Karjeras ziņas Nr.2/2024

1. IAEVG 2024. gada konference Jiveskilē, Somijā

Rakstu sagatavoja: Euroguidance Latvija. Rakstā izmantoti Jiveskiles Universtitātes konferences attēli.

11.-14. novembrī notikušā Starptautiskās karjeras atbalsta asociācijas (IAEVG) konference “Uz pārmaiņu viļņa” (“Riding the wave of change”) tiek atzīmēta kā viena no visaptverošākajām un dinamiskākajām vispasaules mēroga konferencēm karjeras atbalsta jomā. Konferenci organizēja Jiveskiles Universitātes Somijas Izglītības pētniecības institūts kopā ar Somijas Izglītības un kultūras ministriju un Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministriju, pulcējot pētniekus, politikas veidotājus un jomas profesionāļus no vairāk kā 40 pasaules valstīm, kas sniedza vairāk kā 180 uzrunas, referātus un darbnīcas. Konferences abstraktu krājums pieejams šeit.
Konferencē aplūkotas šādas apakštēmas:

• Pieejami un uz lietotāju orientēti karjeras konsultāciju pakalpojumi
• Karjeras atbalsta pakalpojumu digitālā attīstība
• Augstas kvalitātes karjeras atbalsta pakalpojumi
• Vienlīdzība, daudzveidība un iekļaušana karjeras atbalsta un konsultāciju pakalpojumos
• Ilgtspēja karjeras atbalstā
• Karjeras atbalsta pakalpojumu starpnozaru koordinācija
• Uz pierādījumiem balstīts karjeras atbalsts

Iedvesmas uzrunā Spencer Niles, ASV W&M Izglītības institūta profesors un pētnieks, Cerības-darbības teorijas (Hope-Action Theory) pamatlicējs, aktualizēja pārmaiņas kā veiksmīgas karjeras attīstības pamatu. Laika gaitā mainās cilvēka paškoncepts, tāpat kā darba pasaule. Karjeras konsultanti sastop klientus, kuri atrodas krustcelēs starp šiem diviem pārmaiņu virzieniem. Cilvēki un organizācijas mēdz pretoties pārmaiņām, jo tās ir svešas, izvēloties saglabāt esošo stāvokli, jo tas šķiet paredzams un kontrolējams pat tad, ja kļuvis neērts. Konsultanta uzdevums ir noskaidrot, kas tieši kavē gatavību pārmaiņām, uzdodot jautājumus. Cerības-darbības teorija palīdz ieraudzīt plaisu starp esošo un vēlamo stāvokli un nospraust ceļu, kā no viena pāriet uz otru.

Konferences namatēvs Jiveskiles Universitātes rektors Jari Ojala uzsvēra karjeras atbalsta nozīmi mūžizglītības veicināšanai, norādot, ka karjeras attīstības pakalpojumiem jānodrošina karjeras vadības prasmes un uzņēmējspējas, ne tikai jāsniedz padomi par izglītības izvēli. Eiropas sabiedrībai novecojot, ir jārēķinās ar darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm, ko vislabāk var risināt ar ārvalstu studentu integrēšanu sabiedrībā. Šajā uzdevumā bez specializēta karjeras atbalsta neiztikt. Augstskolām ir jāsniedz savs ieguldījums karjeras atbalsta politikas pilnveidošanā, sniedzot pētījumos iegūtus datus pamatotu lēmumu pieņemšanai.

Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Elina Pylkkänen norādīja, ka Somijas augstā vieta pasaules iedzīvotāju labbūtības rangā ir saistīta ar augstas kvalitātes izglītību un mūžizglītības iespējām, ko sekmē karjeras attīstības atbalsts. Nacionālais karjeras atbalsta forums ir izveidojis nacionālo stratēģiju 2020.-2028. gadam, kurā izvirzīta prioritāte neformālā un ikdienējā izglītībā iegūto prasmju atzīšana, kā arī “zaļo”, digitālo un karjeras vadības prasmju apguve. Stratēģijas mērķis ir sagatavot iedzīvotājus karjeras pārejām, pieņemot apzinātus lēmumus. Somija ir izveidojusi multifunkcionālus reģionālos atbalsta centrus, kur iedzīvotāji vienuviet var risināt nodarbinātības un sociālo pakalpojumu jautājumus. Šie centri spēj aizsniegt arī maz motivētus jauniešus, taču pakalpojumu klāsts ir jāpapildina ar mentālās veselības atbalstu.

Starptautiskās darba organizācijas (ILO) eksperts Pedro Moreno da Fonseca tēlaini raksturoja karjeras atbalsta politiku kā upi, kas plūst cauri citu politikas jomu kanjonam, kas to loka dažādos virzienos. Īpaši kopš pandēmijas, karjeras atbalsta nozīme ir kļuvusi redzamāka un atpazīstamāka starptautiskajā politikas arēnā. Taču ir vēl daudz darāma, lai sabiedrība visos līmeņos izprastu kā karjeras atbalsts var veicināt personīgo labbūtību, labklājību, nodarbinātību un konkurētspēju, un mijiedarbība ar dažādām politikas jomām nostiprinātos. Ar šādu nodomu tiek rīkots nākamais Globālais karjeras atbalsta mēnesis no 2025. gada novembra līdz decembrim. Tā īstenošanā UNESCO dibinātā Starpaģentūru grupa iesaistīs kā partneri arī IAEVG. Globālā Karjeras atbalsta mēneša ietvaros Euroguidance tīkls Latvijā rīkos Eiropas konferenci, kas būs veltīta karjeras atbalsta ilgtspējībai.

Konferences bilžu "galerija"

IAEVG nacionālie korespondenti pirmo reizi tik lielā skaitā varēja tikties klātienē Jiveskiles konferencē

Konferences laikā Euroguidance tīkla kolēģi iepazīstināja pasaules karjeras atbalsta kopienu ar savām aktivitātēm

IAEVG mūža balvu 2024. gadā piešķīra Vācijas emeritētai profesorei Karen Schrober

Konferences zinātniskā komisija apbalvojumu par labāko referātu piešķīra Malaizijas Sunway Universitātes asociētajai profesorei Pei Boon Ooi

2. NICE Akadēmija – inovāciju ieviešana karjeras konsultēšanas jomā jau desmito gadu

Rakstu sagatavoja: Euroguidance Latvija.

No 18. līdz 21. septembrim Eiropas konsultēšanas inovāciju tīkls NICE Deventerē, Nīderlandē, atzīmēja desmito līdzinieku mācīšanās pasākumu “NICE Academy”.

Ieskats pagātnē un nākotnē

Deventeres Saksionas Lietišķo zinātņu universitāte, kuras pamatus veidoja 19. gadsimta Rūpniecības un tirdzniecības tehnikums, šogad uzņēma NICE Akadēmiju.

Deventere ir sena Hanzas pilsēta, un tās galveno katedrāli 1206. gadā iesvētīja toreizējais Rīgas arhibīskaps Meinards. Tur bērnībā Eiropas Savienības izglītības attīstības programmas Erasmus+ patrons Roterdamas Erasms mācījās slavenajā Latīņu pamatskolā. 

Deventeres NICE Akadēmijas moto “Izpētām saknes un izkopjam nākotni” (“Retracing our roots, cultivating the future”) tika ģenerēts ar ChatGPT palīdzību, kas arī sastādīja jauno NICE himnas tekstu. Akadēmijas ievadā trīs karjeras atbalsta pētnieku paaudzes kopā sprieda par karjeras attīstības atbalsta pagātni, tagadni un nākotni.

Pastāvēs, kas pārmainīsies

Nīderlandes karjeras atbalsta asociācijas NOLOC pirmsākumi meklējami 1990. gadā, apvienojoties 40 domu biedriem. Katrā nākamajā destmitgadē ir mainījušās sabiedrības prasības pret karjeras atbalstu – no bezdarba seku likvidācijas 1990. gados, uz darbinieku noturēšanu jaunā gadsimta pirmajā desmitgadē, uz sociālo iekļaušanu 2010.-2019. gadā un no 2020. gada novērojams koučinga uzplaukums indivīda labbūtības veicināšanai. Karjeras atbalsta speciālistiem ir mainījušās galvenās kompetences: darba meklēšana, indivīda pašizpētes veicināšana, darba tirgus izpēte un personīgo un profesionālo mērķu integrēšana. Šobrīd NOLOC sastāvā ir 3,500 biedru. Organizācija kopš 2020. gada nodrošina tiešsaistes profesionālās pilnveides programmas un no 2021. gada karjeras speciālistiem un karjeras speciālistu izglītības programmām piešķir nacionālo kvalitātes zīmi. NOLOC nākotnes mērķis ir sekmēt regulāra atbalsta nodrošināšanu katra sabiedrības locekļa karjeras attīstības procesā, integrējot arī mākslīgā intelekta izmantošanu karjeras speciālistu kompetenču lokā.

Pieaugušo izglītība un karjeras atbalsts

Briseles Brīvās universitātes UNESCO katedras profesors Maurice de Greef (Maurijs Degrēfs) skaidroja caurviju prasmju personīgo un ekonomisko nozīmi, īpaši sociāli mazaisargāto grupu sociālajā iekļaušanā. Beļģijas piemērā, mācību izmaksas sniedza 250% ekonomisko atdevi, uzlabojot darbaspēka produktivitāti, mazinot veselības un sociālo pabalstu izmaksas un paaugstinot ieņēmuma nodokļa iemaksas. Karjeras atbalsts palīdz indivīdiem saprast un izmantot savas tiesības un iespējas mācīties tālāk, kā arī sekmē nodarbinātību ilgtermiņā.
Mūžizglītību Nīderlandē TNO Healthy Living and Work jomas pētniece Dr. Linda Koopmans raksturo kā simbiotiskas attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju. Darba devējiem trūkst darbaspēka ar atbilstošām prasmēm saistībā ar sabiedrības novecošanos, klimata izmaiņām un tehnoloģiju attīstību. Savukārt darba ņēmējiem rodas bažas par to, vai mākslīgais intelekts un robotizācija pārņems viņu darbavietas. Tehnoloģijas var atrisināt dažādus uzdevumus, bet tikai tad, ja ir cilvēki, kuri spēj vadīt, uzraudzīt un pārbaudīt iekārtu darbu. Attīstot darbavietās mācīšanās kultūru, ir iespējams apmierināt abu pušu vajadzības.

Nīderlandē tālākizglītība sniedz izmērāmus rezultātus darba ņēmējiem, uzlabojot apmierinātību ar veicamo darbu, iespējas iegūt paaugstinājumu darbā, kā arī atalgojumu. Savukārt, uzņēmējiem uzlabojas darbinieku atbilstība veicamajam darbam, ražīgums un inovāciju līmenis.

TNO pētnieki ir izstrādājuši modeli, kas apraksta inovatīvas organizācijas, kas mācās. Uz modeļa pamata ir izveidots tests, kas palīdz uzņēmējiem noteikt mācīšanās kultūras līmeni savā organizācijā.

Nākamā NICE Akadēmija

No 2025. gada 10. līdz 13. septembrim Maltā norisināsies Profesora Ronalda Sultanas piemiņai un dzīves darbam veltīta NICE Akadēmija. Akadēmijas tēma: "Karjeras atbalsts ilgtspējīgai nākotnei – kopienas, robežas un pārejas".
Reģistrācija paredzēta, sākot no 2025. gada 3. februāra. Aktualitātēm aicinām sekot NICE tīkla mājaslapā.

Noderīgas saites

Saite uz NICE Akadēmijas 2024 materiāliem
Saite uz CERIC publikāciju "Karjeras attīstība 2040" angļu valodā.

3. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vebināri karjeras atbalsta speciālistu kompetenču attīstībai

Rakstu sagatavoja: Euroguidance Latvija.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Euroguidance centru sadarbība un labās prakses apmaiņa notiek nepārtraukti ar mērķi uzlabot un padziļināt karjeras atbalsta speciālistu prasmes un zināšanas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā. Šīs sadarbības ietvaros pastāvīgi tiek īstenota virkne pasākumu un kopīgu iniciatīvu, lai risinātu karjeras atbalsta speciālistu mainīgās vajadzības. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Euroguidance centri 2024.-2026. gada darba plāna ietvaros organizē bezmaksas vebināru ciklu angļu valodā "Career Guidance up North – join Euroguidance Webseminars on hot topics". Katra vebināra veidošanā galveno atbildību uzņēmās divu valstu Euroguidance centri, kas organizē vebinārus sadarbībā ar pārējo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Euroguidance centriem. Vebināru mērķis ir pievērst uzmanību jaunajām tendencēm un inovatīvajai praksei karjeras atbalsta jomā. Katrā valstī tiek izplatīta informācija par plānotajiem vebināriem karjeras atbalsta speciālistu kopienai, izmantojot piemērotākos informācijas izplatīšanas kanālus. Latvijā informācija tiek sniegta visiem karjeras atbalsta speciālistiem izglītības sektorā, kā arī Latvijas karjeras attīstības atbalsta asociācijai (LKAAA) un Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA).

2024. gada rudens tiešsaistes nodarbību piedāvājumā bija divi vebināri:

• 16. oktobrī - vebinārs ”Karjeras attīstības atbalsta prakse sociālā taisnīguma iespēju skatījumā” (Career Development Practices from the Capabilities Perspective of Social Justice); 
• 6. novembrī - vebinārs ”Mākslīgā intelekta pielietojums karjeras atbalstā” (How to use AI in career guidance). 

Latvijas un Igaunijas Euroguidance centri organizēja 16. oktobra vebināru par karjeras attīstības atbalsta praksi sociālā taisnīguma iespēju skatījumā. Sociālā taisnīguma jēdziens ir dzirdēts, taču abstrakts jēdziens karjeras attīstības atbalsta kontekstā. Kanādas Lavalas Universitātes lektori France Picard, Michel Turcotte, Simon Viviers un Patricia Dionne iepazīstināja vebināra dalībniekus ar Nobela prēmijas laureāta, profesora Amartya Sen izstrādāto spēju modeli, lai veicinātu pārdomāt sociālā taisnīguma nozīmi katra indivīda realitātes kontekstā. Vebinārā tika pārrunāti jautājumi par praktiskiem soļiem, lai ievērotu sociālo taisnīgumu profesionālajā darbībā. Vebināra idejas iedvesma smelta no raksta franču valodā (sk. raksta tulkojumu angļu valodā), kas publicēts profesionālajā žurnālā Kanādas karjeras atbalsta speciālistiem. Oriģinālraksta avots: grāmata ”Karjeras teorijas un modeļi darbā: idejas praksei” (Career Theories and Models at Work: Ideas for Practice, CERIC 2019). Jāatzīmē, ka 2024. gadā izdota otra grāmata: "Practice Principles: Career Theories and Models at Work". 

Vebināra "Karjeras attīstības atbalsta prakse sociālā taisnīguma iespēju skatījumā" (Career Development Practices from the Capabilities Perspective of Social Justice) ieraksts angļu valodā.

Savukārt Norvēģijas un Lietuvas Euroguidance centru piedāvātajā vebinārā par mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas iespējām 6. novembrī karjeras atbalstā dalībniekiem bija iespēja noklausīties Apvienotās Karalistes karjeras atbalsta jomas pētnieka, datu zinātnieka un nozares godalgotā karjeras atbalsta tērzēšanas robota CareersChat līdzdibinātāja Dr Chris Percy un Norvēģijas Augstākās izglītības un prasmju direktorāta karjeras pakalpojumu nodaļas vadītāja Eirik Øvernes prezentācijas. Vebināra dalībnieki uzzināja par ģeneratīvā MI izmantošanu karjeras atbalstam augstākajā izglītībā Apvienotajā Karalistē, kā arī par MI izmantošanu karjeras atbalstā Norvēģijā. Tika apspriesti galvenie MI izmantošanas izaicinājumi un potenciālie ieguvumi, kā arī karjeras konsultantu pieredze darbā ar MI un tā uztvere. Vebināra dalībnieki uzzināja, kādas iespējas MI izmantošana paver karjeras atbalsta speciālistiem tuvākajā nākotnē. Vebināra idejas pamatā ir 2024. gada pētījums ”Large language models for careers provision in higher education” (Hughes, Percy, Tolond, 2024), ko finansēja Apvienotās Karalistes digitālā, datu un tehnoloģiju aģentūra JISC, kas fokusējas uz augstāko izglītību, pētniecību un inovāciju. 

Vebināra "Mākslīgā intelekta pielietojums karjeras atbalstā" (How to use AI in career guidance) ieraksts angļu valodā.

Pateicoties pozitīvām vebināru dalībnieku atsauksmēm, tiem piesaistot starptautiskus pētniekus, vebināri karjeras atbalsta speciālistiem turpināsies arī 2025. gadā:

• 2025. gada 24. janvārī no 10:00 līdz 11:30 CET (Centrāleiropas laiks) – vebinārs ”Karjeras izglītība Ziemeļvalstīs” | Reģistrācijas saite vebināram |

Vebināru organizē Īslandes un Somijas Euroguidance centri. Šajā vebinārā tiks apspriesta karjeras izglītība Ziemeļvalstu skolās. Salīdzinājumā tiks akcentētas gan dažādas stiprās puses, gan izaicinājumi. Galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, ko mēs varam mācīties viens no otra. Seminārā būs iespēja noklausīties lektorus Outi Ruusuvirta un Sif Einarsdottir. Outi Ruusuvirta-Uuksulainen ir doktorante un projektu vadītāja Somijas Izglītības pētniecības institūtā Jiveskiles Universitātē. Viņas darbs ir bijis vērsts uz karjeras konsultanta profesijas profesionalizāciju. Savukārt Islandes Universitātes profesore karjeras atbalsta un kosultēšanas jomā Sif Einarsdóttir ir aktīva Ziemeļu un Baltijas valstu karjeras atbalsta speciālistu tīkla dalībniece. Savos pētījumos profesore fokusējas uz karjeras attīstību un jauniešu izvēles tematiku, pēdējā laikā vairāk pievēršoties optimālas karjeras attīstības atbalsta prakses tematikai. Vebināra idejas pamatā ir nesen tiešsaistes žurnālā ”Nordic Journal of Transitions, Careers and Guidance” publicētais raksts un informācija par karjeras izglītību Ziemeļvalstīs. Reģistrācija ir atvērta līdz 2025. gada 16. janvārim.

• 2025.gada 18. februārī no 15:00 līdz 16:15 CET (Centrāleiropas laiks) – vebinārs ”Piecas karjeras atbalsta vides ilgtspējas dimensijas” | Reģistrācijas saite vebināram |

Vebināru organizē Zviedrijas un Dānijas Euroguidance centri. Tā kā ilgtspēja (sustainability) kļūst par neatņemamu sastāvdaļu visās nozarēs, karjeras atbalsta speciālistiem ir nozīmīga loma, sagatavojot cilvēkus tādas karjeras izvēlei, kas pozitīvi ietekmē vidi. Šajā tīmekļseminārā tiks aplūkotas piecas karjeras atbalsta dimensijas, kas no vides viedokļa ir ilgtspējīgas. Lektore Miriam Dimsits diskutēs par atšķirību starp "zaļo" un "ilgtspējīgo" un sniegs ieskatu par karjeras atbalsta lomu vides ilgtspējas veicināšanā. Miriam Dimsits ir pieredzējusi pedagoģe un lektore VIA Universitātes koledžā ar plašu darba pieredzi karjeras attīstības atbalstā un izglītībā. Lektore arī līdzdarbojas ES pētniecības un attītības Erasmus+ projektā par ilgtspēju karjeras atbalstā un konsultēšanā (Green Guidance) palīdzot risināt ilgtspējas jautājumus vai citādi iesaistoties to īstenošanā. Lai sagatavotos vebināram, aicinām iepazīties ar lektores kā līdzautores rakstu angļu valodā ”Guidance and sustainability - promoting sustainable values in career guidance” (Dimsits, Košťalova, 2001), kas publicēts Čehijas karjeras atbalsta balvas godalgotā grāmatā “A Practitioner's Guide to Uncharted Waters of Career Counselling, a Critical Reflection Perspective” (EKS, 2021). Grāmatas tulkojums latviešu valodā “Karte speciālistiem karjeras konsultēšanas tumšo ūdeņu navigācijai – kritiskās refleksijas pieeja” elektroniski pieejams Euroguidance Latvija e-resursa - Karjeras bibliotēkas sadaļā “metodikas”. Raksts ”Karjeras konsultēšana un ilgtspēja – ilgtspējīgu vērtību veicināšana karjeras konsultēšanā” atrodams grāmatas latviešu valodas izdevuma 95.lpp.

2025. gadā Viļņā, Lietuvā, plānots turpināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības portālu pārstāvju sadarbību, kas iesaistīti informācijas sniegšanā tiešsaistē par izglītības ieguves iespējām un karjeras attīstības atbalstu. Šīs kopīgi īstenotās iniciatīvas ir piemērs tam, kā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Euroguidance centru sadarbība ir vērsta uz karjeras atbalsta speciālistu sagatavotības stiprināšanu, lai orientētos arvien sarežģītākā un savstarpēji saistītākā pasaulē.

4. Karjeras atbalsts ikvienam: karjeras atbalsta pakalpojumu uzlabošana, veicinot sadarbību

Rakstu sagatavoja: Euroguidance Latvija. Rakstā izmantota Serbijas Euroguidance centra informācija un attēli.

No 24. līdz 26. septembrim Belgradā, Serbijā, notika CBS pārrobežu metodiskais seminārs 80 karjeras atbalsta speciālistiem, ko rīkoja Serbijas nacionālais Euroguidance centrs sadarbībā ar Euroguidance tīkla centriem no Austrijas, Horvātijas, Čehijas, Ungārijas, Latvijas, Polijas, Portugāles, Slovākijas, Slovēnijas un Vācijas. Semināra mērķis bija veicināt Eiropas karjeras atbalsta speciālistu tīklošanos un pieredzes apmaiņu, akcentējot sadarbības tēmu karjeras atbalstā "All for Guidance and Guidance for All: Enhancing the Career Guidance Services through Cooperation".

Karjeras atbalsta un konsultēšanas pakalpojumus parasti sniedz organizācijas un iestādes, kas pārstāv izglītības, jaunatnes, vai nodarbinātības jomu. Starpnozaru sadarbība tiek uzskatīta par būtisku mehānismu, lai pārvarētu izaicinājumus pastāvīgi mainīgajā pasaulē un spētu nodrošināt dažādu pakalpojumu saņēmēju vajadzības. Apzinoties sadarbības nozīmību, 2024. gada pārrobežu seminārs pievērsa uzmanību kopīgām iniciatīvām un labas prakses piemēriem, sadarbojoties dažādām nozarēm un iestādēm. Seminārā akcentēti starpnozaru pasākumi, kas veidoti, lai uzlabotu karjeras atbalsta un konsultēšanas pakalpojumu kvalitāti, attīstot vietējās partnerības, starptautiskus projektus, digitālus rīkus un platformas karjeras atbalsta speciālistu saziņai un sadarbībai.

Divu dienu seminārā sadarbības valstu nacionālie eksperti vadīja tematiskas darbnīcas par aktuālām karjeras atbalsta tēmām Eiropā un karjeras attīstības atbalsta metodēm dažādās valstīs, kā arī iepazīstināja ar labās prakses piemēriem karjeras atbalsta pakalpojumu sniegšanā. Seminārā notika 12 dažādas darbnīcas.

No Latvijas seminārā piedalījās - Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) Vecākā eksperte sadarbības jomā Katrīna Sevruka, kura vadīja darbnīcu par SIVA sadarbības veidošanas niansēm organizācijas, nacionālā un starptautiskā līmenī. Katrīna atzīst: "Dalība pasākumā vērtējama kā nozīmīga un nepieciešama karjeras atbalsta pasākumu stiprināšanā Latvijas mērogā, jo ļauj iepazīties ar ārvalstu ekspertiem un jomas speciālistiem, apmainīties ar redzējumu un viedokli un gūt plašāku skatu uz jautājumu risināšanas veidiem." 

Aicinām iepazīties ar semināra materiāliem - darbnīcu aprakstiem un prezentācijām angļu valodā.

EKSPERTU UZRUNAS

Aleksandra Pejatović un Kristina Robertson no Belgradas Universitātes Filozofijas fakultātes sniedza ievada runu par tēmu: “Karjeras atbalsts un konsultēšana dažādos sektoros: no atšķirīgā uz savietojamo.” 

(Sk. prezentāciju "Career Guidance and Counselling Services Provided by Different Sectors: From Specific to Compatible" angļu valodā, pdf) 

Eiropas Izglītības fonda (ETF) pārstāvis Gordon Purvis sniedza noslēguma runu par tēmu “Sadarbība kā karjeras atbalsta sistēmu izveides pamats”, kā arī informēja klātesošos par ETF izveidoto starptautiski izmantojamu profesionālās izglītības ekselences centru pašnovērtēšanas modeli attiecībā uz sniegtajiem karjeras atbalsta pakalpojumiem (Dimensions of excellence for career guidance in VET) . Modeļa "International Self-Assessment Tool for Centres of Vocational Excellence" izstrādē piedalījās arī Latvijas ekspertes: Ilze Brante un Sigita Jasinska no Ogres tehnikuma, sniedzot atgriezenisko saiti modeļa izstrādes laikā. (Sk. prezentāciju "Cooperation and collaboration as foundation of careeer guidance systems" angļu valodā, pdf).

DARBNĪCAS

Darbnīca "Unlocking Success: The Power of Collaboration in Career Guidance"

Alice Braun, Federālā Nodarbinātības aģentūra, Vācija
Darbnīcas apraksts (pdf) | Prezentācija (pdf)

Darbnīca "Inclusive Connections: Collaborative pathways working with Difficult-to-Employ Persons"

Julija Milović, Nodarbinātības valsts aģentūra, Slovēnija
Darbnīcas apraksts (pdf) | Prezentācija (pdf)

Darbnīca "The collaborative thread in career guidance for VET students"

Katrīna Sevruka, Sociālās integrācijas valsts aģentūra, Latvija
Darbnīcas apraksts (pdf) | Prezentācija (pdf)

Darbnīca "How to be ok in cooperation, when is difficult to be ok (How to be good to yourself and THEN to the others"

Katarína Medzihorská, Zvolenas Transporta vidusskola, Slovākija
Darbnīcas apraksts (pdf) | Prezentācija (pdf)

Darbnīca "Youth Coaching as Part of NEBA"

Christine Klas, BIFO, Austrija
Darbnīcas apraksts (pdf) | Prezentācija (pdf)

Darbnīca "Empowering futures: Exploring Careers with Cooperative Solutions"

Ana Martins, Sílvia Oliveira, Póvoa do Lanhoso pašvaldība, Portugāle
Darbnīcas apraksts (pdf) | Prezentācija (pdf)

Darbnīca "Career and Development Path Exploration through Metaphors: workshop utilizing Dixit and Metaphorical Cards"

Marlena Pujsza-Kunikowska, Europass un Euroguidance vēstniece, Polija
Darbnīcas apraksts (pdf) | Prezentācija (pdf)

Darbnīca "A step forward towards comprehensive career guidance services: partnership between counsellors and employers"

Marija Milosavljević, Marina Lukić, Belgradas atvērtā skola, Serbija
Darbnīcas apraksts (pdf) | Prezentācija (pdf)

Darbnīca "Circle of support"

Marija Jovanović, Lidija Bukvić, NVO "CEPORA", Serbija
Darbnīcas apraksts (pdf) | Prezentācija (pdf)

Darbnīca "Social media Power - Exploring the role of social media communication in promoting career counselling"

Natalia Kłubko, Europass un Euroguidance vēstniece, Polija
Darbnīcas apraksts (pdf) | Prezentācija (pdf)

Darbnīca "Skills competitions for the workers of the future"

Rabb Szabolcs, Piacsek László Zoltán , Pécs-Baranya novada Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ungārija
Darbnīcas apraksts (pdf) | Prezentācija (pdf)

Darbnīca "New trends in career development"

Maja Parmač Kovačić, Zagrebas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultāte, Horvātija
Darbnīcas apraksts (pdf) | Prezentācija (pdf) | darba lapas (pdf)

Darbnīca "Czech online community for career counsellors"

Lucie Václavková, karjeras konsultante, lektore, Čehija
Darbnīcas apraksts (pdf) | Prezentācija (pdf)

Darbnīca "Where do the needs of students and employers meet?"

Marija Jovanović, Milena Rajčević, Belgradas Universitātes karjeras atbalsta centrs, Serbija
Darbnīcas apraksts (pdf) | Prezentācija (pdf)

5. Digitālie karjeras atbalsta pakalpojumi – Norvēģijas pieredze

Rakstu sagatavoja: Euroguidance Latvija.

Norvēģijas Augstākās izglītības un prasmju direktorātā atrodas Karjeras pakalpojumu departaments, kas nodrošina metodisko atbalstu Norvēģijas karjeras speciālistiem un sniedz karjeras atbalsta pakalpojumus iedzīvotājiem digitālajā karjeras atbalsta dienesta vietnē https://karriereveiledning.no/. 

Departaments arī katru otro gadu organizē nacionālo sanāksmi ar konsultantiem. Par klātienes karjeras konsultācijām atbildīgi ir Norvēģijas reģioni. Reģionālie konsultanti var saņemt padomus sarežģītos gadījumos no metodiskā centra.

Digitālie pakalpojumu veidi 

Digitālo konsultāciju dienests uzsāka darbu 2019. gadā. Digitālās karjeras konsultācijas var saņemt, sazinoties ar karjeras konsultantu telefoniski, e-pastā vai tiešsaistes tērzētavā. Zvani un sarunas tērzētavā ir anonīmas. Digitālās konsultācijas var saņemt darba dienās parastajā darba laikā no plkst. 09:00 līdz 17:00, savukārt piektdienās – no plkst. 09.00 līdz 12:30. Telefoniskās konsultācijas nodrošina divi speciālisti, savukārt tērzētavā strādā seši konsultanti. Konsultantu iekšējai lietošanai ir pieejama datubāze ar 180 rakstiem, kurā var smelties atbildes uz dažādiem jautājumiem. Tie nav publiski pieejami, jo paredzēti iedzīvotāju profesionālai konsultēšanai un kalpo kā metodiskais atbalsts konsultantiem. Vienai tērzētavas konsultācijai tiek atvēlēts laiks līdz 45 minūtēm. Parasti konsultācijas ilgst 20-30 minūtes, un tempu nosaka klientu rakstīšanas iemaņas. Tērzēšanas režīmā konsultantiem ir atvērtas trīs paralēlas tērzētavas. Viena tērzētava ir paredzēta sarunām ar klientiem, otrā konsultanti var savā starpā apspriesties par konsultēšanas gadījumiem, trešo – izmantot atpūtas brīdim. Darba telpas ir iekārtotas, lai konsultanti varētu starp sarunām netraucēti atpūsties. 

Mākslīgā intelekta (MI) karjeras informācijas un atbalsta pakalpojumu pilnveide

Karjeras pakalpojumu departamenta direktors dienesta pieeju mākslīgajam intelektam raksturo kā piesardzīgu. No vienas puses, jāņem vērā, ka šīs tehnoloģijas attīstās, un gan iedzīvotāji, gan dažādi pakalpojumu sniedzēji ar MI eksperimentē. Kopš 2023. gada MI tiek izmantots, lai analizētu tērzētavās uzkrātos jautājumus, lai apzinātu tendences un sniegtu ieteikumus jaunu pakalpojumu izstrādei uz datu pamata. Dienests ir izveidojis četrus karjeras atbalsta rīkus, izmantojot MI: 

1. Prasmju apraksta veidotājs 
2. Darba iespēju ieteicējs 
3. Darba pieteikumu rakstītājs 
4. Darba interviju trenētājs 

Rīki ir izveidoti, attiecīgo uzdevumu veikšanai izmantojot ChatGPT, balstoties uz klientu sniegto informāciju. Lietotāja instrukcijā tiek ieteikts rīkus izmantot, lai ģenerētu idejas un melnrakstus, nevis gatavus dokumentus, kā brīdināts par datu apstrādi ar ChatGPT pakalpojumu.