3. Pasaules karjeras atbalsta eksperti tiekas Liepājā

3.1. EKSPERTU LEKCIJAS

Dānijas Orhūsas Universitātes profesore Rie Thomsen ievadrunā par pētniecību karjeras atbalsta jomā iztirzāja sadarbību starp pētniecību, praksi un politiku. R. Thomsen uzsvēra, cik svarīgi ir iesaistīt profesionāļus un praktiķus kā līdzpētniekus pētniecības projektos, lai radītu praktiskus pielietojumus un politikas ieteikumus. Sadarbība palīdz labāk izprast vajadzības un izaicinājumus, ar kuriem saskaras praktiķi un klienti karjeras atbalsta jomā.




Nikos Drosos no Kipras Eiropas universitātes iepazīstināja ar holistisku karjeras konsultāciju modeli, kas izstrādāts darbam ar pieaugušajiem. Prezentācijā tika apspriesta mainīgā vide, ko rada tehnoloģiskie sasniegumi, darba izmaiņas un Covid-19 pandēmijas ietekme. N. Drosos uzsvēra, ka ir vajadzīgi holistiski karjeras konsultāciju un karjeras atbalsta modeļi, jo īpaši saistībā ar darba ņēmēju pielāgošanos jaunām karjeras identitātēm un sociālekonomiskiem apstākļiem. Grieķijā ir ieviesta ievērojama iniciatīva, kas ietver četrus dienas centrus, kur piedāvā psihosociālu atbalstu un karjeras konsultācijas dažādām darba ņēmēju grupām, kuras skārušas darba tirgus un personīgās karjeras izmaiņas.

Indijas The Promise Foundation direktors Gideon Arulmani dalījās ar pārdomām par karjeras atbalsta kontekstu uzrunā "Cilvēcīguma atjaunošana darbā, lai risinātu mūsdienu, pēcpandēmijas izaicinājumus izglītībai, apmācībai un karjerai: laiks vēstīt par 5. industriālo revolūciju?" Runātājs apsprieda pēcpandēmijas scenāriju, kurā daudzi cilvēki, kuri ir piedzīvojuši “veiksmīgu” karjeru, pauž vēlmi attālināties no tradicionālā "karjeristu" ceļa. Cilvēki jūtas darbā iesprostoti, ekspluatēti un saspringti, un darbavietas tiek uzskatītas par toksiskām. Šī neapmierinātība ar darbu ir dziļa, un pandēmija ir izraisījusi cilvēkos izglītības, apmācības un darba mērķa pārvērtēšanu. Prezentācijā tika pētīta ar darbu saistīto zināšanu vēsturiskā attīstība, nošķirot jēdzienus “iztika” un “karjera”. Iztika, kas sakņojas kultūras procesos, gadsimtiem ilgi ir bijusi daļa no cilvēces vēstures. Turpretī karjeras jēdziens ir jaunāks un to ietekmē ekonomiskie un darba tirgus spēki, kas prasa formālu izglītību un paredz lineāru izaugsmi. Runātājs ierosināja mūsdienu karjeras attīstību papildināt ar senāko iztikas domāšanas perspektīvu, uzsverot cilvēka pūļu vērtību un dzīvesveidu, kas sakņojas kultūras un individuālajās vērtībās.

ASV Bostonas Universitātes profesors V. Scott Solberg uzrunā "Karjeras gatavības infrastruktūras izveide visa mūža garumā: inovatīvas projektēšanas un ieviešanas stratēģijas" iztirzāja karjeras atbalsta pakalpojumu izveides aspektus. V.S.Solberg pasvītroja nepieciešamību attīstīt jauniešu karjeras gatavības prasmes un spējas, lai palīdzētu viņiem virzīties uz jēgpilnu karjeru kas spēj arī finansiāli nodrošināt. Prezentācijā tika apspriesti pakalpojuma dizaina elementi, kas paplašinātu piekļuvi karjeras konsultācijām visa mūža garumā. Priekšlikumi ietvēra brīvas piekļuves karjeras koučinga sertifikācijas iespēju radīšanu, tautsaimniecības nozaru pārstāvju un uzņēmumu iesaistīšanu, lai nodrošinātu darba vidē balstītas mācīšanās iespējas, un uzņēmējdarbības un neformāla darba tirgus iespēju iekļaušanu karjeras plānošanā. Runātājs uzsvēra, ka ir svarīgi iesaistīt sabiedrību karjeras izglītības iniciatīvās un dalīties ar karjeras izglītības rezultātu datiem. Šie dati ietver tādus rādītājus kā iedzīvotāju īpatsvars kuri nopelna "iztikas minimumu", un to jauniešu īpatsvars, kuri nepiedalās izglītībā vai darbā. Turklāt prezentācijā tika pieminēti nesenie filantropiskie ieguldījumi karjeras attīstības atbalstā un uzsvērtas vairākas mākslīgā intelekta virzītas karjeras tehnoloģiju inovācijas, kas pārveido šo jomu.