Karjeras ziņas Nr.1/2025

Rakstu sagatavoja: Euroguidance Latvija programmas vadītāja Ilze Astrīda Jansone.

Standarta atjaunošanas mērķi

Kopš karjeras konsultanta profesijas standarts pēdējo reizi tika aktualizēts 2011. gadā ir mainījusies izglītības likumdošana un arī metodes standarta izstrādei. 

Turklāt, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei (LBTU), mainot maģistra programmas studiju virzienu no izglītības uz komercdarbību, bija nepieciešams aktuāls standarts programmas akreditācijai. 

Šobrīd septītā līmeņa karjeras konsultanta profesionālo kvalifikāciju iespējams iegūt vienīgi LBTU maģistra studiju programmā "Cilvēkresursu vadība".

Standarta atjaunošanas darba grupa izvirzīja mērķi, lai standarts būtu arī iesācējam karjeras konsultantam saprotams ceļvedis profesijā. Veidojot uzdevumus, raksturojot kompetences, un atšifrējot zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas darba veikšanai, tie tika iespējami skaidri un precīzi formulēti.

Darba grupa

Darba grupā piedalījās piecas praktizējošas speciālistes – karjeras konsultantes, pedagoģes karjeras konsultantes un koučs, kā arī studiju programmas direktore un valsts izglītības un nodarbinātības aģentūru darbinieces. Dalībniecēm bija plaša spektra izglītība un profesionālās kvalifikācijas: administrācija, filoloģija, izglītība, jurisprudence, pedagoģija, vēsture, geštaltterapija, karjeras konsultēšana, koučings. Piecas no astoņām dalībniecēm bija Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas pārstāves, viena dalībniece – Starptautiskās karjeras atbalsta asociācijas (IAEVG) individuālā biedre. Profesionālā, pieredzējusī, erudītā komanda strādāja ar lielu atdevi un atbildību. Intensīvais darbs ilga no 2024. gada maija līdz 2025. gada februārim, ar vienu klātienes un 20 tiešsaistes sēdēm.

Atšķirības starp 2011. un 2025. gada standartiem

Standarts tagad aptver gan karjeras konsultantus, gan pedagogus karjeras konsultantus. Karjeras konsultanta un Pedagoga karjeras konsultanta profesija atbilst septītajam Latvijas Kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim, saskaņā ar likumdošanas izmaiņām kvalifikāciju līmeņu noteikšanā. Standartā ir noteiktas prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību pedagoģijā, izglītības zinātnē, sociālo pakalpojumu jomā, vai komerczinībās un administrēšanā. Tas palīdz studiju programmu veidotājiem saprast, kā noteikt uzņemšanas prasības. Ir norādītas saistītās profesionālās kvalifikācijas: personāla vadītājs, psihologs, sociālais pedagogs un jaunatnes darbinieks. Pienākumu un uzdevumu kopsavilkumā ir precizēti, papildināti un pārkārtoti termini.

Standartā ir konsolidēti pienākumi no sešiem uz trim. Klientu konsultēšana karjeras veidošanā paliek nemainīgs pienākums. Klientu informēšana ir integrēta klientu izglītošanā karjeras veidošanas jautājumos. Pienākumā “Profesionālās darbības pilnveide” ir integrēti iepriekšējie pienākumi “sadarbošanās ar partneriem”, “pētniecisko un metodisko darbu veikšana” un “profesionālās kvalifikācijas pilnveidošana”. Personīgā profesionālā pilnveide un nozares attīstība ir kļuvušas par vienota uzdevuma dažādiem aspektiem.

Nozīmīgi paplašinājies standartā aprakstīto prasmju, profesionālo zināšanu un kompetenču skaits, kā redzams tabulā:

2025. gada kolonnā norādīts elementu dalījums pa pienākumiem. Daļēji skaita pieaugums saistīts ar standarta izstrādes metodoloģijas tehnisko prasību – katram uzdevumam ir jānorāda atbilstošās prasmes, profesionālās zināšanas un kompetences. Tās nedrīkst atkārtoties. Iepriekšējā standartā zināšanu, prasmju un kompetenču saraksti bija savstarpēji nesaistīti. Pašreizējā detalizācijas pakāpe un izkārtojums palīdz saprast konkrēti, ar ko karjeras atbalsta speciālists nodarbojas un kas ir nepieciešams, lai veiktu uzdevumus.

Vēl viens jauninājums 2025. gada standartā ir profesionālo zināšanu līmeņu paplašināšanās. Jaunā metodoloģija paredz norādīt zināšanu līmeņus saskaņā ar Blūma izglītības mērķu taksonomiju. Ir nācis klāt analīzes līmenis, kā to paredz septītā kvalifikācijas līmeņa, jeb maģistrantūras izglītības programmas. Piemēram, Uzdevumā "Atbalstīt klientu mūžilgā karjeras veidošanas procesā", profesionālās zināšanas Analīzes līmenī ir:

• Klienta karjeras uzvedība. (klienta uzvedība karjeras īstenošanā),
• Klienta gatavība karjeras attīstībai,
• Klienta vērtības,
• Konsultēšanas instrumentu atbilstība karjeras atbalsta mērķiem.

2025. gada standartā ir paplašinātas zināšanas par izglītības sistēmu un darba tirgu. Lielākā detalizācijas pakāpē ir paredzētas zināšanas par mūžizglītības sistēmu, tās attīstības tendencēm, valsts un starptautisko izglītības un nodarbinātības politiku, nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru, digitālās transformācijas ietekmi uz darba tirgu, zaļās ekonomikas principiem un ilgtspējīgas attīstības mērķiem, inovāciju un uzņēmējdarbības ekosistēmu. Turpretī 2011. gada standarts daudz vispārīgāk piemin "izglītības sistēmu", "darba tirgu", "karjeras attīstības teorijas".

Pasaulei attīstoties, standartā ir parādījušies jauni akcenti. Eiropas politikas prioritātes ietekmē ne tikai valsts pārvaldi, bet arī darba tirgu, izglītības izvēles un karjeras konsultēšanu. Standartā ir uzsvērta stratēģiska pieeja klienta karjeras veidošanā dažādos aspektos. Neizbēgama prasība ir karjeras speciālistu digitālā kompetence. Standartā “zaļās karjeras” jēdziens tiek interpretēts kā ētiskas karjeras izvēles veicināšana, lai izvēlētā nodarbošanās nekaitē dabai un sabiedrībai. Nav izceltas “zaļās profesijas”, bet gan ekoloģiska pieeja karjeras izvēlei. Jauninājums ir arī klientu konsultēšana uzņēmējdarbības iespēju izpētē.

Ieguvumi

Darba grupas diskusijas, kurās piedalījās augsti kvalificēti speciālisti, radīja iespēju standarta prasību aprakstus maksimāli tuvināt mūsdienu karjeras konsultanta darba realitātei. Zināšanas, prasmes un kompetences ir saistītas ar skaidru uzdevumu, lai rastu izpratni par to, ar ko nodarbojas karjeras konsultants un kā konsultantiem strādāt. Precīzi definētās prasmes, zināšanas un kompetences ir noderīgas arī izglītotājiem, veidojot studiju un profesionālas pilnveides programmas. Karjeras konsultanti un pedagogi karjeras konsultanti var izmantot standartu, lai saprastu savas stiprās un vājās puses, profesionālās pilnveides vajadzības un personīgās karjeras attīstības iespējas.

Standarta izstrādes procesu koordinēja un vadīja Euroguidance Latvija programmas vadītāja Ilze Astrīda Jansone.

Profesijas standarts pieejams šeit.