Karjeras ziņas Nr. 1/2026

Gagnefas pieaugušo izglītības centra karjeras konsultante Tīna Rūde (Tina Ryde) iepazīstināja ar karjeras atbalsta sistēmu nelielā Zviedrijas pašvaldībā, kur viņa ir vienīgā karjeras konsultante uz aptuveni 10 000 iedzīvotāju.

Viņa uzsvēra individualizētas pieejas nozīmi pieaugušo izglītībā, palīdzot gan bezdarbniekiem, gan nodarbinātajiem plānot karjeras maiņu, pārkvalificēšanos vai atgriešanos izglītībā. Tika prezentēta Zviedrijā plaši izmantota digitālā karjeras plānošanas platforma Framtid.se, kurā pieejama informācija par vairāk nekā 2300 profesijām, atalgojuma līmeņiem, izglītības iespējām un darba tirgus prognozēm. Pēc konsultantes domām, šādi rīki palīdz paplašināt klientu redzesloku un veicina patstāvīgu karjeras iespēju izpēti arī pēc konsultācijas, ļaujot klientiem pieņemt pārdomātus lēmumus par savu nākotni.

Prezentācijā tika akcentēta arī Zviedrijas pieeja mūžizglītībai, tostarp valsts atbalsta programma pieaugušo pārkvalificēšanās iespējām, kas nodrošina finansiālu atbalstu cilvēkiem ar darba pieredzi, kuri vēlas mainīt savu profesiju. Zviedrijas eksperte secināja, ka strauji mainīgajā darba tirgū karjeras konsultantu galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem sagatavoties vairākkārtējām karjeras pārejām dzīves laikā un atrast piemērotākos attīstības ceļus.

Vienlaikus Zviedrijas eksperte norādīja, ka digitālie rīki jāizmanto kritiski. Diskusijā par mākslīgo intelektu viņa atzina, ka arvien vairāk cilvēku pirms tikšanās izmanto ChatGPT vai citus MI risinājumus informācijas iegūšanai, tomēr joprojām izvēlas vērsties pie karjeras konsultanta, jo vēlas cilvēcīgu sarunu, individuālu pieeju un palīdzību lēmumu pieņemšanā. Viņas ieskatā digitālie risinājumi ir vērtīgs palīgs informācijas apkopošanā, taču karjeras plānošanā izšķiroša nozīme joprojām ir profesionālam karjeras konsultantam, kas palīdz interpretēt informāciju un atrast piemērotāko attīstības ceļu katra konkrētā cilvēka situācijā.

Pieredzes apmaiņa: metodes prezentācija

Tīna Rūde iepazīstināja Academia dalībniekus ar pieeju “inward, outward, forward”, ko papildina “piltuves” metode. Tā palīdz jaunietim vispirms izzināt sevi, savas intereses un vērtības, pēc tam paplašināt skatījumu uz iespējamām profesijām un visbeidzot nonākt līdz konkrētam, reālistiskam rīcības plānam.

Metodes mērķis ir nevis uzreiz dot gatavu risinājumu, bet aktivizēt jaunieša iekšējo motivāciju, rosināt zinātkāri un palīdzēt saprast, kura izvēle ved tuvāk viņa ilgtermiņa mērķiem. Praksē to papildina aktivizējoši uzdevumi, piemēram, izvēļu simulācijas, kas parāda, ka karjeras lēmumus ietekmē ne tikai pirmā sajūta, bet arī informācija, vērtības, praktiskie apstākļi un citu cilvēku ietekme. Pieeja īpaši uzsver, ka karjeras ceļš nav taisna līnija – mainoties dzīves apstākļiem, cilvēks var atgriezties iepriekšējā posmā un pielāgot savus karjeras attīstības plānus.

Gēteborgas Karjeras atbalsta centra karjeras konsultante Līna Forsberga (Lina Forsberg) iepazīstināja ar pieeju, kuras pamatā ir attiecību veidošana, radošums un elastība, īpaši uzsverot sociālo taisnīgumu, kompensējošu atbalstu un sadarbību starp skolēniem, skolotājiem, vecākiem un citām iesaistītajām pusēm.  Viņas pieredzē karjeras konsultēšanā būtiska loma ir praktiskām un vizuālām metodēm – metaforām, zīmēšanai, attēlu izmantošanai, kā arī darbam grupās, kur jaunieši paši “būvē” savu turpmākās izglītības ceļu un apzinās, ka līdz mērķim var vest dažādi ceļi.  Īpaši spilgts piemērs bija “10 metru torņa” metode/filma, ko karjeras konsultante izmanto, lai ar skolēniem runātu par bailēm, šaubām, lielām pārmaiņām un tiesībām arī vilcināties vai atkāpties, nezaudējot iespēju mēģināt vēlreiz.  

Prezentācijā viņa arī parādīja, ka Gēteborgā karjeras atbalsts ir sistēmiski organizēts – pašvaldības Karjeras atbalsta centrs nodrošina profesionālu konsultēšanu skolēniem no 5. klases, piedāvā brīvi pieejamas konsultācijas un īpašas iniciatīvas jauniešiem, kuriem nepieciešams papildu atbalsts pārejā uz nākamo izglītības posmu. Kopumā Zviedrijas ekspertes pieredze apliecina, ka karjeras atbalsts nav tikai informācijas sniegšana, bet arī drošas, radošas un iedrošinošas vides veidošana, kur jaunietis var labāk saprast sevi, savas izvēles un iespējamos nākotnes ceļus.