušies veiksmīgi, bet vēlāk spēj izveidot pārliecinošu nākotni kādā izvēlētā profesijā. Viņa ikdienas darbs balstās nevis sarežģītās metodoloģijās, bet gan mērķtiecīgā informācijas sniegšanā: individuālās sarunās, grupu tikšanās reizēs, semināros, darbnīcās un absolventu pieredzes stāstos, lai audzēkņi labāk izprastu studiju un darba tirgus iespējas.

Alberto Manuels Rodrigess Liho iepazīstināja ar vairākiem praktiskiem digitālajiem rīkiem karjeras informācijas meklēšanai, izglītības iespēju salīdzināšanai un darba piedāvājumu atrašanai – tiešsaistes lietotnēm (Spānijas profesionālās izglītības iespēju portāls) un reģionālās pārvaldes resursiem, kuros iespējams meklēt profesionālās izglītības programmas, universitāšu studijas, moduļus un darba piedāvājumus, tostarp arī viņa pārstāvētās profesionālās izglītības iestādes (CIFP Audiovisual de Vigo) apkopotās vakances un Eiropas mēroga iespējas EURES platformā.

Īpašu uzmanību viņš pievērsa arī mākslīgā intelekta ienākšanai karjeras atbalstā: jaunieši arvien biežāk informāciju meklē nevis tīmekļvietnēs, bet MI rīkos, tādēļ konsultanta uzdevums ir palīdzēt viņiem kritiski izvērtēt informācijas uzticamību un nepieņemt nozīmīgus lēmumus, balstoties uz nepārbaudītiem avotiem.

6.5. Francijas pieredze | Jean Marc Setti

Žans Marks Setti (Jean Marc Setti) no Žaka Prevēra liceja (Lycée Jacques Prévert) Francijā prezentācijā dalījās pieredzē darbā ar jauniešiem, kuri priekšlaicīgi pārtraukuši mācības vai atrodas šāda riska situācijā. Lai gan Francijā izglītība ir bezmaksas un obligāta no 6 līdz 16 gadu vecumam, izvēle starp vispārējās un profesionālās izglītības ceļu pēc aptuveni 15 gadu vecuma praksē ne vienmēr ir vienlīdz elastīga. Īpaši tas skar skolēnus ar mācīšanās grūtībām vai zemākiem sasniegumiem, kuri nereti tiek virzīti uz profesionālo izglītību bez patiesas izvēles sajūtas, tā palielinot motivācijas zuduma un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku.

Francijas eksperts arī pats piedzīvojis mācīšanās un karjeras izvēles grūtības, tomēr vēlāk ieguvis maģistra grādu psiholoģijā un šobrīd strādā kā speciālais pedagogs un mācību koordinators. Viņa veidotās vienu gadu ilgās programmas palīdz 15–17 gadus veciem jauniešiem atjaunot pārliecību, pārvarēt iepriekš iegūto negatīvo skolas pieredzi, iepazīt dažādas profesijas praksē un pakāpeniski veidot savu profesionālo karjeru.

Žans Marks Setti savā prezentācijā uzsvēra, ka jauniešu atgriešanās izglītībā nav tikai administratīvs jautājums – tai nepieciešams laiks, uzticēšanās un individuāla pieeja. Efektīvs atbalsts nozīmē ne vien strukturētu mācību piedāvājumu, bet arī pacietīgu attiecību veidošanu un drošas vides radīšanu, kurā jaunietis var atgūt motivāciju turpināt izglītību.

Pieredzes apmaiņa: metodes prezentācija

Francijas eksperta pieredzes stāstījuma centrā ir skolēnu pakāpeniska un individuāli pielāgota atgriešana mācību procesā. Viņš uzsvēra, ka izglītības pārtraukšanas riskā esošiem jauniešiem neder vienots grafiks un vienādas prasības visiem – līdzīgi kā pēc lauztas kājas nevar uzreiz skriet, arī pēc neveiksmīgas skolas pieredzes jaunietim vajadzīgi mazi, droši soļi, personisks plāns un iespēja sākt, piemēram, tikai ar vienu vai divām mācību stundām dienā.

Žans Marks Setti akcentēja, ka būtiska loma ir individuālām sarunām, kuru laikā speciālais pedagogs cenšas saprast, kas skolēnam ir vajadzīgs, ko viņš vēlas un kāds ir viņa mērķis – reizēm tas nozīmē palīdzēt sagatavot CV, reizēm meklēt prakses iespēju vai vienkārši atgūt pašapziņu pārliecību par savām spējām.  Viņš kritizēja pieeju, kurā visiem skolēniem tiek prasīts viens un tas pats, izmantojot tēlainu salīdzinājumu ar zivi, ziloni un govi, kam visiem jāuzkāpj kokā: šāda sistēma daļai bērnu liek justies “neiederīgiem”, lai gan patiesībā viņiem vienkārši vajadzīgs cits ceļš uz mācīšanos.

Francijas eksperta prezentētā pieredze un pieeja nav “revolucionāra”, kā viņš pats norādīja, bet gan ļoti praktiska, humāna un uz uzticēšanos balstīta pieeja – individualizēt mācību procesu, nevairot jauniešu negatīvo skolas pieredzi un palīdzēt viņiem soli pa solim atgūt motivāciju, pašapziņu un atrast savu vietu izglītībā vai darbā.

6.6. Vācijas pieredze | Sandra Haunstetter

Karjeras konsultante Sandra Haunstetere (Sandra Haunstetter) no Federālās nodarbinātības aģentūras Nirnbergā iepazīstināja ar Vācijas strukturēto karjeras atbalsta sistēmu un savu ikdienas darbu, atbalstot skolēnus pārejā no skolas uz profesionālo dzīvi. Viņa uzsvēra, ka Vācijas izglītības sistēmā jauniešiem ir plašas, bet vienlaikus sarežģītas izvēles iespējas – tostarp duālā profesionālā izglītība, kas apvieno mācības uzņēmumā un profesionālas izglītības iestādē, kā arī akadēmiskās studijas un dažādi tālākizglītības ceļi. Federālās nodarbinātības aģentūras karjeras konsultācijas jauniešiem Vācijā ir bezmaksas, brīvprātīgas, neitrālas un veidotas kā ilgtermiņa process, nevis vienreizēja konsultācija.

Sandra Haunstetere dalījās arī praktiskā piemērā par kādu jaunieti, kuram vairāku gadu laikā, sadarbojoties ar jaunatnes sociālo dienestu un mentoru, izdevās stabilizēt dzīves situāciju un noslēgt profesionālās apmācības līgumu. Veiksmīga karjeras attīstība bieži nozīmē ne tikai profesijas izvēli, bet arī jaunieša pašapziņas, lēmumu pieņemšanas prasmju un uz uzticēšanos balstītu attiecību veidošanu.

Kolēģes prezentācija ļāva secināt, ka Vācijā karjeras atbalsts jauniešiem ir mērķtiecīgi strukturēts, ilgtermiņā veidots process, kas palīdz orientēties sarežģītajā izglītības un darba tirgus sistēmā. Īpaši nozīmīga ir agrīna un individuāla pieeja – konsultanta uzdevums ir nevis pieņemt lēmumu jaunieša vietā, bet stiprināt viņa pašizziņu, pārliecību un spēju izvēlēties sev piemērotu ceļu. Prezentācija arī parādīja, ka veiksmīgai pārejai no mācībām uz darba dzīvi bieži nepieciešama cieša sadarbība starp skolu, nodarbinātības dienestu, sociālajiem atbalsta dienestiem, mentoriem un uzņēmumiem.

Pieredzes apmaiņa: metodes prezentācija

Sandra Haunstetere Academia dalībniekus iepazīstināja ar dinamisku un viegli īstenojamu metodi darbam ar skolēnu grupām. Tā īpaši noder situācijās, kad jaunieši ir pasīvi, noguruši vai grūti iesaistāmi sarunā. Metodes laikā dalībniekiem jāpieceļas un, balstoties uz pirmajām izjūtām, jāizvēlas viens no diviem šķietami pievilcīgiem ceļojuma galamērķiem – Ņujorka vai Parīze.

Pēc sākotnējās izvēles grupas dalībnieki pakāpeniski tiek iepazīstināti ar jauniem nosacījumiem: brauciena ilgumu, laikapstākļiem, izmaksām, uzstāšanās skaitu, dzīvošanas apstākļiem, pieejamo finansējumu un pienākumu sarakstu, kas būs jāpilda pēc atgriešanās no ceļojuma. Šādi dalībnieki paši piedzīvo, kā sākotnēji emocionāla un spontāna izvēle var mainīties, kad kļūst zināmi citi praktiskie apstākļi. Metode ļauj uzskatāmi parādīt, ka arī karjeras izvēlē ar pirmo iespaidu, draugu ietekmi vai priekšstatu par pievilcīgu profesiju vien nepietiek – nepieciešams izvērtēt savas vajadzības, resursus, ierobežojumus un izvēles iespējamās sekas.

Galvenā Vācijas ekspertes atziņa par šīs metodes izmantošanu bija, ka karjeras izvēle jaunietim jāpadara redzama, piedzīvojama un analizējama. Aktīva pārvietošanās telpā, izvēles maiņa un kopīga refleksija palīdz atvērt sarunu par to, kā tiek pieņemti lēmumi un kas cilvēkam patiesībā ir svarīgi. Karjeras konsultanta uzdevums šādā procesā nav dot gatavu atbildi, bet rosināt domāšanu, palīdzēt apzināties motivāciju un uzdot jautājumus, kas jaunieti ved no spontāna “man patīk” uz pārdomātu, pamatotu un sev piemērotu karjeras lēmumu.

6.7. Austrijas pieredze | Anita Stix

Nevalstiskās organizācijas ABZ Austria izglītības un karjeras konsultante Anita Stiksa (Anita Stix) iepazīstināja ar Lejasaustrijas izglītības un karjeras konsultāciju tīkla ABZ darbību, kas no sākotnēji neliela projekta kļuvis par atpazīstamu un pieprasītu atbalsta sistēmu pieaugušajiem. Viņa uzsvēra, ka konsultācijas ir bez maksas un pieejamas plašam iedzīvotāju lokam – gan nodarbinātajiem, gan bezdarbniekiem, gan cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties darba tirgū, mainīt profesiju, atrast piemērotas mācības vai saņemt informāciju par finansējuma iespējām. Tīkls apvieno astoņas institūcijas, nodrošina ap 10 000 konsultāciju gadā, darbojas vairāk nekā 90 vietās Lejasaustrijā un piedāvā atbalstu klātienē, pa tālruni, videoformātā, tiešsaistē un grupu nodarbībās.

Īpašu uzmanību Anita pievērsa tam, ka lauku reģionos konsultantiem ir “jādodas pie cilvēkiem”, jo mobilitāte, attālumi un atšķirīgās iespējas pilsētās un lauku teritorijās būtiski ietekmē cilvēku izglītības un darba izvēles. Prezentācijā viņa akcentēja arī mūsdienu izaicinājumus – demogrāfiskās pārmaiņas, dzīves dārdzību, migrāciju, mentālās veselības problēmas, klimata pārmaiņas un darba tirgus transformāciju, kas arvien biežāk liek cilvēkiem atkārtoti izvērtēt savu turpmāko karjeras ceļu. Kā nozīmīgu attīstības virzienu Anita izcēla “zaļā” karjeras atbalsta pieeju, kur karjeras konsultēšana tiek papildināta ar ilgtspējas skatījumu, palīdzot cilvēkiem izprast profesiju un darba izvēļu ietekmi uz vidi, kā arī iepazīt “zaļās” darbavietas un atbilstošas mācību iespējas.

Pieredzes apmaiņa: metodes prezentācija

Austrijas eksperte iepazīstināja ar ABZ konsultāciju tīkla kolēģu profesionālās pilnveides formātu “Superpower Hour” – īsām, praktiskām tiešsaistes sesijām, kurās konsultanti dalās ar metodēm, mācībās gūtām atziņām un izmantojamiem vingrinājumiem ikdienas darbam. Šis zināšanu apmaiņas formāts tiek organizēts kā rīta tiešsaistes sesija, kurā katrs dalībnieks 10–15 minūtēs iepazīstina ar kādu praktisku tēmu, metodi vai mācībās gūtu atziņu; sesijas tiek arī ierakstītas, lai tās varētu noskatīties vēlāk. Kā piemēru viņa prezentēja nodarbību par balsi un ķermeņa valodu, uzsverot, ka konsultanta ietekmi veido ne tikai saturs, bet arī balss tembrs, stāja, elpošana, acu kontakts un pauzes.

Praktiskajā daļā Anita demonstrēja vienkāršus vingrinājumus – izstaipīšanos un stājas sakārtošanu, lūpu vingrinājumu dūkšanu “mmm” un “nnn”, elpošanu caur diafragmu “sveču nopūšanai” un artikulācijas vingrinājumu “pa-ta-ka”, kas palīdz sagatavot balsi, mazināt spriedzi un runāt skaidrāk. Viņas vēstījums bija īpaši nozīmīgs karjeras konsultantu darbā: balss ir profesionāls instruments, kas palīdz uzturēt enerģiju, veidot uzticēšanos un pārliecinoši vadīt gan individuālas konsultācijas, gan grupu nodarbības, tostarp tiešsaistē. Anita uzsvēra, ka balss un ķermeņa valoda ir trenējamas prasmes, un pat ļoti vienkārši vingrinājumi var ātri uzlabot klātbūtnes sajūtu un pašpārliecību.

6.8. Zviedrijas pieredze | Tina Ryde, Lina Forsberg

Gagnefas pieaugušo izglītības centra karjeras konsultante Tīna Rūde (Tina Ryde) iepazīstināja ar karjeras atbalsta sistēmu nelielā Zviedrijas pašvaldībā, kur viņa ir vienīgā karjeras konsultante uz aptuveni 10 000 iedzīvotāju.

Viņa uzsvēra individualizētas pieejas nozīmi pieaugušo izglītībā, palīdzot gan bezdarbniekiem, gan nodarbinātajiem plānot karjeras maiņu, pārkvalificēšanos vai atgriešanos izglītībā. Tika prezentēta Zviedrijā plaši izmantota digitālā karjeras plānošanas platforma Framtid.se, kurā pieejama informācija par vairāk nekā 2300 profesijām, atalgojuma līmeņiem, izglītības iespējām un darba tirgus prognozēm. Pēc konsultantes domām, šādi rīki palīdz paplašināt klientu redzesloku un veicina patstāvīgu karjeras iespēju izpēti arī pēc konsultācijas, ļaujot klientiem pieņemt pārdomātus lēmumus par savu nākotni.

Prezentācijā tika akcentēta arī Zviedrijas pieeja mūžizglītībai, tostarp valsts atbalsta programma pieaugušo pārkvalificēšanās iespējām, kas nodrošina finansiālu atbalstu cilvēkiem ar darba pieredzi, kuri vēlas mainīt savu profesiju. Zviedrijas eksperte secināja, ka strauji mainīgajā darba tirgū karjeras konsultantu galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem sagatavoties vairākkārtējām karjeras pārejām dzīves laikā un atrast piemērotākos attīstības ceļus.

Vienlaikus Zviedrijas eksperte norādīja, ka digitālie rīki jāizmanto kritiski. Diskusijā par mākslīgo intelektu viņa atzina, ka arvien vairāk cilvēku pirms tikšanās izmanto ChatGPT vai citus MI risinājumus informācijas iegūšanai, tomēr joprojām izvēlas vērsties pie karjeras konsultanta, jo vēlas cilvēcīgu sarunu, individuālu pieeju un palīdzību lēmumu pieņemšanā. Viņas ieskatā digitālie risinājumi ir vērtīgs palīgs informācijas apkopošanā, taču karjeras plānošanā izšķiroša nozīme joprojām ir profesionālam karjeras konsultantam, kas palīdz interpretēt informāciju un atrast piemērotāko attīstības ceļu katra konkrētā cilvēka situācijā.

Pieredzes apmaiņa: metodes prezentācija

Tīna Rūde iepazīstināja Academia dalībniekus ar pieeju “inward, outward, forward”, ko papildina “piltuves” metode. Tā palīdz jaunietim vispirms izzināt sevi, savas intereses un vērtības, pēc tam paplašināt skatījumu uz iespējamām profesijām un visbeidzot nonākt līdz konkrētam, reālistiskam rīcības plānam.

Metodes mērķis ir nevis uzreiz dot gatavu risinājumu, bet aktivizēt jaunieša iekšējo motivāciju, rosināt zinātkāri un palīdzēt saprast, kura izvēle ved tuvāk viņa ilgtermiņa mērķiem. Praksē to papildina aktivizējoši uzdevumi, piemēram, izvēļu simulācijas, kas parāda, ka karjeras lēmumus ietekmē ne tikai pirmā sajūta, bet arī informācija, vērtības, praktiskie apstākļi un citu cilvēku ietekme. Pieeja īpaši uzsver, ka karjeras ceļš nav taisna līnija – mainoties dzīves apstākļiem, cilvēks var atgriezties iepriekšējā posmā un pielāgot savus karjeras attīstības plānus.

Gēteborgas Karjeras atbalsta centra karjeras konsultante Līna Forsberga (Lina Forsberg) iepazīstināja ar pieeju, kuras pamatā ir attiecību veidošana, radošums un elastība, īpaši uzsverot sociālo taisnīgumu, kompensējošu atbalstu un sadarbību starp skolēniem, skolotājiem, vecākiem un citām iesaistītajām pusēm.  Viņas pieredzē karjeras konsultēšanā būtiska loma ir praktiskām un vizuālām metodēm – metaforām, zīmēšanai, attēlu izmantošanai, kā arī darbam grupās, kur jaunieši paši “būvē” savu turpmākās izglītības ceļu un apzinās, ka līdz mērķim var vest dažādi ceļi.  Īpaši spilgts piemērs bija “10 metru torņa” metode/filma, ko karjeras konsultante izmanto, lai ar skolēniem runātu par bailēm, šaubām, lielām pārmaiņām un tiesībām arī vilcināties vai atkāpties, nezaudējot iespēju mēģināt vēlreiz.  

Prezentācijā viņa arī parādīja, ka Gēteborgā karjeras atbalsts ir sistēmiski organizēts – pašvaldības Karjeras atbalsta centrs nodrošina profesionālu konsultēšanu skolēniem no 5. klases, piedāvā brīvi pieejamas konsultācijas un īpašas iniciatīvas jauniešiem, kuriem nepieciešams papildu atbalsts pārejā uz nākamo izglītības posmu. Kopumā Zviedrijas ekspertes pieredze apliecina, ka karjeras atbalsts nav tikai informācijas sniegšana, bet arī drošas, radošas un iedrošinošas vides veidošana, kur jaunietis var labāk saprast sevi, savas izvēles un iespējamos nākotnes ceļus.

7. Europass vēstneši

Rakstu sagatavoja: Akadēmiskās informācijas centrs - Nacionālais Europass centrs

Europass ir lielisks palīgs, sniedzot ikvienam nepieciešamo atbalstu mācību un karjeras attīstībā. Lai veicinātu informācijas izplatīšanu par Europass platformu, kā arī, lai palīdzētu jauniešiem un darba meklētājiem, 2025. gadā tika izveidota Europass vēstnešu programma. Vēstnešu programmas mērķis ir sniegt informāciju par Europass un tā piedāvātajām iespējām, lai viņi varētu šo informāciju nodot tālāk savā darbā ar jauniešiem un klientiem.

Kā mērķauditorija Europass vēstnešu programmai tika izvēlēti karjeras konsultanti, skolotāji un bibliotekāri, kas strādā ikdienā ar jauniešiem un darba meklētājiem, kam ir nepieciešama palīdzība savas karjeras uzsākšanā un attīstībā. Lai piesaistītu vēlamo vēstnešu programmas mērķauditoriju, programmas ietvaros tika rīkoti reģionālie semināri, kuri 2026. gada oktobrī norisinājās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā. Šie semināri ļāva dalībniekiem iepazīt Europass platformu, kā arī pašiem praktiski izmēģināt Europass piedāvātās iespējas un rīkus. Katra semināra noslēgumā interesentiem bija iespēja norādīt, ka tie vēlas kļūt par Europass vēstnešiem, lai tie varētu uzzināt aktuālo par Europass un izplatīt šo informāciju tālāk savā darbā. 

Vēstnešu programmas turpinājumā, 2026. gada februārī norisinājās tiešsaistes vebinārs, kas ļāva reģionālo semināru dalībniekiem dalīties savstarpējā pieredzes apmaiņā par Europass izmantošanu savā darbā. Tāpat dalībnieki guva jaunas zināšanas mākslīgā intelekta pielietošanā CV un motivācijas vēstules izveidē, kas kļūst aizvien aktuālāks mūsu ikdienas dzīvē.

Savukārt 2026. gada aprīlī norisinājās Europass vēstnešu programmas noslēguma pasākums, vienojot visus vēstnešus vienuviet. Noslēguma pasākuma tēma ietvēra prasmju pilnveidošanas nepieciešamību un mākslīgā intelekta izmantošanu. Prezentācijās sniegtā informācija ļāva dalībniekiem izprast, kāpēc mūsdienās ir nepieciešams pilnveidot prasmes visas dzīves garumā. Vēstnešu noslēguma pasākumā tika apbalvoti visaktīvākie vēstneši, kuri Europass programmas laikā pierādīja savas zināšanas par Europass platformu, dokumentiem un rīkiem, kā arī izrādīja interesi izmantot Europass savā darbā vai jau to bija aktīvi darījuši pirms kļuva par Europass vēstnešiem. Vēstnešu programma apliecina, ka ir būtiski informēt karjeras konsultantus, skolotājus, bibliotekārus un citus interesantus par Europass platformas sniegtajām iespējām, lai jaunieši un darba meklētāji zinātu, kur meklēt informāciju izglītības un karjeras atbalstam Eiropā.