Karjeras ziņas Nr.1/2022

1. Starptautiskās karjeras atbalsta asociācijas IAEVG 44. zinātniski-praktiskās konferences rezultāti

Pirmo reizi tradīcijām bagātā gadskārtējā IAEVG (International Association for Educational and Vocational Guidance) konference tika organizēta tiešsaistē. Tas ir mudinājis arī konferences rezultātus atspoguļot pirmajā digitālajā “Karjeras ziņu” numurā.

IAEVG konference bija vērienīgākais starptautiskais tiešsaistes pasākumus, kādu līdz šim organizējusi Valsts izglītības attīstības aģentūra, piedaloties 286 dalībniekiem no 45 valstīm, aptverot visus apdzīvotos kontinentus un pasaules laika joslas. Konferences nozīmību pastiprināja fakts, ka tā notika IAEVG 70. jubilejas gadā.

IAEVG 44. zinātniski-praktiskās konferences uzdevums bija atklāt, kā karjeras atbalsts veicina spēju un līdzekļu efektīvāku pielietojumu izglītībā un tautsaimniecībā, jo sevišķi krīzes apstākļos, pievēršot uzmanību kā indivīdiem, tā grupām. Konferencē aplūkota arī pašu karjeras atbalsta pakalpojumu un karjeras atbalsta sniedzēju efektivitāte.

Konference norisinājās trīs dienas, no 19. līdz 21. oktobrim. Katru dienu programmas pirmajā daļā pasaules vadošie eksperti sniedza savu redzējumu par dažādām ar karjeras atbalstu saistītām tēmām, kas tika tulkotas no angļu uz spāņu un latviešu valodu. Pēc aktīvās pauzes, ko vadīja sertificēta auguma psihoterapeite, darbs turpinājās 13 paralēlās sekcijās, to skaitā norisinājās akadēmisko referātu lasījumi, stenda referātu prezentācijas un darbnīcas.

Konferences noslēgumā tika izteikta atzinība referentiem, kuru darbi bija saņēmuši augstāko kvalitātes vērtējumu no konferences Zinātniskās komisijas.

**

1.1. Konferences tēma: izglītība

Iedvesmas runa (konferences videoieraksts ar tulkojumu latviešu valodā):

Prof. Skots SOLBERGS (Scott SOLBERG), Bostonas Universitātes Izglītības fakultātes konsultatīvās psiholoģijas profesors, Amerikas Savienotās Valstis

Skatīt videoierakstu: "Kvalitatīvu programmu izstrāde riskam pakļauto jauniešu grupām cerību, mērķtiecības un nākotnes gatavības uzlabošanai" (Designing Quality Programs that Promote Hope, Purpose and Future Readiness Among High Need, High Opportunity Youth)

1.2. Konferences tēma: indivīdi un grupas

Iedvesmas runas (konferences videoieraksts ar tulkojumu latviešu valodā):

Mantaks JUENS (Prof. Mantak YUEN), Honkongas Universitātes Iekļaujošās un speciālās izglītības attīstības centra (CAISE) līdzdirektors un asociētais profesors, Ķīna

Skatīt videoierakstu: "Resursos balstīti garengriezuma karjeras atbalsta pasākumi 7.-9. klašu skolēniem ar īpašām mācību vajadzībām" (A Strengths-Based Longitudinal Career Intervention for Junior Secondary School Students with Special Educational Needs: Reflections from Hong Kong China)

Marselo Afonso RIBEIRO (Dr. Marcelo Afonso RIBEIRO), Sanpaulu Universitātes profesors, Brazīlija

Skatīt videoierakstu: "Starpkultūru karjeras konsultēšanas pieeja indivīdu un grupu iespēju paplašināšanai" (Maximizing potential of individuals and groups by an intercultural career counseling approach)

Džoana ĒRLA (Dr. Joanne EARL), Makveri Universitātes Psiholoģijas fakultātes asociētā profesore, Austrālija

Skatīt videoierakstu: "Pašpietiekamības veicināšana pensijas vecumā" (Encouraging self sufficiency in retirement)

1.3. Konferences tēma: tautsaimniecība

Iedvesmas runas (konferences videoieraksts ar tulkojumu latviešu valodā):

Antonijs L. PILEJS, (Prof. Anthony L. Pillay), Kvazulu-Natālas Universitātes Nelsona R. Mandelas Medicīnas fakultātes Fort Napieras slimnīcas profesors

Skatīt videoierakstu: "COVID-19, nabadzības un citas strukturālās vardarbības ietekme uz pusaudžu karjeras plānošanu globālajos dienvidos" (COVID-19, poverty and other structural violence impacting adolescent career planning in the Global South)

Antonijs MENS (Dr. Anthony MANN), Vecākais politikas analītiķis izglītības un prasmju jomā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)

Skatīt videoierakstu: "Rādītāji, kas liecina, par pusaudžu gatavību risināt karjeras jautājumus: jaunākais OECD pētījums" (Indicators of teenage career readiness: a new OECD study)

1.4. Konferences tēma: atbalsts asociāciju un speciālistu līmenī

Konferences paneļdiskusija (konferences videoieraksts angļu valodā):

Skatīt videoierakstu: "Konferences paneļdiskusija" (Conference panel discussion)

1.5. Konferences tēma: karjeras atbalsts krīzes apstākļos

Iedvesmas runas (konferences videoieraksts ar tulkojumu latviešu valodā):

Dīrdre HJŪZA (Dr Deirdre HUGHES), Varvikas Universitāte, Apvienotā Karaliste

Skatīt videoierakstu: "Ieguldījums karjeras attīstībā: virzība uz sociālās un ekonomiskās izaugsmes atbalstu" (Investing in Career Development: Moving forward to support social and economic growth)

Džijon LĪ (Dr. Ji-Yeon LEE), Vecākā pētniece KRIVET, bijusī Karjeras attīstības centra direktore, Korejas Karjeras izglītības pētniecības biedrības 13. prezidente, Korejas Republika

Skatīt videoierakstu: "Vai karjeras attīstības jautājumi tiešām ir būtiski pandēmijas laikā?" (Career Development, Is it really important Issue in Pandemic era?)

2. IAEVG padomes iespaidi par konferenci

Konferences pēdējā dienā notika paneļdiskusija, kurā piedalījās vairāki IAEVG padomes locekļi. Sniedzam īsu ieskatu viņu izteiktajos viedokļos.

Gerts van Brasels (Gert van Brussel): Visā pasaulē ir daudz atšķirību, ko mēs kā IAEVG bieži atzīmējam. Atšķiras iespējas, vide un klienti, ar kuriem strādā mūsu kolēģi. Tāpēc mums kā asociācijai ir svarīgi pielāgot mūsu pakalpojumus dažādiem reģioniem un valstīm, kurās atrodas mūsu biedri. Atšķirības tika izceltas jau Dr. Pileja (Pillay) uzrunā, kurā viņš runāja par atšķirībām starp globālajiem ziemeļiem un globālajiem dienvidiem. Tomēr arī pasaules valstīs un reģionos pastāv ļoti lielas atšķirības, tāpat atšķirības starp cilvēku grupām. Mums tas arī ir jāapzinās. Tas ir arī mūsu izaicinājums.

**

Lorents Matte (Laurent Matte): Jau no paša sākuma, kad mūsu iedvesmas runātājs Dr. Pilejs runāja par hibridizāciju, šī koncepcija ir ietekmējusi to, kā es esmu uztvēris visu konferences programmu. Mūsu mērķis ir vadīt, bet "vadīt" nozīmē likt cilvēkiem strādāt kopā, nevis būt priekšā, bet būt kopā ar valstu asociācijām, kopienām un profesionāļiem. Mēs varam apkopot daudz ideju un radīt jaunas, izmantojot hibridizāciju. Tā ir loma, ko var uzņemties tikai starptautiska organizācija.

**

Džeina Gudmena (Jane Goodman): Mana pirmā IAEVG konference bija 1983. gadā. Tajā laikā ASV bija liela ekonomiskā lejupslīde, kurā autobūves nozare cieta smagi. Manā valstī darba zaudēšana tika uzskatīta par lielu kaunu, un cilvēki izvairījās stāstīt savai ģimenei un kaimiņiem par notikušo. Konferencē Itālijā cilvēki kontekstualizēja bezdarbu kā kaut ko tādu, kas ar viņiem notika, nevis kā viņu vainu. Tolaik konference man sniedza ne tikai atbildes, bet arī jaunus jautājumus par to, kā labāk pieiet karjeras attīstības atbalstam. Arī šīs konferences trīs dienas ir radījušas jaunus jautājumus, par kuriem iepriekš neesmu domājusi. Ne tikai par to, kā nodrošināt labāku pakalpojumu, bet pieprasīt jaunas iespējas, aplūkot, kā jaunās tehnoloģijas, modeļus un koncepcijas var piemērot problēmām, kurās daudzi no mums ir atkarīgi no vecajām tehnoloģijām. Konferences palīdz mums paskatīties, kā mēs varam citādi pieiet savai praksei.

**

Terujuki Fudžita (Terujuki Fujita): Saņēmu daudz atbilžu uz saviem jautājumiem un akadēmisko stimulāciju. Es atklāju, ka problēmas, ar kurām mēs tagad saskaramies globāli, ir kopīgas. Piemēram, digitālā plaisa un nevienlīdzība starp dzimumiem. Problēmas ir daudz līdzīgākas, jo īpaši šobrīd Covid 19 pandēmijas ietekmē. To padarīja uzskatāmu mūsu galvenie runātāji.

**

Ilze Astrīda Jansone: Karjeras atbalsta nozīme nekad nav bijusi uzskatāmāka kā šajā vēstures posmā. Covid-19 ietekmē vēl smagāka ir kļuvusi daudzu grupu – piemēram, nabadzīgo, invalīdu un perifēro reģionu – neaizsargātība. Digitalizācijas, izolācijas un strukturālo pārmaiņu dēļ daudzas jaunas grupas saskaras ar jauniem izaicinājumiem – strādājošie vecāki, skolas vecuma bērni, nesenie absolventi. Iepriecinoši ir tas, ka karjeras atbalsta praktiķi un pētnieki nav zaudējuši cerību, bet ir ļoti motivēti atrast jaunus risinājumus, dalīties ar atziņām un atbalstīt gan savus klientus, gan kolēģus, meklējot izeju no krīzes.

**

Džeroms Rosjē (Jerome Rossier): Iespēja satikties tiešsaistē ir ļoti svarīga. Ja mēs vēlamies veicināt mūsu pakalpojumu pieejamību, mums ir jāpadara iejaukšanās visiem pieejama. Lai to izdarītu, mums ir jāstrādā kopā. No šī aspekta šādas globālas sanāksmes ir ļoti svarīgas, kurās mēs varam tikties ar kolēģiem visā pasaulē un apspriest svarīgus un aktuālus jautājumus.

**

Skatīties konferences paneļdiskusijas videoierakstu angļu valodā.

3. IAEVG konference 2021 – patiesi globāls virtuāls notikums

Ņina Alros (Nina Ahlros) 

Zviedrijas Euroguidance centra pārstāve

Starptautiskās karjeras atbalsta asociācijas IAEVG 44. starptautiskās konferences nosaukums bija "Karjeras atbalsts: spēju un līdzekļu efektīvāks pielietojums" (Maximizing Potential of Career Guidance). Konferenci organizēja komanda, kuru vadīja Euroguidance kolēģi Latvijā, un tā pirmo reizi notika digitālā vidē. Konferencē arī atzīmēja IAEVG 70. gadadienu. Izmantojot virtuālo konferenču platformu, šajā globālajā un digitālajā pasākumā piedalījās 288 dalībnieki no 45 valstīm. 

Interaktīvā konferences platforma

Interaktīvā konferences vietne nodrošināja piekļuvi sesijām un sociālo tīklu platformai, kurā ikviens varēja izveidot personīgo profilu, publicēt informāciju un ziņojumus, kā arī sekot citiem dalībniekiem. Bija iespējams pielāgot personīgo profilu, lai atspoguļotu vietējo laiku katram dalībniekam, sākot no Vankūveras, Kanādā līdz Brisbenai, Austrālijā. Dalībnieki varēja iegūt punktus par aktīvu platformas iespēju lietošanu. Turklāt, dalībniekiem tika piedāvāta kultūras programma ar piecām dažādām virtuālām ekskursijām, mini noslēguma koncertu un apsveikuma videoierakstu, godinot IAEVG 70 gadu vadošo lomu pasaules karjeras atbalsta jomā.

Ministres un IAEVG prezidenta atklāšana

IAEVG prezidents Gerts van Brasels (Gert Van Brussel) uzsvēra IAEVG kā globālas asociācijas lomu, veicinot pieredzes apmaiņu un ļaujot strādāt kopā un iegūt draugus, pat ja izglītības un karjeras atbalsta sistēmas dažādās valstīs ievērojami atšķiras.

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece sveica klātesošos, tostarp karjeras attīstības profesionāļus, pētniekus, praktiķus un studentus. A. Muižniece  norādīja, ka mūsdienās sabiedrībā ļoti svarīga ir karjeras izvēle un karjeras atbalsts, kā arī akcentēja, ka ir būtiski sniegt atbalstu cilvēkiem šajos grūtajos laikos. Tāpēc ministre norādīja, ka ir svarīgi attīstīt atbalsta sniedzējus.

Divās ievada galvenajās uzrunās tika uzsvērta nepieciešamība pēc sadarbības un attīstības, kas veidoja pamatu visai konferencei, pieskaroties arī pasaules pandēmijas ietekmei.

Karjeras plānošana un nabadzība

Konferences pirmo galveno runu sniedza profesors Antonijs Pilejs (Anthony L. Pillay) no Kvazulu-Natālas Universitātes Nelsona R. Mandelas Medicīnas fakultātes Fort Napieras slimnīcas.

Pēc Dr. Pileja domām, Dienvidāfrika ir piedzīvojusi vērienīgu karjeras attīstības atbalsta uzplaukumu, bet ir jājautā, vai ikviens var piekļūt pakalpojumiem un, cik svarīgi tie ir trūcīgiem cilvēkiem? Viņš apgalvoja, ka karjeras plānošana nav prioritāte, ja netiek apmierinātas pamatvajadzības. 60% Dienvidāfrikas bērnu dzīvo nabadzībā, un izveidotā skolu brīvpusdienu programma ir cietusi neveiksmi savtīgo vadītāju un korupcijas dēļ. Turklāt, daudziem ir jānoiet vairākas jūdzes, lai sasniegtu skolas, dažreiz pat pa bīstamiem ceļiem.

Kā cilvēki var attīstīt veiksmīgu dzīvi un karjeru, kad ir jātiek galā ar pārpildītām klasēm ar izsistiem logiem un bīstamām āra tualetēm? Vai bērni ir gatavi veikt skolas darbus un pēc tam mājasdarbus?

Kad Dr. Pilejam jautāja, kā izstrādāt tādu politiku, kas sekmīgi risinātu sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības problēmas karjeras atbalsta jomā, viņš teica, ka ir nepieciešams pielāgot karjeras konsultācijas, lai tās būtu piemērotas kopienām un valstīm ar zemākiem ienākumiem. To varētu izdarīt, aplūkojot:

• alternatīvas darba iespējas, individuālos pakalpojumus, piemēram, dārzkopību un sīkos remontus, mazus veikalus,
• nodarbinātību neformālajā sektorā,
• iespējas, ko jaunieši varētu paši uzsākt.

Īpašas vajadzības uzmanības centrā

Pirmās dienas otra galvenā runa pievērsa uzmanību karjeras attīstības atbalstam izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām. To sniedza Honkongas Universitātes Iekļaujošās un speciālās izglītības attīstības centra (CAISE) līdzdirektors un asociētais profesors Mantaks Jens (Mantak YUEN). 

Pamatojoties uz aptauju, Dr. Jens bija izveidojis intervences modeli, lai sagatavotu personas ar invaliditāti vai citām īpašām vajadzībām darba iegūšanai un plānotu karjeras ceļu ārpus skolas. Cita starpā modelis ietvēra studentu pašnoteikšanās iespējas un agrīnu darba pieredzi. 

Visas konferences laikā daudzu citu galveno runu, referātu, plakātu un darbnīcu uzmanības centrā bija arī dažādu grupu un indivīdu vajadzības. Kopumā šajā konferencē dalībniekiem tika piedāvāta ļoti plaša programma ar 38 dažādām sesijām.

Karikatūrists Gatis Šļūka iemūžināja konferences norisi (1.diena, 2.diena, 3.diena).

**

4. Čehijas kolēģu pieredze IAEVG konferencē

Vairākiem 2020. gada Čehijas Nacionālās Karjeras atbalsta balvas ieguvēju pārstāvjiem bija iespēja piedalīties IAEVG tiešsaistes konferencē. Divas Čehijas pārstāves dalījās savos iespaidos par konferencē dzirdēto, tostarp iegūtām zināšanām, kuras turpmāk varēs pielietot praksē.

Pēc Prāgas Jana Palaha (Jan Palach) ģimnāzijas psiholoģes un psihoterapeites Noras Jakobovas (Nora Jakobová) teiktā, IAEVG konference bija ļoti labi organizēta, un tiešsaistes vide bija draudzīga. 

"Atzinīgi vērtēju arī visa pasākuma kultūras aspektu (mūzika, virtuālā tūre pa Rīgu). Mani interesēja SUN koncepcija, kas balstīta uz sociāli kognitīvo karjeras teoriju, kas tiek izmantota ilgtermiņa darbā ar skolēniem ar īpašām izglītības vajadzībām. Tajā uzsvērts, cik svarīgi ir veidot 1) sociālo kapitālu (mācīšanās, karjeras izpēte, pašizpratne un 2) pašnoteikšanos (zināšanas, kā pateikt savas vajadzības vecākiem, ar vidi).  SUN nozīmē:

S - stiprās puses / intereses
U - unikalitāte + individuālais plāns
N - (new) jauns dzīves prasmju, kompetenču attīstības, vecāku atbalsta skatījums.

Koncepcija izceļ kā būtisku  skolas, skolotāju, vecāku un vienaudžu savstarpējo saistību - mēs varam apvienot "visu ciematu" un mainīt jaunieša viedokli / uztveri. Darbā ar skolēniem ar īpašām vajadzībām es arī cenšos to darīt."

Nora Jakobova saka: "Iedvesmo tēma par "gatavību karjerai"  - jeb kādā ziņā izglītojamais ir gatavs ienākt darba tirgū un kā attīstīt šo gatavību izglītojamajiem. Mūsdienu jaunieši ilgāku laiku ir pavadījuši izglītojoties  nekā agrāk, bet darba tirgus ir daudz nemierīgāks. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nosaka trīs galvenos pasākumus, lai attīstītu šo sagatavotību – karjeras konsultācijas, iepazīšanās ar darba vidi un  karjeras iespēju  izstādes. Man ir interesanti domāt par karjeras attīstības atbalsta sistēmas attīstību mūsu skolā šajā skatījumā. Kerolas Dvekas (Carol Dweck) teorija Izaugsmes iespēju domāšanas veids pret fiksētu domāšanu karjeras konsultantu izglītībā ļoti uzrunā. Tieši atvērtība jaunajam un pārmaiņu pieņemšana ir viena no galvenajām kompetencēm, kas, manuprāt, šodien ir svarīga karjeras attīstībai. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais - sociālās nevienlīdzības tēma karjeras vadībā, kas tika apspriesta vairākos referātos, rezonēja ar mani, kā arī tagad tik ļoti aktuālā cerības tēma. No praktiskas iedvesmas krātuves es iepazīstināšu kolēģus Čehijā ar CareerCraft videomateriālu Minecraft stilā, CiCi karjeras konsultāciju tērzēšanas robotu un Cedefop publikāciju Investing in Career Guidance."

**

Otra pārstāve, kas dalījās iespaidos, bija MS PAKT — Morāvijas un Silēzijas nodarbinātības savienības karjeras konsultante Marija Fukalova (Marie Fukalová).

"Dažas no mācībām, ko guvu  no konferences,  ir par nepieciešamību likt jauniešiem apzināties savus talantus. Svarīga ir talantu izpēte, un izpratne par talantu atbilstību uzņēmuma mērķiem un darba tirgum. Būtiski ir skolēniem, praktikantiem un studentiem plānot mobilitāti,  kas atbilst personīgajiem nākotnes mērķiem. Runa ir arī par caurviju prasmju un sociāli-emocionālo prasmju noteikšanu un palīdzību jauniešiem saprast, cik svarīga ir prasmju pārnesamība. Interesanti, ka, lai gan 80 procenti augstskolu studentu spēj pieņemt patstāvīgus lēmumus un uzņemties atbildību, mazāk nekā puse no tiem, kuriem ir pamatizglītība, ir spējīgi to darīt. Šīs prasmes ir pārnesamas, un tās ir jāattīsta. Izglītības un karjeras atbalsta jomā galvenā uzmanība jāpievērš empātijai un līdzjūtībai, visaptverošai komunikācijai, pielāgošanās spējai un noturībai, dzīvesveidam, sociālajam kapitālam, finanšu plānošanai, personīgajam zīmolam, uzņēmējspējām, godīgumam un kritiskajai domāšanai."

**

5. Karjeras attīstības atbalsts sākumskolā. Augam darbībā!

Rita Burceva

VIAA Karjeras atbalsta nodaļas

vecākā eksperte

Sabiedrībā karjeras attīstība galvenokārt tiek saprasta un attiecināta uz jauniešiem un pieaugušajiem, kas izvēles situācijās pieņem lēmumus par savu turpmāko dzīves vai karjeras ceļu. Taču karjeras izglītībai ir vieta mācību procesā arī izglītības iestāžu sākumskolas un pat pirmsskolas līmenī. 

Izglītības likumā ir noteikts, ka karjeras attīstības atbalsts ir pasākumu kopums, kas ietver informācijas, karjeras izglītības un individuālo konsultāciju pieejamību izglītojamajiem karjeras mērķu noteikšanai un plānošanai, izdarot izvēli saistībā ar izglītību un darbu. (Izglītības likums, 1998).

Karjeras izglītība sākumskolas posmā nenozīmē atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu. Tās saturs tiek integrēts mācību un audzināšanas darbā, kā to nosaka kompetenču pieeja, mainoties akcentiem 1.-3. klašu un 4.-6. klašu izglītības procesā. 

Z.Oliņa, Valsts izglītības satura centra (VISC) projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” mācību satura ieviešanas vadītāja, vienā no intervijām uzsver, ka sociālās un pilsoniskās mācību jomas saturā ietverti gan pilsoniskās līdzdalības, gan karjeras izglītības jautājumi, uzsverot tiešas pieredzes iegūšanu par šiem jautājumiem kā svarīgu mērķi. (Skola2030)

Ja sākotnēji uzmanības centrā ir sadarbības un pilsoniskās līdzdalības prasmes, tad vēlāk pakāpeniski jāpievēršas arī pašvadītas mācīšanās, kritiskās domāšanas, jaunrades un digitālo prasmju attīstībai, kas vēlāk rezultēsies jēgpilnu lēmumu pieņemšanas prasmē. Skolēni izzina, kā mācību jomās iegūtās zināšanas, izpratne par savām interesēm, dotumiem, talantiem, piemērotību noteiktai profesijai sekmēs karjeras vadības prasmju attīstīšanu gan mācību priekšmetu un klases stundās, gan interešu izglītības nodarbībās. 

Karjeras izglītībā sasniedzamās prasmes skolēniem 3. klases noslēgumā:

• saprot, ka darbs ir nozīmīgs sabiedrības un cilvēka dzīvē,
• izprot saistību starp darbu un profesijām, 
• zina, par ko strādā viņa vecāki un citi ģimenes locekļi,
• prot nosaukt profesijas, kuras var novērot savā apkārtnē (pilsētā, ciematā, lauku teritorijā) un izprot to nozīmību vietējās sabiedrības dzīvē,
• prot izmantot naudu kā maksāšanas līdzekli vienkāršās dzīves situācijās, izprot saistību starp naudu un algu/ darba samaksu,
• prot iesaistīties komandas darbā ar vienaudžiem,
• piedalās aktivitātēs, kas saistītas ar karjeras izglītību.

Karjeras izglītībā sasniedzamās prasmes skolēniem 6. klases noslēgumā:

• ir iepazinies ar dažādām profesijām,
• izprot dažādo profesiju lomu sabiedrības dzīvē,
• izprot saikni starp zināšanām, izglītību, profesijām un nodarbinātību,
• mēģina izzināt savas personīgās spējas un intereses,
• izprot komunikācijas un komandas darba nepieciešamību.

Detalizētāks apraksts par karjeras vadības prasmju attīstības līmeņiem dažādos izglītības posmos pieejams ESF projekta “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” izstrādātajā metodiskajā materiālā “Karjeras attīstības atbalsta pasākumu plāna paraugs vispārējās vidējās izglītības iestādēm” (4.tabula).

Karjeras informācija un citi ar to saistītie karjeras izglītības un atbalsta aspekti dažādos veidos var tikt iekļauti skolēnu ikdienā un mācību procesā. Interesanta pieredze šajā jomā ir uzkrāta, piemēram, Āgenskalna sākumskolā, kur, sadarbojoties ar atbalsta personālu, klašu audzinātāji un citi pedagogi saņem informāciju par izglītojamā dotumiem, vecumposma īpatnībām un to respektēšanu skolēna izaugsmē. Vecāki var saņemt profesionālus padomus par atbalsta iespējām katra skolēna personības veidošanā, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus – konsultācijas, t.sk. tiešsaistē, lietojot darba lapas, piedaloties semināros, lekcijās, aizpildot aptaujas. 5. un 6. klašu skolēni, attīstot līderības un lēmumu pieņemšanas prasmes, iesaistās pašpārvaldes darbībā. Viņi piedalās vai paši organizē pasākumus un pilsoniskās līdzdalības akcijas, piemēram, brīvprātīgais darbs, labdarības tās daudzveidīgās izpausmēs, līdzdalība Lielajā talkā. 6.klases skolēni veido savas izaugsmes dienasgrāmatas, portfolio, izmanto mērķu plānošanas lapas un kartes.

Skolā ir izstrādāta Karjeras izglītības programma, kas organiski iekļaujas audzināšanas darbā. Programmā ir norādes par klases stundu tematiku atbilstoši vecumposmam, norādīti izmantojamie interneta resursi un ieteicamo metodisko materiālu saraksts. Aktīvi tiek izmantota Valsts izglītības attīstības aģentūras izstrādātais materiāls “100 metodikas karjeras attīstības atbalstam”. Karjeras izglītības pasākumi iekļauti skolas attīstības plānā, ārpusstundu pasākumu plānā, klašu audzinātāju darba plānos.

Āgenskalna sākumskolā, veicinot skolēnu individuālo talantu izpausmes, tiek organizēti pasākumi, olimpiādes, konkursi, sacensības, virtuālā profesiju pasaules iepazīšana, tiek popularizētas skolēnu vecāku profesijas, norit tikšanās ar absolventiem, uzklausīti karjeras veiksmes stāsti, notiek virtuālā profesiju ēnošana.

Arī Rīgas Valda Zālīša sākumskolā izstrādātā Karjeras izglītības programma tiek realizēta ar mērķi attīstīt un nostiprināt caurviju prasmes skolēniem mācību procesā, un tas dod iespēju veikt pašizpēti, pašnovērtējumu, izvēles izdarīšanu un lēmumu pieņemšanu. Arī šajā skolā būtiska karjeras izglītības sastāvdaļa ir sadarbība ar skolēnu vecākiem klases sapulcēs ar audzinātāju starpniecību, kā arī nosūtot aktuālo informāciju par karjeras jautājumiem un pasākumiem e-klasē. Skola aktīvi piedalās Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD), VIAA rīkotajos “Karjeras nedēļas” pasākumos, kā arī organizē skolas iekšējās tematiskās nodarbības. Interesenti no 5. un 6. klasēm piedalās Ēnu dienās, ja vien tas ir iespējams. Skolēnu vecāki tiek aicināti vai paši piesakās dalībai klases stundās vai karjeras nodarbībās, lai pastāstītu par savām profesijām un dalītos pieredzē. Pedagogs karjeras konsultants, kas strādā šajā skolā, ir ar tiesībām sniegt individuālās karjeras konsultācijas, līdz ar to nodrošinot daudzveidīgu un kvalitatīvu karjeras atbalsta pakalpojumu klāstu skolēniem, viņu vecākiem, kā arī priekšmetu skolotājiem. Karjeras programmas īstenošanā pedagogs karjeras konsultants sadarbojas ar skolas administrāciju, klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu pedagogiem, atbalsta personālu un interešu izglītības skolotājiem.

**