Karjeras ziņas Nr. 2/2025
Karjeras ziņu izdevums Nr. 2/2025
1. Globālā karjeras mēneša ietvaros Rīgā notiek Euroguidance Eiropas karjeras atbalsta konference
1.5. Paneļdiskusija
Nākotnes redzējums: Kā nodrošināt karjeras atbalsta ilgtspēju strauji mainīgā Eiropā?
Euroguidance Eiropas konferences otrajā dienā norisinājās vērienīga paneļdiskusija, kuru vadīja Vilis Brūveris.
Tajā starptautiski eksperti analizēja profesionālā karjeras atbalsta ilgtspēju saistībā ar aktuālajām klimata, sociālajām un tehnoloģiskajām pārmaiņām.
Diskusija izcēla trīs būtiskus aspektus: sistēmiskā transformācija, darba tirgus izpētes datu integrācija un mākslīgā intelekta (MI) ētiska izmantošana.
No "izdzīvošanas" uz dziļu transformāciju
Mūsdienu strauji mainīgajā laikmetā jēdziens "ilgtspējīgs karjeras atbalsts" nenozīmē esošo modeļu saglabāšanu. Eksperti uzsver, ka tā ir izvēle starp izdzīvošanu, attīstību un dziļu transformāciju atkarībā no katras valsts nacionālā konteksta.
Speciālistiem šodien ir svarīgi:
- Mainīt profesionālo identitāti: pāriet no darba "katram savā lauciņā" uz starpprofesionālu integrāciju, kur karjeras atbalsta zināšanas ir iestrādātas plašākos politikas un sociālajos ietvaros.
- Attīstīt sistēmiskās kompetences: spēt pārliecinoši komunicēt par karjeras atbalsta pievienoto vērtību mainīgajā politiskajā diskursā.
Dati kā tilts starp izglītību un darba tirgu
Būtisks sarunas temats bija "prasmju plaisa" un datu loma tās mazināšanā. Lai gan korporatīvajā sektorā datu izmantošana darbaspēka prasmju analīzei kļūst par normu, karjeras atbalsta speciālistu vidū vērojama dažāda pieredze. Diskusijas laikā veiktā aptauja liecināja, ka aptuveni 16% speciālistu jūtas nedroši par to, kā sākt darbu ar Eiropas vai nacionālajiem prasmju datiem. Tāpēc paneļdiskusijā tika izteikts aicinājums datu nodrošinātājiem (piemēram, Cedefop) tulkot sarežģītu statistiku "pieejamā valodā", ko speciālisti varētu ērti izmantot tiešā darbā ar klientiem.
Mākslīgais intelekts (MI): starp efektivitāti un cilvēcisko saikni
MI ienākšana karjeras atbalstā rada gan bažas, gan jaunas iespējas. Eksperti uzsvēra, ka tehnoloģijas nekad neaizstās cilvēcisko saikni, tomēr MI var kalpot kā "neobjektīvs un neformāls" pirmais solis klientiem, kuriem klātienes konsultācijas sākotnēji šķiet biedējošas. “Mūsu uzdevums nav tikai izglītot klientus 'pret' MI, bet gan sniegt viņiem digitālo un datu pratību, lai viņi spētu kritiski vērtēt MI ģenerētos ieteikumus,” secināja diskusijas dalībnieki.
Apņemšanās 2026. gadam
Diskusijas noslēgumā tika definēti vairāki stratēģiskie rīcības virzieni:
- Karjeras aktīvisms: Nepieciešama aktīva interešu aizstāvība, lai karjeras atbalsta jautājumus aktualizētu Eiropas politiskajā darba kārtībā.
- Datu standartizācija: Jāievieš vienoti darbības rādītāji, lai mērītu karjeras atbalsta pakalpojumu ilgtermiņa ietekmi, nevis tikai īstermiņa rezultātus.
- Zaļais karjeras atbalsts ("Green Guidance"): Svarīgi integrēt karjeras atbalstā jautājumus, kas klientiem dara saprotamus sociāli ekoloģiskās pārejas procesus.
Secinājums
Karjeras atbalsta profesijas ilgtspēja ir atkarīga no spējas pielāgoties MI, efektīvi lietot datus un veikt proaktīvu interešu aizstāvību. Veidojot aktīvu "karjeras kopienu", kur tehnoloģijas līdzās pastāv ar profesionāli pašpārliecinātiem speciālistiem, nozare var kļūt par spēcīgu Eiropas mūžizglītības balstu.
Paneļdiskusiju angļu valodā iespējams noskatīties šeit.
Paneļdiskusijas apkopojumu sagatavoja: Euroguidance Latvija programmas vadītāja Ilze Astrīda Jansone