Karjeras ziņas Nr.1/2024

Rakstu sagatavoja: Ramona Kočāne, Nodarbinātības valsts aģentūras Nodarbinātības pasākumu departamenta ESF Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” psihologs, Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas (LKAAA) biedrs.

No 15. līdz 17. maijam, pateicoties Euroguidance programmai Latvijā un Eiropas valstu sadarbības tīklam Academia, pavadīju trīs dienas Stokholmā, Zviedrijā. 2023. gada nogalē, atsaucoties Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas (LKAAA) aicinājumam doties apmaiņas vizītē, saņēmu apstiprinājumu, ka šī iespēja tikusi man. Jāatzīst, ka došanās vienai uz Zviedriju, Latvijas pārstāvēšana, prezentācijas vadīšana un aktīva komunikācija angļu valodā – tie visi milzīgi izaicinājumi. Šobrīd, apkopojot piedzīvoto, novērtēju, ka esmu ieguvusi neaizmirstamu pieredzi, kurā apvienojās izziņa, atklāsmes, pārdomas un jauni kontakti. 

Pieredzes apmaiņā piedalījās 12 karjeras atbalsta speciālisti no Francijas, Luksemburgas, Slovēnijas, Spānijas, Dānijas, Nīderlandes, Īrijas un Austrijas. Tās bija darbīgas, informatīvi un emocionāli piepildītas dienas, iepazīstot pieaugušo izglītības un karjeras atbalsta sistēmu Zviedrijā un citās tīkla dalībvalstīs. Pasākuma organizatores bija Nina Ahlroos, Euroguidance pārstāve Zviedrijā (Euroguidance Sweden) un Jeannette Lehninger, kas pārstāvēja Zviedrijas Karjeras konsultantu asociāciju (Swedish Association for Guidance Counsellors). 

Pirmā vizītes darba diena sākās Zviedrijas Augstākās izglītības padomes (Swedish Council for Higher Education) ēkā, kur notika sirsnīga savstarpēja iepazīšanās, pirmā kopbildes uzņemšana (attēls) un pirmā prezentācija. Tajā Nina Ahlroos raksturoja Zviedrijas izglītības un karjeras atbalsta sistēmu, apzīmējot to kā labu (sk. prezentāciju). Tieši šajā brīdī notika viedokļu apmaiņa par salīdzinoši labām un ne tik labām dažādu valstu sistēmām, katrā nākamajā pieredzes stāstā atklājot arvien jaunus kritērijus sistēmu salīdzināšanai. 

Viens no kritērijiem, kas atšķir šīs sistēmas, ir tajā paredzētais karjeras lēmumu pieņemšanas laiks, un tas, vai tieši šajā laikā cilvēkam ir pieejams karjeras atbalsts. Valstu sistēmas šajā ziņā atšķiras, bet pārsvarā tas ir noteikts laiks, sākot no 12 gadu vecumam, kā, piemēram, tas jau ir pieejams Nīderlandē, Nīderlandē līdz 16 gadu vecumam, kad skolēniem ir jāveic pirmās lielās izvēles, samērā precīzi atbildot uz jautājumu “Par ko es vēlos kļūt?”, jo sistēma paredz izvēlei atbilstošu izglītības piedāvājumu. Piemēram, ja jaunietis nākotnē plāno studēt, viņam jāizvēlas atbilstoša vidējās izglītības programma. Ja pamatskolas beidzējs plāno ātrāk kļūt nodarbināts, viņam ir citas izglītības alternatīvas. 

“Labas sistēmas” ļauj arī kļūdīties un atgriezties uz t.s akadēmiskā ceļa vēlāk. “Labās sistēmas” parūpējas, lai karjeras atbalstu saņemtu arī pieaugušie – gan bezdarbnieki darba meklēšanas un pārkvalifikācijas procesā, gan arī strādājošie, kuru nodarbinātība ir atkarīga gan no darba tirgus, gan personīgās dzīves pārmaiņām. Mani uzrunā shematisks karjeras konsultanta darba satura atspoguļojums. Arī tas piederas “labai sistēmai”, kurā ir nodefinēta katra karjeras izglītības pakalpojuma nodrošināšanā iesaistītā dalībnieka (ministrijas, institūcijas) loma. Tie reizē ir arī trīs karjeras atbalsta virzieni: mācīšana, informēšana un konsultēšana. Mācīt un informēt var skolotāji, informēt var arī citi speciālisti, bet konsultēšana ir tikai karjeras konsultantu darba lauks. Līdz ar to, Zviedrijā, izglītības jomā nodarbinātiem konsultantiem, ir jābūt atbilstošai izglītībai, kas ir pieejama jau bakalaura studiju līmenī trīs Zviedrijas augstskolās (sk. prezentāciju). 

Arī Francijas pārstāves - karjeras konsultantes un psiholoģes Virginie Vanel stāstījumā iekļauts atslēgvārds “diploms”, apliecinot formālās izglītības nozīmi profesionālajā dzīvē. Karjeras konsultanta profesija ir viņas trešā profesija (pirmā – skolotāja, otrā – psiholoģe), kas nozīmē arī trīs dažādu studijas programmu apguvi universitātē. Mūžizglītības aktualitāte vēlāk iezīmēsies arī citu dalībnieku personīgajos stāstos. Piemēram, karjeras konsultants Peter Askov no Dānijas, kurš strādā privātā augstskolā, atzina, ka ikgadējās novērtēšanas pārrunās ar savu vadītāju, katru gadu tiek motivēts kvalifikācijas pilnveidošanai un paredz, ka tuvākajā laikā noteikti atkal atgriezīsies studenta lomā, lai savam sertifikātu klāstam pievienotu ko jaunu. 

Pēcpusdienā devāmies uz Zviedrijas Nodarbinātības dienestu (Swedish Employment Service). Apmeklējam tā centrālo biroju. Kamēr gaidījām iestādes pārstāvi, apbrīnojam plašās telpas (attēls). 

Novērtēju, cik informācijas izvietošanai ērtas ir elektroniskās afišas. 

Pie katras darba telpas durvīm ir novietota planšete, kurā var atrast informāciju par telpā plānotajām aktivitātēm (attēls). Pārdomas par digitālo tagadni un nākotni raisa arī biroja vadītājas Lena Osbeck prezentācija, iepazīstinot ar vērienīgajām pārmaiņām nodarbinātības jomas pārvaldes sistēmā un pakalpojumu dizainā. Viens no paveiktajiem darbiem – klientu apkalpošanas digitalizācija. Iemūžināšanas vērts ir vides objekts – no nevajadzīgām iekārtām, mēbelēm un kancelejas precēm izveidots “tornis” (attēls).

Šī ir viena no lielākajām valsts aģentūrām valstī, kurā strādā apmēram 10 000 darbinieku. Uzzinājām, kas ir PDM jeb Personal Distance Meeting. Tas ir piemērs, kā tehnoloģijas veicina pakalpojuma pieejamību - reģistrēšanās, darba meklēšanas un karjeras atbalsts mājaslapā pieejams visu diennakti - tajā pašā laikā samazinās arī darbinieku iesaiste, līdz ar to – arī pakalpojumu izmaksas. Klientu reģistrēšana tiešsaistē ietver arī klientu profilēšanu. Klientam nav iespēja “neiederēties” valsts nodefinētajā sistēmā, piemēram, reģistrēties, lai atpūstos, sagaidītu pensiju vai vienkārši saņemtu bezdarbnieka pabalstu. Sistēma paredz aktīvu iesaistīšanos darba meklēšanā vai apmācībā. 

Fokuss uz digitālajiem pakalpojumiem nozīmē, ka arī klātienes atbalsts, ko agrāk sniedza karjeras konsultanti, tagad ir pieejams digitāli – tiešsaistē vai pa tālruni. Standarta karjeras pakalpojumu nodrošina 15 karjeras konsultanti. Šāda pieeja garantē karjeras atbalsta efektivitāti. Lektores prezentācijā par karjeras atbalstu bezdarbniekiem īpaši tiek uzsvērts, ka Zviedrijas iedzīvotāju karjeras konsultēšana tiek nodrošināta izglītības sistēmas līmenī, tāpēc nodarbinātības jomā šis atbalsts tiek piedāvāts mazākā apjomā. Individuālajām vajadzībām pielāgota karjeras konsultēšana ir ārpakalpojums. Arī tā apjoms un sasniedzamais rezultāts ir konkrēti noteikts. 

Vizītē mums demonstrēja profesiju meklēšanas rīku, kurā tiek izmantots mākslīgā intelekta atbalsts. Klients var ierakstīt ekrāna lodziņā interesējošo profesiju, bet tehnoloģija piedāvā vairākas radniecīgu profesiju alternatīvas un atlasa prognozes un pētījumus par jomas vai profesijas attīstību nākotnē. Šis tiešsaistes rīks, kas diemžēl pieejams tikai zviedru valodā, mūsu auditorijā tiek atzinīgi novērtēts. Kā to diskusijā atzīst karjeras informācijas speciāliste Jacqui Mythen no Īrijas, viņa ikdienā ir kā dators, jo, lai atbildētu uz specifiskajiem klientu jautājumiem un vajadzībām, prātā ir jāpatur milzīgs informācijas apjoms, jāorientējas dažādu profesionālo jomu specifiskajos reglamentos un jābūt pietiekami intuitīvai, lai iezīmētu nākotnes prognozes. Redzētais un dzirdētais raisa pārdomas par karjeras konsultantu nepieciešamību tuvākajā nākotnē. 

Otrajā dienā viesojamies organizācijā, kas iekļaujas Zviedrijas izglītības sistēmā kā unikāla tās daļa unikālo daļu – tautas skolas (Folk High Schools). Mūs uzņem organizācija RIO, kas pārstāv un uzrauga sabiedrisko tautas skolu intereses. Viesojamies mājīgā birojā ar ergonomiski iekārtotām darba vietām (attēli). 

Mūs uzņem Ambika Hansell, kas pastāsta par organizāciju (sk. prezentāciju), savukārt karjeras konsultante Kallie Ismail no kādas nelielas Stokholmas dienvidu daļas Tautas skolas (Skarpnäcks folkhögskola) raksturo ikdienas pieredzi, strādājot skolā (sk. prezentāciju). Tautas skolu loma sākotnēji bija nodrošināt izglītības pieejamību visiem. Šobrīd tās iedzīvina izglītības vērtību valsts un personiskās labklājības sasniegšanā. Piemēram, mācīšanās tautas skolā var būt līdzeklis, lai izrautos no neveselīgas sociālās vides vai ģimenes ietekmes. Tā ir iespēja atgriezties uz izglītības ceļa arī pēc pārtraukuma kāda personiska iemesla, veselības vai ģimenes apstākļu dēl. Tā palīdz situācijā, kad ir vēlme mainīt nodarbošanos vai īstenot savus sapņus, piemēram, apgūt prasmes mūzikas vai mākslas jomā. Piedāvājums ietver trīs veida kursus: vispārējos (sagatavo atbilstoši formālās izglītības prasībām), speciālos (ietver darba tirgum atbilstošu profesionālo prasmju apguvi, t.sk. valodu apmācību) un īsos kursus, kuru piedāvājums ietver visdažādākās dzīves jomas). 2020. gada statistika apliecina, ka 60% tautas skolas absolventu, kas apguvuši vispārējo vidējās izglītības kursu, ir turpinājuši studijas universitātē. 

Tas ir “labās sistēmas” paradokss: sistēma ir cilvēkam piemērota, tajā var sajusties brīvs, jo mācīšanās ir brīvprātīga un bezmaksas, bez eksāmeniem un atzīmēm. Cilvēks var brīvi izvēlēties apmācību tempu un intensitāti, viņa pašapziņu negrauj regulāras ieskaites un nenokārtoti pārbaudījumi, tajā pašā laikā, sadarbības pamats ir secīgu soļu process, kurā pedagogs, konsultants vai cits atbalsta specialists motivē klientu līdzdarboties, izmanto konkrētas teorētiskās pamatnostādnes, mēra un analizē sasniegtos rezultātus. To veicina izstrādātie pašvadības rīki, digitālās informācijas bankas un specializēts atbalsts. Abas lektores ir ieguvušas izglītību, lai sniegtu specializētu atbalstu, piemēram, cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem, UDS vai disleksiju, kas nereti ir viens no iemesliem, kāpēc sistēmas “akadēmiskā” daļa nav bijusi viņiem piemērota. 2023. gadā veiktā aptauja par apmācību rezultātiem liecina, ka 92% dalībnieku kā ieguvumu uzskata pašvērtējuma uzlabošanos. Otrās dienas laikā savā pieredzē dalījās Austrijas, Īrijas un Spānijas kolēģes. Izklaidējoša, taču vērtīga bija Spānijas kolēģu Blanca Ribelles Rodrigo un Sandra Andrés Ruiz prezentācija: “Spānijā vēl daudz ir ko darīt”, uzsverot nepieciešamos sistēmas uzlabojumus karjeras atbalsta sistēmā. 

Dienas turpinājumā dodamies uz Stokholmas Universitātes studentu pilsētu, kurā ēkas ir izvietotas starp parka zonām un ziedošiem apstādījumiem. Apmeklējām arī universitātes galveno ēku un tikāmies ar karjeras konsultantēm Marie Nordström un Johanna Ander. Universitātes karjeras konsultantu komanda, kurā ir 9 speciālisti, nodrošina karjeras atbalstu gan potenciāliem, gan esošajiem studentiem, gan arī absolventiem. Manās piezīmēs no šīs prezentācijas tika ierakstīta atziņa par komandas darba nozīmi. Abas lektores ik pa brīdim atsaucās uz savstarpējās sadarbības nozīmi un izsaka pateicību par koleģiālu atbalstu dažādās darba situācijās. 

Mūsu vizīte turpinājās vienā no senākajām Universitātes ēkām, kurā tiek koordinētas pedagoģijas studiju programmas, tajā skaitā arī karjeras konsultantu studiju programma. Tiekamies ar programmas koordinatori PhD Åsa Sundelin un lektori MSc Lisa Tönus. Uzzinājām par programmas saturu, studiju prasībām un procesu (sk. prezentāciju). Studijas tiek organizētas klātienē, nelielās studentu grupās. Lai kontrolētu mākslīgā intelekta izmantošanu eksāmenu darbos, to kārtošana notiek tikai klātienē. Pastāv arī nosacījums, ka katra studiju priekšmeta ietveros studentiem ir jāizlasa atbilstoša literatūra 1000 lpp. apjomā zviedru un angļu valodā. Prezentācija mijās ar dalībnieku diskusiju par dilemmu – vai karjeras konsultants kalpo indivīdam (interesēm, vēlmēm un citiem subjektīviem aspektiem) vai primāri ir seko līdzi darba tirgus situācijai un vajadzībām. Åsa aicina mūs izmantot Stokholmas Universitātes mājaslapā pieejamos resursus angļu valodā. Interesanti iepazīties ar studiju programmas saturu. Esmu gandarīta, ka atpazinu pieminētās karjeras teorijas un esmu lasījusi Normena Amundsena grāmatu, kas ir izdota arī latviešu valodā, jo ne visiem dalībniekiem tā bija pazīstama. Izskanēja uzaicinājums pievienoties Zviedrijas Universitātes studentu pulkam, jo augstskola piedāvā vairāk nekā 100 maģistra līmeņa studiju programmas angļu valodā. 

Trešajā dienaā apmeklējām Zviedrijas Nodarbinātības drošības padomi (Swedish Job Security Council - Trygghetsfonden), lai tiktos ar izpilddirektori Caroline Söder. Uzzinām par vēl vienu svarīgu spēlētāju Zviedrijas pieaugušo izglītības un karjeras atbalsta lauciņā – arodbiedrībām, precīzāk – arodbiedrību tīklu. Darba devējs kā arodbiedrības biedrs var būt pievilcīgāks potenciālajam darba meklētājam. Nostrādājot organizācijā noteiktu laiku, kurā ir Darba koplīgums, darbinieks var apgūt jaunu profesiju, kas ne vienmēr ir saistīta ar esošā darba jomu, saņemt atvaļinājumu apmācībai un darba algas kompensāciju. Arī atlaišanas gadījumā darbiniekiem ir garantēta palīdzība un atbalsts jaunas profesijas apgūšanā (sk. prezentāciju). 

Zviedrijā liela nozīme tiek piešķirta mūžizglītībai un karjeras maiņai. Tas atspoguļojas gan pieejamo izglītības programmu klāstā, gan arodbiedrību sniegtajā atbalstā. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir iespēja jebkurā vecumā apgūt jaunas prasmes un mainīt savu profesionālo virzienu. Pēdējā darba dienā ar savām prezentācijām uzstājas Dānijas, Slovēnijas un Luksemburgas kolēģi. Mani ieinteresē Dānijas pārstāvja Peter prezentācija, kurā pastāstīja par savu darba vietu, uzsverotdarba vides lomu konsultēšanas procesā. Tomēr, arī vidē, kurā pats konsultants jūtas droši un pārliecinoši, var satikt nemotivētu, pat bezatbildīgu klientu, kurš sagaida, ka karjeras konsultants viņa vietā atradīs risinājumu problēmām un arī paveiks nepieciešamās darbības. 

Vienā no neformālās tikšanās reizēm padalāmies ar attēliem, kā izskatās mūsu darba vietas, kā arī pārrunājam darba intensitāti. Izrādās, ka Nīderlandē lielu daļu ikdienas darba paņem dažādu pārskatu un atskaišu sagatavošana. Toties Īrijas kolēģes atzīst, ka viņas strādā pēc principa “konsultēšana nav skaitļu bizness”. Kad vaicāju, kā darba devējs var novērtēt konsultantu paveikto, Karena no Īrijas pastāstīja par klientu aptaujām un dalīšanos sociālajos tīklos. 

Apkopojot vizītes iespaidus vienā atziņā, esmu kārtējo reizi atgriezusies pie senas, visiem zināmas pamatpatiesības par mācīšanos mūža garumā. Izglītībai ir nozīme. Kvalitatīva karjeras un atbalsta sistēma ir investīcija sabiedrības nākotnē. Tā palīdz cilvēkiem atrast darbu, kas atbilst viņu prasmēm un interesēm, un veicina apmierinātību ar darbu un produktivitāti. Zviedrijas pieredze rāda, ka šāda investīcija atmaksājas. Zviedrijas sistēma rāda, kā to paveikt.