Karjeras ziņas Nr. 1/2026

Rakstu sagatavoja: Euroguidance Latvija programmas vecākais eksperts Ralfs Spāde, balstoties uz Lietuvas Eiropas Sociālā fonda aģentūras (ESFA) pārstāves Justinas Babušītes-Jocienes (Justina Babušytė-Jocienė) sniegto informāciju. Rakstā izmantoti konferences fotoattēli © Lietuvas Eiropas Sociālā fonda aģentūra (ESFA).

Lietuvas Eiropas Sociālā fonda aģentūra (ESFA) īsteno projektu “Karjeras kompass – karjeras atbalsts pieaugušajiem” ("Krypties kompasas – Suaugusiųjų profesinis orientavimas (SPO)”), kura mērķis ir palīdzēt pieaugušajiem vecumā no 18 gadiem sekmīgāk orientēties savas karjeras attīstībā, piedāvājot profesionālu attālinātu mentoringu un karjeras konsultācijas. Projekta ietvaros 2026. gada 26. martā Viļņā ESFA rīkoja starptautisko konferenci “Karjeras kompass 2026”. Pasākuma dienas kārtībā bija pieaugušo karjeras atbalsta jautājumi –  karjeras izaicinājumi, darbinieku labbūtība, motivācija un darba jēga mūsdienu ekonomikā.

Konference pulcēja karjeras atbalsta speciālistus, darba devēju konfederācijas pārstāvjus, izglītības jomas speciālistus un starptautisko karjeras atbalsta tīklu dalībniekus, lai diskutētu par to, kā sniegt atbalstu pieaugušajiem, kuri saskaras ar mūsdienu darba vides radīto spriedzi un izaicinājumiem.

Uzmanības centrā bija pseido darbs, izdegšana, darba atkarība, klusā aiziešana, digitālo tehnoloģiju ietekme uz uzmanību, kā arī praktiski paņēmieni līdzsvarotākai ikdienai un profesionālajai izaugsmei. Konferences prezentācijās un darbnīcās eksperti aicināja kritiski izvērtēt darba organizāciju, pievērst uzmanību darba autonomijai un darba jēgpilnumam, kā arī apzināti veidot attiecības ar tehnoloģijām, laiku un tā plānošanu, kā arī pievērst uzmanību sociālo lomu līdzsvaram. Piedāvājam īsu ieskatu konferences norisē.

Līdzsvars starp pseido darbu un pašvadību | Dennis Nørmark

Dāņu antropologs un rakstnieks Deniss Nērmārks savā prezentācijā par līdzsvaru starp pseido darbu un pašvadību pievērsās pseido darba fenomenam – uzdevumiem, kas nerada vērtību, neko neuzlabo un kuru neizdarīšana, iespējams, netiktu pat pamanīta. Viņš uzsvēra, ka mūsdienu profesionālajā vidē ievērojamu darba dienas daļu aizņem nevis tiešs, produktīvs darbs, bet gan “darbs par darbu” – e-pasti, paziņojumi, sanāksmes, atskaites un saskaņošanas procesi.

Prezentācijā tika akcentēts, ka darbu bieži vien nosaka Parkinsona likums - darbs aizņem tik daudz laika, cik tam atvēlēts. Šāda pieeja rada situāciju, kurā darbs nekad īsti nebeidzas: vienmēr iespējams sagatavot vēl vienu ziņojumu, iesaistīt vēl vienu ieinteresēto pusi vai analizēt vēl papildu datus. 
Lektors norādīja, ka pseido darba mazināšanai organizācijām jāatgriežas pie darba autonomijas, uzticēšanās un pašvadības principiem. Tas nozīmē vērtēt nevis nostrādātās stundas, bet radīto vērtību, veicināt kritisku jautājumu uzdošanu, mazināt pārmērīgu kontroli un mikrovadību, kā arī stiprināt pašorganizējošas komandas.

Sk. prezentāciju Balancing between Pseudo-work and Self-mastering angļu val.

Starp darbaholismu un kluso aiziešanu | Dr. Aistė Dromantaitė

Dr. Aiste Dromantaite savā prezentācijā analizēja darbaholismu, kluso aiziešanu (quiet quitting, angl.) un izdegšanu mūsdienu darba tirgus kontekstā. Šīs parādības tika skatītas trīs līmeņos:

• individuālajā līmenī – kā izdegšanas cikls,
• organizācijas līmenī – kā sistēmas, kas var pastiprināt pārslodzi, un
• sistēmiskajā līmenī – kā jautājums par ilgtspējīgu karjeru. 
  Izdegšana tika raksturota kā pakāpenisks process, kas sākas ar augstu entuziasmu un pāraug pārstrādāšanās ieradumā. Tam seko nogurums, vilšanās vai apātija, līdz cilvēks nonāk stāvoklī, kurā vairs nespēj turpināt iepriekšējā tempā.

Izdegšana tika raksturota kā pakāpenisks process, kas sākas ar augstu entuziasmu un pāraug pārstrādāšanās ieradumā. Tam seko nogurums, vilšanās vai apātija, līdz cilvēks nonāk stāvoklī, kurā vairs nespēj turpināt iepriekšējā tempā.

Prezentācijā tika izdalīti divi būtiski izdegšanas signāli. Darbaholisms izpaužas kā pārmērīga aktivitāte un nespēja apstāties, ko bieži pavada bailes nebūt pietiekami labam. Savukārt, klusā aiziešana raksturo emocionālu atsvešināšanos no darba, apātiju un ticības zudumu tam, ka paveiktais ir nozīmīgs.

No geštaltpsiholoģijas skatpunkta pārmaiņu un veselības priekšnoteikums ir kontakts – ar sevi, ar vidi un ar citiem cilvēkiem. Tas ietver pašapzināšanos, personīgo robežu apzināšanos un autentisku komunikāciju. Noslēgumā prezentācijā tika iezīmēti divi iespējamie darba tirgus attīstības scenāriji 2026.–2030. gadam: optimistiskais scenārijs paredz cilvēkcentrētu darba modeļu attīstību, savukārt pesimistiskais – izdegšanas normalizēšanos intensīvāka darba spiediena apstākļos.

Sk. prezentāciju Between workaholism and quiet resignation angļu valodā.

Kā mēs kļuvām par FOMO laikmeta cilvēkiem? | Prof. Kristupas Sabolius

Profesors Kristups Sabolis savā prezentācijā aplūkoja tehnoloģiju, uzmanības ekonomikas un izdegšanas savstarpējo saistību. Viņš atsaucās uz mūsdienu sabiedrībai raksturīgo pastāvīgo tieksmi sasniegt arvien vairāk, kas var novest pie stāvokļa, kurā pašrealizācija sāk pārklāties ar pašiznīcināšanu.

Īpaša uzmanība tika pievērsta digitālajām tehnoloģijām un viedtālruņiem, kas lietotājus padara atkarīgus no dopamīna impulsiem. Paziņojumi, ziņas un digitālie signāli nepārtraukti piesaista uzmanību, radot tā dēvēto “paziņojumu terorismu”. Pat īss paziņojums var uz vairākām sekundēm palēnināt domāšanas procesu un novirzīt uzmanību neatkarīgi no tā, vai paziņojuma saturs patiešām ir nozīmīgs.

Prezentācijā tika apspriests arī FOMO (Fear Of Missing Out, angl.) jeb bailes kaut ko palaist garām. Šo parādību raksturo trauksme, ka cilvēks varētu nepiedalīties kādā pieredzē vai palaist garām informāciju, kas potenciāli uzlabotu viņa dzīvi. Eksperts uzsvēra, ka FOMO cieši saistīts ar piederības vajadzību un pastāvīgu vēlmi būt sasniedzamam un informētam. 
K. Sabolis aicināja attīstīt tehnoloģisko apzinātību – spēju pamanīt, kā tehnoloģijas ietekmē uzmanību, izvēles un labsajūtu. Viens no risinājumiem ir pašdisciplīnas praktizēšana un apzināta digitālās vides pārvaldība.

Sk. prezentāciju How we became FOMO animals? Technology and Burnout angļu valodā.

Apzinātība – miers trīs soļos | Eglė Balčiūtė-Biriukova

Egle Balčūte-Birjukova darbnīcā “Mindfulness – How to Reach Peace in Three Steps?” pievērsās apzinātībai kā prasmei būt klātesošam “šeit un tagad”, vērojot savas domas, ķermeņa sajūtas un emocijas bez vērtēšanas.
Darbnīcā tika uzsvērts, ka ik brīdi daudzas lietas sacenšas par cilvēka uzmanību, tāpēc būtisks jautājums ir – kā apzināti izvēlēties, kam šo uzmanību veltīt. Apzinātības prakse palīdz novērot trīs galvenās jomas: ķermeni, emocijas un domas. Domas tika salīdzinātas ar mākoņiem, kas parādās un aiziet, atgādinot, ka tās nav pastāvīgas un nav jāuztver kā absolūta realitāte.

Darbnīcā tika izcelts arī apzinātības praktiskais pienesums izdegšanas mazināšanā. Pētījumi liecina, ka apzinātības prakse var palīdzēt samazināt emocionālo izsīkumu, stresu un psiholoģisko spriedzi, vienlaikus stiprinot psiholoģisko noturību, miega kvalitāti un vispārējo labbūtību.

Dalībnieki tika iepazīstināti ar vienkāršu trīs soļu pauzes paņēmienu: vispirms apzināties pašreizējās domas, emocijas un ķermeņa sajūtas, pēc tam koncentrēt uzmanību uz elpu, un visbeidzot paplašināt uzmanību uz visu ķermeni, stāju un sejas izteiksmi.

Sk. prezentāciju Mindfulness – How to Reach Peace in Three Steps? angļu valodā.

Sociālo lomu līdzsvars un laika pārvaldība | Laurynas Pečkaitis

Laurins Pečkaitis darbnīcā “Forms of Social Role Balance” pievērsās dzīves misijas, sociālo lomu un laika pārvaldības jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka līdzsvarota dzīve sākas ar skaidru izpratni par savām lomām – piemēram, profesionāļa, vecāka, drauga, kolēģa vai sabiedrības locekļa lomu – un ar konkrētu uzdevumu noteikšanu katrā no tām.

Darbnīcā tika aplūkota laika matrica, kurā uzdevumi tiek vērtēti pēc svarīguma un steidzamības. Īpaša uzmanība tika pievērsta tiem uzdevumiem, kas nav steidzami, bet ir ilgtermiņā nozīmīgi un rada augstu vērtību. Tika piedāvāts arī plānošanas princips: 60% laika atvēlēt plānotajiem darbiem, 20% – neparedzētiem uzdevumiem, savukārt apzināties, ka atlikušos 20% bieži aizņem dažādi traucēkļi – “laika zagļi”.

Dalībnieki tika aicināti pievērst uzmanību arī bioloģiskajiem ritmiem un hronotipiem. Cilvēki atšķiras pēc tā, kurā dienas laikā ir visproduktīvākie, tāpēc analītiskus uzdevumus vēlams plānot laikā, kad enerģijas līmenis ir visaugstākais, savukārt radošus vai ideju ģenerēšanas uzdevumus – brīžos, kad prāts ir atvērtāks neierastiem risinājumiem.

Darbnīcā tika uzsvērta arī pārtraukumu nozīme. Kā piemērs tika minēts darba ritms – 52 minūtes koncentrēta darba un 17 minūšu pārtraukums. Tāpat tika apspriesta īsu diendusu, apzinātības, elpošanas vingrinājumu un citu koncentrēšanās paņēmienu nozīme darba spēju atjaunošanā.

Sk. prezentāciju Forms of Social Role Balance angļu valodā.

Konferences atziņas

Konferences “Karjeras kompass” prezentācijas un darbnīcas sniedza būtisku vēstījumu: karjeras attīstība nav tikai prasmju, izglītības un profesionālo izvēļu jautājums. Tā ir cieši saistīta arī ar cilvēka spēju saglabāt līdzsvaru, atpazīt pārslodzi, veidot veselīgas darba attiecības, izvērtēt tehnoloģiju ietekmi un apzināti pārvaldīt savu uzmanību un laiku.

Eksperti aicināja karjeras atbalsta speciālistus, pedagogus un organizāciju pārstāvjus domāt par ilgtspējīgu karjeru plašākā nozīmē – kā par procesu, kurā nozīme ir ne tikai profesionālajiem sasniegumiem, bet arī darba autonomijai, jēgpilnam darbam, veselībai, attiecībām un cilvēka spējai ilgtermiņā darboties saskaņā ar savām vērtībām.

Uzziņai

• “Karjeras kompass” (krypties kompasas, liet.) ir Lietuvas valsts mēroga karjeras konsultāciju pakalpojums pieaugušajiem. Tajā iespējams saņemt bezmaksas konsultācijas, aktuālu informāciju, kā arī izmantot valsts apmaksātu trīs dienu konsultāciju ciklu. Platforma ir paredzēta dažāda vecuma pieaugušajiem neatkarīgi no viņu profesionālās pieredzes. Konsultācijas tiek nodrošinātas attālināti – pa tālruni, e-pastā vai iepriekš saskaņotās tiešsaistes konsultācijās.
• Kursuok.lt ir Lietuvas valsts mēroga pieaugušo izglītības platforma, kurā iespējams izvēlēties sev aktuālus mācību kursus un pieteikties valsts finansējuma saņemšanai.